- augustā Talsos norisinājās pasākums «Digitālās revolūcijas priekšplānā. Valsts digitālā arhitektūra un datu apmaiņa iedzīvotājiem». Tajā tikās uzņēmēji, valsts pārvaldes un pašvaldības pārstāvji, runājot par valsts digitālo politiku un iespējām valsts iestādēm pašām savā starpā apmainīties ar nepieciešamajiem datiem, mazinot birokrātiju, pēc iespējas atvieglojot iedzīvotāju un uzņēmēju ikdienu.
Pasākumu organizēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Talsu novada pašvaldību un Talsu Komersantu Klubu. Pasākuma aktualitāte tika pamatota ar šobrīd Latvijā pastāvošo digitālo risinājumu pārpilnību un uzņēmēju, sabiedrības plašo neizpratni par nepieciešamajām darbībām efektīva darba organizēšanai.
Top nacionāla datu koplietošanas platforma
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks pastāstīja, ka pašlaik norit aktīvs darbs pie nacionālas datu koplietošanas platformas izveides. Šis valsts pārvaldes modernizācijas projekts tiek ieviests ar mērķi uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti un piedāvāt iedzīvotājiem ērtākas un pieejamākas pakalpojumu saziņas iespējas. «Valsts digitālās arhitektūras izveide ļaus nodrošināt vienotu sistēmu, kas ietver iedzīvotājiem ātru un vieglu piekļuvi dažādiem valsts pakalpojumiem. Tas nozīmē — mazāku birokrātiju, ātrākus procesus un lielāku efektivitāti valsts pārvaldē. Paredzams, ka personalizēta e-pakalpojumu ieviešana iedzīvotājiem ļaus sniegt pakalpojumus, kas tieši atbilst viņu individuālajām vajadzībām un prasībām. Tas padarīs valsts pakalpojumus vēl pieejamākus un ērtākus lietošanai. Vienlaikus datu apmaiņa būs būtisks elements, kas veicinās vēl efektīvāku valsts pārvaldes darbību. Apmaiņa ar nepieciešamajiem datiem starp valsts iestādēm ļaus samazināt dublēšanos, palielināt informācijas precizitāti un uzlabot lēmumu pieņemšanu. Tas arī mazinās administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuriem vairs nebūs jāsniedz atkārtota informācija dažādās iestādēs,» skaidro VARAM. To, ka valsts pārvaldei ir jāmainās par 180 grādiem, uzsvēris arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks — visu, ko automatizēti var izdarīt IT sistēmas, ir jāuztic tām, savukārt cilvēkresursi ir jānovirza uz nozarēm, kur cilvēka sirds un prāts ir neaizvietojams.
- Bisenieks atklāja, ka bāzes platforma tiks palaista šogad, savukārt līdz 2027. gadam plānots pievienot visus datus. Tajā būšot pieejami arī atvērtie, proti, sabiedrībai pieejami dati.
Digitālā transformācija uzņēmumos
Par inovāciju nozīmi un digitālo risinājumu izmantošanu biznesā stāstīja SIA «Tet» valdes loceklis un galvenais tehnoloģiju direktors Dmitrijs Ņikitins. Viņš ļoti interesanti dalījās ar to, kā uzņēmumā notika digitālā transformācija. Par to, kāpēc uzņēmums to vispār darīja, cik daudz laika, resursu, darba tas prasīja, un kādus rezultātus tas devis. Un, lai arī process prasīja ļoti daudz, nekad nedrīkst apstāties pie sasniegtā, jo biznesam ir jāturpinās. Citus uzņēmējus interesēja dažādi jautājumi, kas tika uzdoti D. Ņikitinam. Piemēram, par darbinieku atsaucību, pretestību izmaiņām; vai digitalizācijas dēļ daudzi zaudēja darbu; par partneru izvēli; par samaksu darbiniekiem izmaiņu ieviešanas procesā u.c. «Digitālie procesi ir neatņemama biznesa sastāvdaļa. IT ir palīgs, kā attīstīties,» uzsvēra D. Ņikitins.
Diskusijas
Pasākuma noslēdzošajā daļā norisinājās diskusijas, kuru laikā iesaistītie dalījās gan ar savu pozitīvo, gan negatīvo pieredzi saistībā ar digitālajiem pakalpojumiem. Tāpat tika pārspriests tas, kā uzņēmumos darbinieki uztver digitalizācijas nestās izmaiņas un kā panākt, lai tās tiktu pieņemtas un «iedzīvotos». D. Ņikitins sacīja, ka pretestība šādos procesos būs vienmēr, bet galvenais ir neapstāties. Kā viņš uzsvēra — būtiski, ka par izmaiņām «iestājas» uzņēmuma vadība, par tām nepārtraukti runā un skaidro darbiniekiem. Arī VARAM pārstāvis U. Bisenieks piekrita, ka nostāja, kāda valdīja pirms vairākiem gadiem —, ka IT projekti ir kaut kas atsevišķs, tikai IT speciālistiem domāts —, ir pilnīgi nepareiza. «Būtiski, ka pārmaiņu gaisu elpo visi. Ir jāsaprot, ka digitalizācijas procesi attiecas uz visiem,» uzsvēra Uģis.
Runājot par digitalizāciju pašvaldībās, Talsu novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa pauda, ka katrs dzīvo savu dzīvi — valsts dara vienu, pašvaldība — ko citu. Turklāt arī katra pašvaldība dara lietas atšķirīgi. Tas parāda tikai to, ka iztrūkst kopēja ilgtermiņa plāna, pēc kura visiem vadīties. U. Bisenieks norādīja, ka šajā gadījumā pašvaldībām būtiski nākt ar savu iniciatīvu, ieviest jaunumus, digitalizācijas procesus, tādējādi rādot piemēru un «pavelkot» līdzi to darīt arī citas pašvaldības. Kā viņš sacīja — vajag iniciatīvu, un nauda atradīsies. «Ir vajadzīgs sabiedrības spiediens, lai notiktu pārmaiņas,» viņš pauda. Tam gan nepiekrita talsiniece, SIA «PRO invest» vadītāja Lienīte Skaraine, kura pauda nostāju, ka, viņasprāt, tik būtiskos jautājumos nevar paļauties tikai uz iniciatīvu; jābūt skaidram kopējam skatam, redzējumam no valdības puses.
Pēc pasākuma klātesošie savā starpā tīklojās, daloties savās pārdomās un idejās.
