Ja jūs katrs sev uzdotu jautājumu — ko es parādītu Talsos, ja pie manis brauktu viesi, kuri šeit nekad nav bijuši? Ko jūs atbildētu? Visticamāk, ka atbilžu nemaz nav tik daudz. To gan ir iespējams mainīt, jo Talsiem ir potenciāls kļūt par tūrisma pērli, ir jāsāk strādāt pie tā, lai tūristi šeit uzturētos ilgāk par vienu dienu vai pāris stundām.
Talsu ezera promenāde, novada muzejs, Latvijas Lauksaimniecības muzejs, Klaunu muzejs, bibliotēka, tās varētu būt vietas, kas ienāk prātā, domājot, ko tūristiem parādīt. Bet piekritīsiet, ka ar to vien nepietiek, lai pilsētas viesi uzturētos ilgāku laiku. Tam nepieciešams kaut kas vairāk — vairāk apskates objektu, aizraujošu darbnīcu un citu aktivitāšu.
Talsos stāstu netrūkst
Komunikācijas zinātņu doktore Jolanta Derkevica-Pilskunga nosauc trīs faktorus, kas būtu jāņem vērā, lai pilsētā viesi uzturētos:
«Tas, ar ko ir jāsāk no vietas mārketingā, tā ir, protams, infrastruktūra, lai tam tūristam būtu ko darīt. Te tas nav pietiekami izdevies. Otrs, ko parasti nes saulītē, tie ir cilvēki un viņu potenciāls. Un trešais faktors ir stāsta radīšana. Jebkuru produktu var iepakot stāstā, un cilvēki pirks.»
Un Talsos jau stāstu netrūkst, tāpat arī cilvēku, ar kuriem lepoties, ir daudz. Talsu pilskalns ir apvīts ar nostāstiem un leģendām. Arī vecpilsētas ielās un namos ir savi stāsti. Talsos lepojas ar deviņiem pakalniem, bet, ko tajos pakalnos darīt, ko redzēt? Šobrīd notiek darbs pie Talsu pakalnu loka dzīvināšanas plāna, bet vai ar to pietiks?
Talsu novada tūrisma informācijas centra vadītājs Kalvis Kalniņš saredz, kāds varētu izskatīties Pilskalns.
«Esmu ar cilvēkiem runājis par kuršu tēmu, ka to vajadzētu attīstīt. Varbūt radīt tiešām šo kuršu vidi, mazu pilsētiņu vai kaut kādu vides objektu, kurā darbotos cilvēki, kas strādātu, kā toreiz to darīja kurši. Ja kaut ko šādu Talsos radītu, tad rastos interese arī ekskursijas grupām un iemācīties kaut ko paralēli par vēsturi, tad kur ir problēma? Nav. Tā ir tīri vaina darīšanā,»
teic K. Kalniņš. Arī Latvijas Lauksaimniecības muzeja vadītāja Sandra Leja-Nātriņa piekrīt, ka ir jāizmanto pilsētas reljefs un jārada kaut kas unikāls: «Tā ir tāda utopiska doma par to, ka no Pilskalna uz pilsētas dārzu varētu būt trošu ceļš vai kāda cita pārvietošanās. Tas būtu kaut kas tāds, kas ir tikai mums raksturīgs.»
Potenciāls ir arī Talsu vecpilsētā,
kas šobrīd izskatās ļoti bēdīgi. Lai tūristam būtu interesanti iziet pa vecpilsētas ieliņām, Sandra Leja-Nātriņa iesaka vairākās vietās izvietot kādus nelielus muzejus vai iekārtot radošās darbnīcas. Viņa gan atzīst, ka tur viss atduras pret privātīpašumiem, bet neiespējami tas neesot. Tūrisma informācijas centra vadītājs atzinīgi novērtē uzņēmējus, kuri izvēlējušies vecpilsētu kā vietu, kur izveidot naktsmītnes, jo arī tā ir viena no pilsētas problēmām:
«Ja mēs atbraucam un mums šeit ir ko darīt, beigu beigās, kur tad mēs paliksim? Tas arī lēnām tiek risināts.»
No Talsu novada pašvaldības ir iespēja saņemt finansējumu, lai atjaunotu vecpilsētas ēku fasādes, bet šobrīd tas nenotiek tik raiti, kā tam vajadzētu notikt. Kalvis Kalniņš rosina, ka varbūt tas ir jādara kādā izlozes kārtībā un jāpalīdz tiem cilvēkiem, kuri paši, piemēram, nespēj sagatavot dokumentāciju, un tā laika gaitā arī ēkas tiktu atjaunotas. Tāpat tiek minēts, ka varētu izveidot audio gidu, lai, staigājot pa pilsētu, varētu klausīties par nozīmīgām vietām, vēstures notikumiem, īpašiem cilvēkiem, jo, paņemot rokās pilsētas karti un vienkārši izejot pa ielām, neko tādu uzzināt nevar. Uzrunātie speciālisti atzīst, ka ļoti jādomā par piedāvājumu bērniem un jauniešiem, jo nereti ģimenes izvēlas doties uz citām pilsētām, tāpēc ka Talsos bērniem nav, kur izlikt enerģiju, pietrūkst rotaļu laukumu un piedāvājuma tieši mazākajiem. Lai pārmaiņas pilsētā notiktu un viesi šeit uzturētos ilgāk, ir jāstrādā ne tikai Talsu novada pašvaldībai, bet aktīvi jāiesaistās arī uzņēmējiem un pilsētas iedzīvotājiem.
