Kā allaž, decembris Talsos iesākas ar Lielās egles iedegšanu pie Talsu Tautas nama un tradicionālo Rūķu pastu Radošajā sētā, kur bērni atnes sagatavotās vēstules Ziemassvētku vecītim. Uz katru bērna vēstuli steidz atbildēt darbīgie rūķi, vēstuļu nobeigumā uzliekot oficiālo Ziemassvētku vecīša zīmogu un sūtot tās ne tikai bērniem Talsos un novadā, bet arī citviet Latvijā.
Talsu Kultūras centra direktore Dace Obodovska pauž, ka ir ļoti priecīga un gandarīta par Rūķu pasta tradīciju, kurai šogad aprit trīspadsmit gadi. Šīs idejas autore un aizsācēja bijusi tā laika tautas nama direktore Ieva Krūmiņa.
«Man ir prieks, ka Rūķu pasts turpina darboties un aizgājis tādā mērogā, ka uz to nes vēstules ne tikai no mūsu pilsētas un novada, bet no visas Latvijas. Mūsu rūķi sūta atbildes vēstules uz Jelgavu, Kuldīgu, Rīgu un pat Jēkabpili. Esmu gandrīz par simts procentiem pārliecināta, ka esam vienīgais novads Latvijā, kuram ir Lapzemes filiāle, un tādā veidā tiek iepriecināti daudzi bērni. Tā ir liela vērtība, ka viņi redz vēstuļu sūtīšanas, rakstīšanas un saņemšanas iespēju. Tā var būt ne tikai sarakstīšanās ar Ziemassvētku vecīti vienreiz gadā, jo varbūt vēlāk ienāk prātā doma, ka var uzrakstīt vēstuli arī omei, mammai, māsai, brālim vai draugam.
Priecājos, ka katru gadu vēstuļu pievienotā vērtība ir augusi. Bērni zīmē, raksta savu atskaiti par gadu — ko mācījušies, ko darījuši, vai ir bijuši klausīgi bērni saviem vecākiem un vai ir palīdzējuši,» pastāsta Talsu Kultūras centra direktore.
Kādu bērnu sirdssāpe pārvērtusies arī Ziemassvētku brīnumā
Dace Obodovska nenoliedz, ka kādas vēstules bijušas arī smeldzīgas, Ziemassvētku vecītim lūdzot, piemēram, palīdzēt kādam tuviniekam atrast darbu vai stiprināt ģimeni. Rūķu pasta darbošanās laikā no vēstulēm sanācis uzzināt arī par problēmām, kuras izdevies atrisināt ar Ivetas Rorbahas un Talsu novada fonda palīdzību. Kādā gadījumā atrasti finanšu risinājumi, lai bērns varētu piedzīvot savu Ziemassvētku brīnumu, iegūstot skaistu smaidu un, cerams, arī labāku dzīvi.
«Bija, piemēram, reize, kad bērns uzrakstīja, ka ļoti grib iemācīties spēlēt ģitāru un iet mūzikas skolā, taču mūzikas instrumentam ģimenei nesanāk finanses. Un atkal sadarbībā ar Ivetu Rorbahu pats Jānis Lūsēns iepriecināja šo bērnu, uzdāvinot viņam ģitāru. Man tas šķiet tik aizkustinoši!» atzīst Talsu Kultūras centra direktore.
Svarīgi paspēt īstajā dienā un uzrakstīt atpakaļadresi
Kādreiz Rūķu pasts darbojies nedēļu. «Pirmajā gadā bija apmēram 30 vēstules, bet pagājušā gadā jau ap 500 vēstulēm, un mēs sapratām, ka kapacitāte ir par mazu un pietrūkst rūķu darbaroku, kas nodrošinātu atbilžu rakstīšanu. Tāpēc šajā gadā akcija noritēja tikai vienu dienu, un kopā saņēmām ap 340 vēstulēm. Pagājušajā nedēļā rūķi salika uz vēstulēm Ziemassvētku vecīša oficiālo zīmogu, un lielā vēstuļu kaste tika aiznesta uz pastu. Kopā 314 vēstules, jo gandrīz 30 vēstulēm nebija uzrakstīta atpakaļadrese, lai gan rūķi centās visiem to atgādināt. Ir arī pieaugušo cilvēku vēstules ar humoru.
Jā, tā mums ir brīnišķīga tradīcija. Lielās egles iedegšanas dienā Radošā sēta ir pārvērtusies par vietu, kur bērni ar mirdzošām acīm nes savas vēstules. Protams, tas ir arī liels papildu slogs tautas nama rūķiem, jo zināms, ka decembris pats par sevi ir piesātināts ar pasākumiem. Uzrakstīt atbildi katram individuāli arī nav nemaz tik viegli, jo katrā vēstulē ir jāiedziļinās un personiski jāatbild. Paldies Talsu Tautas nama rūķiem un visām iestādēm, kas mums kā rūķi palīdz ar atbilžu rakstīšanu, iepriecinot bērnus!»
pauž Dace Obodovska.
Tāpat viņa piemin, ka daudzi vecāki un omes bija attapušies tikai pēc Rūķu pasta īpašās dienas, kad laiks jau bijis pāri. Vēlāk atnākušas divas bērnudārza grupiņas ar vēstulēm un lūgušas, lai paņem vēstules. «Nespējām atteikt. Rūķiem zvanīja arī vecmāmiņas, sakot, ka bērni raud, ka nav paspējuši, bet mums beigās bija jāpasaka arī «nē», jo fiziski nevarētu paspēt. Ikdienā šajā laikā bez visa tā ir daudz darāmā. Un tā katru gadu mēs vienmēr domājam un analizējam, kā visu optimizēt un sakārtot, lai būtu efektīvāki,» rūķu darbos ļauj ielūkoties D. Obodovska.
Iespēja bērnus pamācīt ar vērtīgiem padomiem
Bērni vēstules Ziemassvētku vecītim raksta ar roku. Citi gan uzraksta tikai sarakstu ar dāvanām, ko gribētu. «Citreiz tas ir visai garš. Rūķi pasakās par vēstuli un novērtē to, ka bērns zina, ko grib, un tas ir labi. Taču pamudina, ka nākamajā gadā Ziemassvētku vecītis priecātos, ja bērns pastāstītu, kā viņam veicies un ko ir apguvis. Tāpat rūķi uzraksta, ka prieks ir ne tikai saņemt dāvanas, bet arī tās dāvināt citiem. Jā, mums mazliet sanāk arī audzinošā puse.
Rūķiem kādreiz ir nācies iet mājās un domāt, kā varētu palīdzēt, bet ir jau lietas, ko nevar nekādi ietekmēt. Bēdīgos gadījumos cenšamies uzrakstīt kaut ko iepriecinošu un uzmundrinošu. Mums bijis arī tā, ka savācamies kopā un domājam, ko lai Ziemassvētku vecītis bērnam atbild. Šogad šādu gadījumu nebija, bet iepriekšējos gados gan,»
pastāsta D. Obodovska, sakot, ka šogad arī īpaši nav izkristalizējusies kāda labdarības vajadzība.
«Priecājos, ka ir, kam piezvanīt un izstāstīt to, ja ir kāda bēda, kuru kopīgiem spēkiem ir iespējams atrisināt. Tas ir nenovērtējami. Domāju, ka arī vecākiem Rūķu pasts ir ļoti liels palīgs, jo var uzzināt, ko bērns vēlas saņemt, ko viņš domā un kā vispār jūtas. Vēstuļu rakstīšana kādiem varbūt mājās ir pārtapusi par tradīciju, gaidot Lielās egles iedegšanas pasākumu un Rūķu pastu,» prieku par iniciatīvas pievienoto vērtību pauž Talsu Kultūras centra direktore.
#SIF_MAF2023
