Marta otrajā pusē no Somijas pilsētas Kontiolahti, kur aizvadīts ikgadējais pasaules veterānu čempionāts biatlonā, ar zelta godalgu atgriezās talsenieks Gatis Neimanis. Čempionāta pirmajā dienā dalībnieki sacentās sešu kilometru sprinta distancē, otrajā dienā mērojās spēkiem stafetē, bet noslēdzošajā sacensību dienā — desmit kilometru individuālajā distancē.
Stafetē, startējot kopā ar amerikāni un somu, Gatis ierindojās 4. vietā, sprintā palika sestais, bet individuālajā distancē savā vecuma grupā izcīnīja 1. vietu un zelta godalgu. «Šogad sakarā ar Ukrainas notikumiem krievu sportistu dalība tika anulēta. Ukraiņiem agrāk bija neliela delegācija, bet pēdējos gados viņi pasaules čempionātā nav startējuši. Šogad bija pārstāvēta Austrālija, Kanāda, Čehija, Somija, Baltijas valstis, Vācija, ASV, Norvēģija, Šveice, Lielbritānija un Francija — kopumā 130 dalībnieki. Lai piesaistītu sportistus no citām valstīm, sacensības divas dienas filmēja BBC televīzijas grupa. Laiks bija diezgan saulains, individuālajā distancē vietām palika par siltu un sniegs kļuva čaugans, bet apstākļi visiem bija vienādi.
Sezonas laikā pārsvarā braukāju pa sacensībām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Ņemot vērā, ka Talsi atrodas 250, 300 kilometru attālumā no lielākajiem biatlona centriem, lielas starpības nav, vai braukt 330 kilometrus līdz Otepei vai nepilnus 300 līdz Madonai.
Tā kā strādāju diezgan fizisku darbu, nedēļā trenējos vienu, divas reizes. Brīvdienās iespēju robežās cenšos aizvadīt lielāku treniņu. Vasarās skrienu, braucu ar velosipēdu un aizvadu treniņus uz rollerslēpēm. Ideāli ir tad, ja aprīkojums visiem ir vienāds, — pietiek uzlikt citas cietības gumijas un tu jau esi ārpus konkurences. Otrs faktors ir ātrums — ja rollerslēpes ļoti ātri ripo, lietainā laikā vai sarežģītākās trasēs kļūst bīstami un var iedzīvoties traumās,» skaidro Gatis.
Ar biatlonu viņš nodarbojas kopš jaunības gadiem, bet armijas dēļ sportiskajās gaitās nācās ieturēt pauzi. Aktīvāk piedalīties slēpojumos Gatis sāka 40 gadu vecumā un drīz vien, kolēģu mudināts, startēja arī savā pirmajā pasaules čempionātā. «Gatavas receptes biatlonā nav.
Ir sportisti, kas masu startā pēc iespējas ātrāk grib aizskriet līdz pirmajai šautuvei, bet tam visam jāpieiet nedaudz aukstasinīgāk.
Pirms starta ir svarīgi sakārtot tehniskās lietas. Leiši un igauņi ir spējuši atrast finansējumu un viņiem līdzi brauc palīgi, bet es praktiski darbojos viens pats. Sprintā tas neko daudz neizšķir, bet individuālajā distancē ir labi, ja treneris pasaka, kur jāveic korekcijas. Biatlons ir tehnisks sporta veids — nepieciešami vismaz divi, trīs labi slēpju pāri. Liela nozīme ir arī tam, kā slēpes ir iesmērētas. Tas ir vesels process. Lielākais izaicinājums ir piespiesties, pārkāpt sev pāri un atrast laiku. Pēc garām darba stundām nav nemaz tik viegli.»
