Jau sagaidot Latvijas simtgadi, pašvaldības aicināja atcerēties varoņus un apzināt savā pilsētā vai novadā dzimušos Lāčplēša kara ordeņa kavalierus un tiem uzstādīt piemiņas stēlas. Šo gadu laikā daudzas to arī izdarījušas, un visbeidzot piemiņas vieta ir arī Talsiem. Taču, ja daudzviet izvietotas vien stēlas jeb akmens plāksnes, un nereti to atrašanās vietas izvēlētas kapsētās, tad Talsi izveidojuši īpašu un atvērtu piemiņas vietu, ko varēs izmantot arī mācību stundās.
Lāčplēša kara ordeņa kavalieru piemiņas vieta izveidota Talsu Valsts ģimnāzijas dārzā. Simboliski – Brīvības ielā. Un kā atzīst viena no piemiņas vietas idejas autorēm, kādreizējā Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece, šobrīd – Saeimas deputāte – Ilze Indriksone, ir ļoti nozīmīgi, ka simboliski šis veidots kā ceļš uz mājām. “Ceļš uz mūsu mājām – uz Latviju – veda caur brīvības cīņām, un tikai tā mēs Latviju ieguvām. Manuprāt, tieši šī vieta, kas ir pavisam atšķirīga un ne tāda kā varbūt citas piemiņas vietas, bet ar savu lielo nozīmi ir ļoti, ļoti svarīga Talsiem, Talsu apriņķim, un es domāju tā būs svarīga ikvienam,” dalās viena no piemiņas vietas idejas autorēm Ilze Indriksone.
Ideja par piemiņas vietu radās pirms vairāk nekā pieciem gadiem, kad sarosījās Talsu novada seniori, Daugavas Vanagi, zemessargi, jaunsargi, novadpētnieki un citi talsinieki, taču Talsiem mainīgo un dažādo viedokļu dēļ to izdevās īstenot tikai šobrīd. Ja citviet piemiņas stēlas izvietotas kapsētās, tad šeit vieta veidota arī tā, lai skolu audzēkņi varētu netradicionālā vidē apgūt mācību vielu, kas tematiski vērsta šādu vēstures notikumu virzienā. “Bija ļoti ilgstošs un pētniecisks darbs, un paldies visiem novadpētniekiem, vēsturniekiem, kas iesaistījās, lai apzinātu tos, ko uz šīs sienas iegravēt, kuru vārdus pagodināt tieši Talsu novadā. Tur ir gan tie, kas ir dzimuši, gan tie, kas šeit dzīvojuši, veikuši varoņdarbus, un noteikti, kas svarīgi un nozīmīgi Talsu novadam. Un nav svarīgi, ka viņu vārdi iemūžināti arī citos novados – nekad nav par daudz pateikt paldies šiem varoņiem, kas cīnījās par mūsu visu brīvību un nākotni,” stāsta Ilze Indriksone.
Apzināti ap 90 Lāčplēša ordeņa kavalieri, kuri saistīti ar Talsu pusi. Arī Kārlis Šnēbergs, par kuru ļoti lepna ir viņa mazmeita, talsiniece Ilze Damberga. “Te ir pēdējie viņa Ziemassvētki. Te viņš ar visu savu lielo ģimeni. Tas ir 1942.gada Ziemassvētkos, un 1943.gadā Volhovā viņš krita. Es vienmēr esmu lepojusies, jo es iekšēji viņu jūtu. Un man nekad nav bijis tā, ka mana ģimene slēptu, kas es esmu. Es jau no bērnu dienām zināju, ka ir paralēlā vēsture. Katros svētkos ģimenē jau tā saucamajos krievu laikos vienmēr bija vectēva bilde goda vietā,” stāsta Ilze Damberga.
Elmārs Orniņš savu vectēvu no mammas puses Frici Bērtulsonu nekad nav saticis, taču, dzīvojot viņa mājā, savu vectēvu jūt un ar viņu sarunājas ikdienu. Uz varoņu piemiņas sienas ir arī otra vectēva dvīņu brāļa Aleksandra Orniņa vārds, un Elmārs atzīst, ka šāda vieta ir ļoti, ļoti svarīga. “Patriotisma un dzimtenes mīlestības nevar būt par daudz. It sevišķi nelielām nācijām tas ir ļoti svarīgi,” atzīst Elmārs Orniņš no Laucienes pagasta.
Piemiņas vietas iniciatori cer, ka jau nākamgad tieši šeit sāksies Lāčplēša dienas gājiens, kas tālāk gaismas ceļu izvīs cauri pilsētai.
