Talsos atklāj Ulvja Alberta personālizstādi

Talsos atklāj Ulvja Alberta personālizstādi

Frāze «talseniekiem paveicies» izstādes laikā dzirdama vairākkārt. Un patiesi, jo Talsu novada muzejs ir viens no retajiem, kas sadarbības rezultātā pēc pandēmijas laika varējis izstādīt pasaulē zināmā latviešu izcelsmes amerikāņu fotogrāfa Ulvja Alberta fotoizstādi, kas veidojusies 40 gadu griezumā.

Ulvja Alberta nozīmīgākie darbi tiek iedalīti trīs tēmās: slavenības, projekts «Ledusskapis» un pokera spēlmaņu portreti, taču plašajā pasaulē Ulvis Alberts pazīstams ar amerikāņu aktieru, mūziķu, sabiedrībā pazīstamu personību un pokera spēlmaņu fotogrāfijām.

Pokera kultūras leģendas un slavenības

«Vienlaik muzikantus bildēju. Bobs Dilans, «The Grateful Dead» bija tāda grupa, kas bija ļoti populāra mums Amerikas Savienotajās Valstīs,» stāsta pats Ulvis Alberts, kurš Amerikā nokļuva Otrā pasaules kara laikā, sākotnēji ģimenei dodoties bēgļu gaitās uz Vāciju, Rāvensburgu, bet no turienes 1949. gadā trimdā uz Vašingtonas pavalsti Takomu. Slavenību saraksts ir pārāk garš, lai veiksmīgi spētu atcerēties visus, taču to starpā bija arī Eltons Džons, Toms Veitss, Pols Makartnijs, Tīna Tērnere, Pols Ņūmens, Elizabete Teilore, Endijs Vorhols, Šēra un citi.

Ulvja Alberta īpašais rokraksts pokera spēles fotogrāfijā atpazīstams visā pasaulē. /Foto: Elīza Paula Vegnere/

«Tas ar laiku apnika zvaigznēm, viņi negribēja to troksni, un man jau bija skaļa kamera, man nebija tāda, ar ko klusām var nobildēt,» atklāj fotogrāfs. Paralēli slavenību portretiem, kas ar laiku kļuva neaktuāli tieši mūziķu nevēlēšanās dēļ, kā vienu no iemesliem minot, ka tas traucē viņu darbam, viņš fotografēja pokera spēlmaņus, kas šobrīd atpazīstami ar iesaukām Amarillo Slim, Preston, Jack Treetop Straus u. c. Ulvis atminas, ka sākotnēji ticis uzaicināts uz kādu ģimenes kazino, kur kādu laiku arī palicis un «parāpojis pa grīdām», lai fotografējot netraucētu spēlētājus:

«Un, kad bildēju pokeru, es vienmēr šaubījos, vai neesmu par tuvu. Es gribēju redzēt to seju, es gribēju redzēt, kā smēķē cigāru vai cigareti. Tās bija lietas, kas man bija svarīgas.»

Losandželosas lokālā avīze ieradās vien raunda pēdējos mirkļos, tādēļ Ulvim tur bija, jo īpaša nozīme, un viņš ar kameru varēja šķērsot vārtus, pa kuriem ieiet varēja tikai spēlētāji. «Un vienīgā bilde, ko avīze publicēja, bija tās divas kārtis, ar kurām tika vinnēts. Garlaicīgi!» atzīst izstādes autors.

Ulvja Alberta fotogrāfijās īpaša uzmanība pievērsta katrai detaļai arī no psiholoģiskā aspekta, piemēram, cigarešu dūmi viņam atgādina Pikaso mākslu. Arī šodien ar viņu vēl sazinās pokera kultūras leģendas, vēloties iegādāties fotogrāfijas. «Es neesmu bijis atpakaļ. Pietika arī. Tie cilvēki tagad ir pa tūkstošiem, pokeru pārsvarā spēlē uz datora,» teic U. Alberts, norādot, ka pokers no tā laika ir stipri mainījies.

Ulvis Alberts, dzīvojot Amerikā, fiksējis pasaulei svarīgus cilvēkus un notikumus ar rezonansi, ko nevienam nebūs iespējas atkārtot.
/Foto: Elīza Paula Vegnere/

Projekts «Ledusskapis»

Sākot dzīvi Holivudā, viņš uzsāka darbu pie projekta «Ledusskapis», kopā ar žurnālistu veicot pētījumu, kas ir slavenību, piemēram, kinorežisora Spīlberga un rakstnieka Bukovska, ledusskapjos, pie kā viņš ieradās ar divām sešpakām alus.

«Un, protams, momentā atrodot šādu kontaktu, Čārlzs Bukovskis ļāvās sevi fotografēt, viņš rādīja, kā viņš dzer alu, kā viņš ceļ stieni, kā viņš vingro,»

stāsta Toms Zvirbulis, galerijas «Birkenfelds» direktors. Vēlāk tieši šīs bildes ieguva plašu popularitāti, tiekot izmantotas un piesaistītas arī Bukovska daiļradei. Talsu novada muzejs pēc galerijas lūguma izziņoja sludinājumu un no kāda novadnieka ieguva veclaicīga stila ledusskapi, līdzīgu tam, kāds attēlots pašā Bukovska fotogrāfijā, un arī pilnu ar stikla pudelēm, tāpēc šeit izstāde ir vēl unikālāka kā citviet.

/Foto: Elīza Paula Vegnere/

Ulvis Alberts fotografēt iemācījies pašmācības ceļā, taču tas nekad nebija viņa bērnības sapnis. Arī iepriekšējās paaudzēs neviens no U. Alberta tuvākajiem radiem nebija saistīts ar fotogrāfiju, taču, iespējams, kā atzinis pats Ulvis, radošais gēns viņā pārmantots no tēva Uga Alberta — izcila mākslinieka un arhitekta.

Viesošanās Latvijā un pirmā izstāde fotoklubā «Rīga»

Jau padomju okupācijas laikā Ulvis Alberts viesojās Latvijā, te redzētais viņu iedvesmoja organizēt Latvijas fotogrāfu izstādes Sietlā un Santa Barbarā, kas rezultējās ar plašu publicitāti fotomākslas izdevumos. Intervijās viņš nevairījās runāt par PSRS fotogrāfu grūtajiem materiālu, tehnikas un dzīves apstākļiem. «Tāpēc, ka ar fotogrāfiju vēl šodien ir ļoti grūti pelnīt naudu,» teic fotomākslinieks. Viesojoties Latvijā, Ulvis Alberts tikās ar tolaik pazīstamiem kultūras cilvēkiem, fotografēja, piemēram, dzejnieku Imantu Ziedoni, mākslinieku Kurtu Fridrihsonu un režisoru Juri Podnieku. «Kad tu saliec visu kopā albumā, nu no vienas puses tu esi parādījis vislabāko, vai ko es domāju, ir vislabākais.» Togad fotokluba «Rīga» telpās norisinājās arī viņa pirmā darbu izstāde Latvijā. Tāpat viņš 2012. gadā saņēmis Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas fonda balvu, ko piešķir par darbiem, kas rosina un bagātina latviešu moderno mākslu un literatūru, dzīvojot ārpus Latvijas.

/Foto: Elīza Paula Vegnere/

«Kamera kā pase», jo tieši kamera ļāva piekļūt konkrētām personām

Lai arī U. Alberta daiļrade nebeidzas ar vienu albumu vai fotogrāfijām vien, taču liela daļa slavenību portretu apkopoti grāmatā «Kamera kā pase», kas 2009. gadā savedusi kopā mākslinieku ar galeriju «Birkenfelds», kura ar viņa daiļradi sāka iepazīstināt publiku Latvijā un ASV. Galerijas direktors uzsver, ka Latvijai tas nozīmē daudz: «Un es domāju, tas ir brīnišķīgs cilvēka arhīvs tādā pasaules kontekstā, un tas, ka viņš ir Latvijā, protams, tas ir ļoti nozīmīgi.» Šobrīd pēdējā viņa izstāde norisinājās Pasaules pokera sēriju laikā.

Šobrīd mākslinieks sasniedzis 80 gadu slieksni un galerijas direktors uzsver, ka laiki mainās, nāk jaunas paaudzes un izstāžu process jāturpina, jo tas ir unikāls gadījums, ka latviešu izcelsmes fotogrāfs, dzīvojot Amerikā, ir fiksējis pasaulei svarīgus cilvēkus un notikumus ar rezonansi, ko nevienam vairs nebūs iespējas atkārtot.