Pagājušajā nedēļā notika projekta «Skola 2030» skolotāju pieredzes konference «Praktiski. Lietpratībai», kurā skolu un pirmsskolu skolotāji un vadītāji no Kurzemes reģiona dalījās ar savu mācīšanas un mācīšanās pieredzi. Uzskatot, ka Talsu Valsts ģimnāzija īsteno inovatīvas prakses dienu, pirms konferences ģimnāzijā viesojās projekta vadības komanda.
Skaidrojot, ko nozīmē «Skola 2030», Talsu Valsts ģimnāzijas direktors Gundars Sebris stāsta, ka agrāk bija vairāk uz zināšanām koncentrēts mācību saturs, un, lai gan jaunieši ļoti daudz lietu iemācījās, viņiem bieži radās problēmas zināšanas pielietot dzīvē. «Jaunietis varbūt bija ļoti izcils mācību procesā, bet ne pārāk veiksmīgs dzīvē,» saka G. Sebris. «Savukārt šobrīd ir uz kompetencēm jeb lietpratību balstīts saturs, kas vienlaicīgi ar zināšanu apguvi ļauj tās pielietot praksē, lai pašam pēc tam veidotos veiksmīga dzīve un karjera.»
Otrdien notikušajā konferencē Talsu novada pedagogi ierindojās 3. vietā dalībnieku skaitā, un ar savu pieredzi dalījās arī vairāki Talsu Valsts ģimnāzijas pedagogi. Kā labās prakses piemērus direktors min nesen notikušās atvērtās stundas, kurās piedalījās un vēlāk tās analizēja novada skolotāji. Tāpat paši skolēni piedalās mācību vides izveidē un uzlabošanā. «Arī skolotāji diezgan nopietni ķērušies pie padziļināto kursu apguves. Jo, 12. klasē nonākot, jaunietis pēc jaunā mācību satura vismaz trīs priekšmetus mācīsies padziļināti — viņš ar vienu kāju jau iekāps augstskolas mācību kursā. Tāpēc arī mūsu skolotājiem ir savu zināšanu līmenis jāpilnveido, lai informācija, ko jaunietis iegūs, būtu kvalitatīva un palīdzētu augstskolā mācīties tālāk,» skaidro direktors.
/Foto: Ģirts Grenevics/
Projekta «Skola 2030» vadības komanda trīs nedēļu laikā apciemojusi gandrīz 30 izglītības iestādes visos Latvijas reģionos, un Talsos viņi viesojās pa ceļam uz konferences vietu Kuldīgā. «Šī skola savā ziņā ir viens no flagmaņiem, kas tiešām dažādas inovatīvas prakses īsteno,» saka «Skola 2030» mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa. «Ir maz tādu skolu, kur skolēniem ir iespējas individuālu mācību plānu veidot — tieši atbilstoši tam, kā viņi redz nākotni. Un Talsi ar šo patlaban patiešām strādā, neskatoties uz to, ka skolēnu skaits nav tik liels kā varbūt lielajās skolās. Mēs redzam te arī tādu sistemātisku skolotāju sadarbību, kur skolotāji kartē, ko katra klase mācās visos mācību priekšmetos. Tas ir ļoti svarīgs solis, lai skolēnam tā bilde par pasauli veidotos tāda viengabalaināka, saprotamāka un no mācībām būtu lielāka jēga. Tāpat šī izglītības iestāde saskārusies ar skolu apvienošanu, kas ir izaicinājums.» Lai gan projekta komandai bija iespēja labās prakses piemērus dzirdēt nākamās dienas konferencē, tomēr viņi vēlējušies to redzēt arī praksē. Uz jautājumu, kas Talsu Valsts ģimnāzijai ļauj būt flagmaņiem, Zane Oliņa teic, ka šeit var redzēt komandas garu un enerģiju. «Mēs jūtam, ka šeit dara nevis tāpēc, ka liek, bet vispirms izsver, izvērtē, vai risinājums der, kā un kāpēc tas tiks īstenots — darīt ar jēgu un pieņemt paši savus patstāvīgos lēmumus. Tā ir sajūta, ko šeit, jau ienākot skolā, var just.»
«Skola 2030» komanda viesojās ne tikai Talsu Valsts ģimnāzijā, bet arī pirmsskolas izglītības iestādē «Sprīdītis».
