Palīdzēt ne tikai domās, bet arī darbos — šī doma jau no pirmās dienas, kad Ukrainā sākās militārā darbība, nomoka arī Talsu novada iedzīvotājus. Tāpēc negaidītu atsaucību nedēļas nogalē izpelnījās labdarības akcija, kurā novadnieki sarūpēja savus ziedojumus. Šobrīd arī Talsu novada pašvaldība gatavojas tam, lai koordinēti uzņemtu bēgļus un nepamestu viņus vienus.
Pagājušās nedēļas nogalē sociālajos tīklos izskanēja aicinājums palīdzēt ar ziedojumu Ļvovas pašvaldībai. Un jau veikalos bija acīmredzams, ka talsenieki patiešām atsaukušies— plaukti, sākot no sausajām zupām līdz dzīvnieku pārtikai, bija gandrīz tukši. Svētdienas pēcpusdienā ziedojumu pieņemšanas punktā Kacēviču ģimenes mājvietā, mašīnas piestāja cita pēc citas.
“Mēs ļoti gribējām palīdzēt, bet sapratām, ka Talsos nav punkta, kur nodot ziedojumus,” saka idejas autore Marta Kacēviča. “Mēs nevarējām vairs nosēdēt pie televizora, visu laiku skatoties ziņas. Lai nebūtu laika domāt par slikto, bet mēs vairotu labo, nolēmām rīkoties praktiski. Paldies visiem, jo bez ziedotājiem šo labo darbu mēs nevarētu paveikt!”
Kacēviču ģimene ziedojumu vāca koordinēti, sadarbībā ar Ļvovas pašvaldību, kas Latvijai lūdza konkrētas lietas un konkrētus daudzumus. Jau nedēļas vidū ģimene ziedojumu vākšanu turpināja.
“Šobrīd patiešām ir svarīgi darboties koordinēti,“
to atgādina arī Talsu novada domes priekšsēdētāja Sandra Pētersone. Tas uzsvērts svētdien notikušajā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un Civilās aizsardzības komisijas sanāksmē, kur pašvaldības informētas, kāds būs viņu uzdevums palīdzības sniegšanā bēgļiem. Latvija ir gatava uzņemt 10 000 bēgļu, un viņu ierašanās varētu būt divās plūsmās — viena, kas ierodas konkrēti pie saviem radiem, otra kā patvēruma meklētāji. Tad robežkontrole informēs VUGD, kas ir galvenais koordinators, un tā tālāk sazināsies ar tuvāko civilās aizsardzības komisiju — tātad, kādu no pierobežā esošajām pašvaldībām.
Talsu novada pašvaldība šonedēļ ir sākusi vienotā platformā uzrunāt iedzīvotājus un uzņēmējus, lai noskaidrotu gan izmitināšanas iespējas, gan iespējas piedāvāt darba vietas. Daudzi jau aizpildījuši nevalstisko organizāciju un citu iestāžu anketas, taču lūgums vēlreiz aizpildīt Talsu novada anketas, lai informācija patiešām sasniegtu pašvaldību. “Paldies ikvienam, kurš jau ir iesaistījies,” saka Sandra Pētersone. “Es saprotu, ka mums visiem sirds ir pilna, un domājam, kā palīdzēt. Mums katram ir pilna emociju gammma, sākot no tā, ka esmu šeit (tādā izpratnē, ka varu dzīvot mierā, drošībā, starp savējiem), līdz neizpratnei par to, kas notiek. Par informāciju, kas parādās par kodolieročiem… Par ziņām, ka bērni un sievietes tiek izmantoti kā “dzīvais vairogs”…
Tā ir milzīga līdz kaulam dziļa sāpe. Un reizē iedvesma, redzot to gara spēku un pārliecību, ar kādu ukraiņi šobrīd cīnās ne tikai par savu valsti, bet cīnās par mums.
Sandra Pētersone, Talsu novada domes priekšsēdētāja
Kā vakar pasākumā Rojā teica mūzikas un mākslas skolas direktore — viņi cīnās par citādu pasauli.”
Primārais ir atrast patvērumu ģimenēs
Talsu novada domes priekšsēdētāja atklāj, ka šobrīd ir daudz iedzīvotāju zvanu ar piedāvājumiem dot patvērumu savās mājās, un atsaucīgi ir arī uzņēmēji. Arī bijušās Talsu slimnīcas īpašnieks ir piedāvājis nepieciešamības gadījumā ēkā izmitināt cilvēkus, kas Latvijā ieradīsies no Ukrainas. Pašvaldībai pašai ir seši varianti, kur nepieciešamības gadījumā bēgļus varētu izmitināt – Vandzenes „Rezidence”, Spāres muiža, Pļavmuižas saietu nams, Dundagas pils, Rojas vidusskolas internāts un Mazirbes skola.
“Taču primārais ir atrast patvērumu ģimenēs, jo mēs saprotam, ka nevaram viņus šajā situācijā atstāt vienus.”
Sandra Pētersone, Talsu novada domes priekšsēdētāja
Talsos 24/7 darbosies vienots kontakttālrunis — 26132701, kas ir pašvaldības policijas dežūrtālrunis. Tas ir vienīgais numurs, kuru šobrīd svarīgi zināt gan patvēruma meklētājiem, gan arī radiniekiem, kas viņus uzņems. Saņemot zvanu, pašvaldības policija rīkosies tālāk, noskaidros, kāda palīdzība nepieciešama — materiālais atbalsts, darba vīzu kārtošana, bērnudārzu vai bāriņtiesas atbalsts… “Nevis sūtīsim viņus no viena pie otra vai trešā, bet iegūsim informāciju un tālāk meklēsim viņus rokās paši un palīdzēsim,” saka novada domes priekšsēdētāja un vēlreiz uzsver pārdomātas un mērķtiecīgas rīcības nozīmību. “Šobrīd robežas pilnas, no vienas puses, ar bēgļu plūsmu, savukārt, no otras puses, tiek apgrūtināta robežsardzes kontrolespunktu darbība ar mašīnām, busiem, kas iebrauc ar saziedotajām lietām,” pauž S. Pētersone. “Vislabākais, ko varam darīt, kamēr nav citas informācijas, ir izmantot Ziedot.lv. Protams, ka mums ir vēlme palīdzēt, bet ir jāsaprot, ka Ukrainā šobrīd notiek karadarbība. Humānās palīdzības kravām ir īpašs marķējums, un tās ir aizsargājamas.”
