Talsu novada izglītības iestādēs laikā, kad Latvijā drošu patvērumu meklē arvien vairāk Ukrainas civiliedzīvotāju viņu zemē notiekošās karadarbības dēļ, ir aizritējusi pirmā nedēļa, kad tajās izglītojas arī ukraiņu bērni. Talsu novada izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps informē, ka pagaidām neredz lielus sarežģījumus, kā tikai pašsaprotamu ainu — jauna vide un valoda, un katrs bērns tam atveras un pielāgojas citādāk.
— Kā tiek organizēts darbs ar ukraiņu bērniem Talsu novada izglītības iestādēs, kurās šie bērni uzņemti?
— Skolās, kurās ukraiņu bērni ir uzņemti, primāri, ko mēs skatāmies, ir tas, kā sniegt atbalstu latviešu valodas apmācībai. Skolotājiem tiek doti arī palīgskolotāji, kas palīdz ukraiņu bērniem apgūt konkrēto vielu. Ir jau gan pagājusi tikai nedēļa, lai saprastu, kā viss sokas, un lai izvērtētu kaut ko smalkāk. Šiem bērniem ir kādas papildu nodarbības, kad viņi tiek paņemti no stundām, tai skaitā arī, lai apgūtu latviešu valodu.
— Kurās Talsu novada izglītības iestādēs ukraiņu bērni mācās? Vai šādu palīdzību un atbalstu var sniegt visas skolas un pirmsskolas izglītības iestādes?
— Ja jautājums ir, vai visas šīs mācību iestādes spēj nodrošināt ukraiņu bērniem apmācību, tad atbilde ir apstiprinoša. Nav tā: kāda skola vai pirmsskolas izglītības iestāde to nevarētu, taču šie bērni visās mācību iestādēs nav. Viņi pagaidām ir Rojas vidusskolā, kurā gaidāms lielāks ukraiņu bērnu pieplūdums, Talsu 2. vidusskolā, Talsu Valsts ģimnāzijā, Rojas bērnudārzā, Talsu pirmsskolas izglītības iestādē «Sprīdītis», «Pīlādzītī». Tā ir pagaidām.
— Vai pedagogi mūsu novadā ir kompetenti, ja runā tieši par valodu un saziņu ar šiem bērniem? Talsos, piemēram, krievu valoda nav tik pašsaprotama kā Rīgā. Valodas barjeras sastopamas daudz biežāk.
— Tas uzsvars jau nav uz krievu valodu. Ir ukraiņu bērni, kuri šo valodu nemaz nezina. Bērnu un jauniešu vidū pat vairāk populāra ir angļu valoda, tā kā pedagogiem ar saziņu tik problemātiski nav. Saziņas valoda šajā gadījumā ir krievu un angļu. Talsu 2. vidusskolā strādā Ukrainas civiliedzīvotāja, kura darbojas kā pedagoģe. Tieši šajā skolā ukraiņu bērnu ir visvairāk, un viņa daudz iesaistās apmācībā. Viņa strādā kā palīgskolotāja un pievienojas stundām, un vada kādas papildstundas. Viņa ir arī kā uzticības persona šiem bērniem, jo ne visi ir atvērušies. Šī skolotāja veic gan psihologa, gan sociālā pedagoga, gan palīgskolotāja pienākumus. Viņa nepilda mūsu skolotāju pienākumus, bet noklāj visu to spektru ukraiņu bērnu sakarā un ir kā starpnieks starp viņiem un pedagogiem, lai pēc iespējas labāk saprastu bērnu vajadzības. Burtiski — atbalsta personāls.
— Vai ukraiņu bērni piedalās stundās kopā ar Talsu 2. vidusskolas skolēniem vai arī tiek apmācīti atsevišķi?
— Ir dažādi. Gan tā, ka šie bērni tiek integrēti klasē un piedalās stundās, bet ir mācību stundas, kad bērni tiek paņemti no klases un apmācīti atsevišķi. Piemēram, latviešu valodas stundas ukraiņu bērniem notiek kopā. Tā viņiem burtiski ir svešvaloda, ar ko iepriekš nekad nav sastapušies. Bet lielākajā daļā bērnu tiek integrēti stundās. Ir stundas, kurās ir piesaistīts palīgskolotājs, bet ir tādas, kurās nav. Var sacīt — katrā gadījumā pieeja var būt atšķirīga. Tas atkarīgs arī no bērnu vecumposma un atvērtības.
— Kā tiek strādāts ar ukraiņu bērniem, ja tādi gadījumi ir, kuriem ir kādas mācīšanās grūtības?
— Apmācība notiek Upesgrīvas pamatskolā pēc tādas pašas mācību programmas, kādu bērns apguvis Ukrainā, — tikai šobrīd tas notiek latviešu vidē. Nav vēl skaidrs, vai notiks braukāšana pie savējiem katru dienu vai bērns paliks uz vietas, kā parasti tas tiek darīts. Situācija var būt mainīga, jo iesākumā dzirdēju, ka bērns grib katru dienu pie savējiem, bet pēc tam tomēr izlemj palikt.
— Vai pagājušās nedēļas laikā, kad ukraiņu bērni uzsākuši mācīšanos Talsu novada skolās, ir apzinātas kādas lielas problēmas?
— Ir tās dabīgās un pašsaprotamās. Ir jauna vide, un bērni ir piesardzīgi. Tas ir tikai loģiski. Tāpat kā tas, ka ir kādas grūtības apgūt mācību priekšmetus, ja bērns nezina latviešu valodu un atrodas latviešu vidē. Arī tas ir pašsaprotami.
