Šobrīd Talsu novada muzejs ir uz pārmaiņu sliekšņa. Pie muzeja visu rudeni iedzīvotāji varēja redzēt stalažas, jo notika jumta seguma atjaunošanas darbi. Tāpat arī pamanāmi ir tas, ka muzeja kāpnes ir slēgtas un tās nevar izmantot apmeklētāji. Taču tik pat daudz slēpjas aiz muzeja sienām, ko, ikdienā garāmbraucot, nemaz nevar pamanīt, — iekštelpu darbi.
“Šogad gaidām budžeta apstiprinājumu, lai varētu pabeigt darba kabinetus speciālistiem un arī tos iespēju robežās labiekārtot. Vēl tiks organizēti remontdarbi, kas šogad notiks pašu spēkiem, — virtuves remonts, dažu telpu atsvaidzināšana. Šobrīd mēs vēl gaidām apstiprinājumu mūsu investīciju projektam pamatu hidroizolācijai un kāpņu atjaunošanai, kuras, ar Būvniecības valsts kontroles biroja lēmumu, no pagājušā gada vasaras beigām ir slēgtas,» stāsta muzeja direktors Uldis Jaunzems-Pētersons.
Vaicājot, vai radās kādi sarežģījumi remontdarbu laikā, direktors atbild, ka tādu nebūt nebija, vienīgi traucēja dokumentācija, kas prasīja lielu laika resursu. Sarežģījumi līdz šim arī radās, demontējot jumtu. Tika atklāts, ka specifisko būvkonstrukciju dēļ ir atšķirības, kā rezultātā bijusi nepieciešamība visu pārprojektēt. Tā kā Talsu novada muzejs ir trešās grupas ēka, tad tas prasījis vairāk laika. “Ir jāņem vērā arī ēkas vēsture un jābūt cieņpilnai attieksmei pret to.
Muzeja izbūve ir tapusi piecdesmito gadu beigās, līdz ar to tai ir pilnīgi citi materiāli atšķirībā no ēkas pamatdaļas, kas ir tapusi 19. gadsimta izskaņā.
Talsu novada muzeja direktors Uldis Jaunzems-Pētersons
Tāpat mēs gaidām Ministru kabineta lēmumu par ēkas iekļaušanu atpakaļ pieminekļu sarakstā,» saka muzeja direktors.
Talsu novada muzejs nākamgad iesoļo simtgadē. Tāpēc muzeja direktors īpaši vēlas sakārtot darba telpas tieši speciālistiem, lai viņi var produktīvāk darīt savus darbus un veiksmīgi iesoļot simtgadē. “Mērķis bija padarīt telpas komfortablākas, tostarp ergonomiskas, un maksimāli izmantot telpu, lai varētu glabāt visas tās lietas, kas būtu nepieciešamas darbam pētniekiem un citiem speciālistiem. Krājumu darbinieku darba galda izmērs ir diezgan specifisks, jo materiālus, ar kuriem viņi strādā, ir jānovieto uz parasta rakstāmgalda, — žēl, jo nav nekāda novietojuma. Ja mēs paņemam vienu lielo avīžrakstu sējumu, tad ar vienu rakstāmgaldu nepietiks,» atzīst muzeja direktors. Viņš arī atklāj, ka līdz šim speciālistu kabinetos ir bijušas lietas, kuras pakāpeniski mainītas, taču kompleksi nekas līdz šim vēl nav darīts.
Muzeja remontdarbu laikā darbinieki ir centušies darīt visu iespējamo, lai apmeklētāji justos laipni gaidīti. “Kāpņu slēgšana ir ne tikai apgrūtinoša, ir sarežģīti, jo apmeklētājiem jānāk caur dienesta ieeju, kas, protams, nav tik reprezentabla, un mēs tiešām ļoti ceram, ka drīz vien viss būs kārtībā,” teic Uldis Jaunzems-Pētersons. Muzeja direktors atgādina, ka, neskatoties uz šī brīža apstākļiem, ikviens būs laipni gaidīts, un vienmēr tiks domāti risinājumi, lai muzeja apmeklētāji justos ērti un apmierināti.
/Raksta autore Niceta Anna Stariņa/
