Detektīvcienīgiem stāstiem pa pēdām sāka doties Talsu novada muzejs, kas pērnvasar aizsāka ekspedīcijas pa novada dievnamiem, un interesanti fakti atklājās viens pēc otra. Šobrīd brienam pēdas, ko tieši pirms 40 gadiem, kā reiz arī janvārī, kādā naktī mina zagļi Sabilē.
Altārgleznu “Kristus pie krusta” nozaga divi vietējie. “Viņi gleznu iznesa pa logu. Pēc tam viņi laikam bija noķerti, un pēc pāris gadiem gleznu veda uz restaurāciju un atjaunoja,” stāsta draudzes locekle Dace Ratniece. “Ir zināmi tie vainīgie, kuri arī izcieta sodu. Redzēsim, vai mums izdosies kādam tikt klāt, lai saprastu īsti tos motīvus un mērķus. Viena no versijām ir, ka viņi veda gleznu uz Rīgu pārdot. Tas jau ir jāsaprot, ka šādā izmērā to gleznu pa durvīm iznest nevar. Viņa diez gan brutāli ir jāsagriež, jāsatin un tad viņa arī ceļo. Kādas morāli ētiskās robežas pazūd, lai būtu tā drosme naktī ielauzties baznīcā un darīt kaut ko tādu,” tā Talsu novada muzeja direktors Uldis Jaunzems – Pētersons.
Izrādās, ka vairāku gadu desmitu laikā Talsu novadā nozagtas septiņas altārgleznas. “Kriminālromāna cienīgi sižeti. Tur patiesībā varētu veselu seriālu noteikti uztaisīt,” teic Uldis Jaunzems-Pētersons.
Viens no interesantākajiem atgadījumiem ir Ārlavas baznīcā, kas savā ziņā ir vāciešu afēra – 1908. gadā altārgleznu nosūtīju restaurācijai uz muzeju, bet vācieši to paturēja un atsūtīja vietā kopiju. “Žargonā sakot tāds labs “uzmetiens”. Mēs jums aizsūtam, jūs mums vienkārši… It kā jau mēs to pašu aizsūtījām, tikai kopijas veidā. Acīmredzot, to vērtību vācieši tajā brīdī novērtēja kā augstvērtīgu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Drēzdenē tapusi,” stāsta Uldis Jaunzems-Pētersons.
Mazirbe, Pitrags, Balgale… Talsu novada muzeja ekspedīcijas laikā stāsti atklājas interesanti. Stendes luterāņu baznīcā altārgleznu “Kristus Debesbraukšana” pirms gandrīz 40 gadiem šeit nozaga. Par šo gleznu ir teorija, ka tā bijusi pasūtījuma zādzība, jo tās autors ir Jans Rozentāls. Un kas interesanti, kādā brīdī tā uzpeldējusi zināmā uzņēmēja privātkolekcijā un ātri no tās pazudusi. “Tur ir zināms, ka pieminekļi, Nacionālās kultūras mantojuma pārvalde bija rosinājuši draudzi, lai to lietu atkal aktualizētu, lai mēģinātu atgūt. Bet vismaz no pieminekļu pārvaldes ir informācija, ka draudze īpaši nerāvās, jo galu galā kopija viņiem ir,” tā Uldis Jaunzems-Pētersons.
Pēdējā zādzība Talsu novadā notikusi 2010. gadā Talsu leprozorija baznīcā, un tā ir pierādījums, cik brutāli mēdz zagt darbus – tā pat rūpīgi nav izgriezta no rāmja. “Cilvēks, kurš kaut ko saprot, būtu izņēmis apakšrāmi no rāmja. Un tad vismaz smuki apgriezis, ja negrib ņemties un knibināt vaļā audeklu. Nav runa par to bojājumu, potenciāli arī tā gleznas vērtība… Ļoti prātīga tā darbība te neizskatās,” stāsta Talsu novada muzeja direktors.
Iespējams huligāni, bet NKMP Kultūras priekšmetu aprites daļas vadītājs Jānis Asaris norāda, ka tie var būt arī cilvēki ar garīga rakstura problēmām: “Diemžēl mēs zinām, ka pat lielo muzeju kolekcijās kādreiz tiek apgānīti vai kaut kādā veidā postīti pietiekami zināmi mākslas darbi.”
Protams, altārgleznas zagtas arī citviet Latvijā. Pēdējā pirms pieciem gadiem. Bet kāpēc zagt, ja izsolēs tās nevar nonākt un arī nevienam savu guvumu īsti nevari parādīt? Iespējams, vērtīgākās aizceļo uz melno tirgu ārvalstīs vai nonāk privātkolekcijās. “Tie kolekcionāri un viņu ētiskie principi varbūt dažkārt arī nav tie augstākie, diemžēl. Tāpēc, manuprāt, tas ir saistīts ar šādām situācijām,” tā Jānis Asaris.
Dažās baznīcās atgriezušās nozagto darbu kopijas, bet, kāda altārglezna bija Leprozorija baznīcā, var redzēt skicē Talsu novada muzejā. Tikmēr muzeja komanda turpinās pētījumu, kas, cerams, pēc dažiem gadiem noslēgšoties ļoti interesantā izstādē.
