Talsu novadā pedagogi aktīvi piedalīsies skolotāju streikā

Talsu novadā pedagogi aktīvi piedalīsies skolotāju streikā

Nesaņemot konkrētu valdības rīcību attiecībā uz darba slodzes sabalansēšanu un algu paaugstināšanas grafiku, sākot no 19. septembra beztermiņa streikā dosies ap 23 600 nozares pārstāvju no 815 izglītības iestādēm visā Latvijā, sākot ar pirmsskolas izglītības iestādēm un beidzot ar augstskolām. Aktīvu dalību streikā pieteikusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Talsu novada arodorganizācija un arī ar to nesaistīti pedagogi.

Sarmīte Popena, LIZDA Talsu novada arodbiedrības priekšsēdētāja min, ka pedagogu streika izlīgšanas komisijas noslēdzošās tikšanās laikā netika rasts kompromiss starp LIZDA un Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju (IZM). Tas nozīmē, ka skolotāju beztermiņa streiks no 19. septembra notiks.

«Streiks iecerēts tikai viena iemesla dēļ, proti, Latvijas Izglītības un zinātņu ministrija ar Muižnieces kundzi priekšgalā nevēlas izpildīt pedagogu prasības. Pirmkārt, iekļaut nākamās Saeimas budžetā grafiku ar pedagogu algas paaugstināšanas datiem, kā to bija izdarījusi iepriekšējā valdība, lai tagadējā valdība varētu to izmantot. Algu paaugstināšana ar pašreizējo grafiku beigsies 2023. gada 1. septembrī, tāpēc mēs vēlamies, lai grafikā ir iekļauts turpinājums. Tāpat prasām, lai tiek sabalansēta darba slodze, jo pagājušajā gadā kompetenču programmas sakarā tika veikta aptauja, kurā bija darba slodzes sadalījums pa stundām, pa dienām, vakariem un naktīm,»

min S. Popena. Anketa parādījusi, ka skolotājs 8 stundu vietā dienā strādā 12, 13 vai pat 14 stundas. «Mēs vēlamies, lai pedagogs no 2023. gada 1. septembri saņem algas paaugstinājumu un 30 stundu darba nedēļu, kas ir sabalansēta — 18 kontaktstundas nedēļā un 12 stundas gatavošanās laiks, kas nepieciešams arī jaunās kompetenču programmas īstenošanai. Tas nozīmē, ka 12 stundās ietilpst gatavošanās un labošanas darbi, pārbaudes darbu veidošana…

«Lai dzīvotu cienīgu dzīvi, pedagogam ir jāstrādā divās vai trijās skolās. Svētdienas vakari pavisam noteikti nav ģimenei,» pastāsta LIZDA Talsu novada arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Sarmīte Popena. /Foto: Edgars Lācis/

Latvijas Izglītības un zinātņu ministrija solīja mācību grāmatas, darba burtnīcas, skolotāju grāmatas, bet nekā no tā visa nav. Skolotājiem ir tikai mācību saturs, kas jāīsteno, bet mācību materiāla nav. Tāpat mēs prasām minimālo algu paaugstināt no 500 eiro līdz 640 eiro izglītības darbā strādājošajiem tehniskajiem darbiniekiem. Talsu novada pašvaldība jau ir padomājusi par to un algu ir pielikusi, bet pamats jau paliek tie 500 eiro. Trešā prasība no mūsu puses ir tāda, lai pirmsskolas izglītības iestāžu audzinātājām nedēļā ir 30 kontaktstundas, kurā ierēķināta arī bērnu pieskatīšana, un lai arī viņām desmit stundas nedēļā ir ieskaitītas kā gatavošanās laiks nodarbībām.

Pedagogi ir noguruši no nepārtrauktajām prasībām un neziņas. Neziņa ir, piemēram, par algas apmēru. Skolotājs grib aiziet atvaļinājumā jūnijā, zinot, kāda alga būs septembrī.

Lai dzīvotu cienīgu dzīvi, pedagogam ir jāstrādā divās vai trijās skolās. Svētdienas vakari pavisam noteikti nav ģimenei,» pastāsta LIZDA Talsu novada arodbiedrības valdes priekšsēdētāja, kura pasniedz ģeogrāfijas stundas Talsu 2. vidusskolā un Laucienes pamatskolā.

Talsu novada pedagogi — atsaucīgi, bet manāmas arī bailes

Talsu novada pedagogi savu dalību streikā pieteikusi plašos apmēros. «Dalība ir augsta. Bet ir tendence — tad, kad runa ir individuāli, visi ir ar mieru parakstīties, ka streikos, un piekrīt, ka piecas dienas streikos un nepildīs savus darba pienākumus. Bet tad, kad tagad pārjautā, tad kādi saka ko citu. Es nezinu, vai tās ir bailes… Taču tendence ir tāda, ka visās Talsu novada skolās skolotāju skaits, kas pieteikušies streikā, pieaug un tikai vienā skolā ir samazinājies. Talsu novadā streikā piedalīsies 29 izglītības iestādes ar 467 streikotājiem. Tik liels streikotāju skaits ir nosūtīts Rīgai. Piedalīsies 372 arodbiedrības biedri un 95 ir citi izglītības dalībnieki, kuri pat nepretendē uz tiem 20 eiro, kurus maksā katram arodbiedrības biedram. Streiks ir beztermiņa. Arodbiedrības biedru skaits arī pieaug. Mums sapulce ir 21. septembrī, un tad būs kādi jauninājumi,» turpina Sarmīte Popena.

Streiks ir neērtības, bet tas neilgs mūžīgi

Tiesībsargs Juris Jansons medijiem paziņojis, ka skolotājiem ir visas tiesības iestāties par taisnīgu atalgojumu un to, ka politiķu nespējas retorika ir nevietā, taču streikam izvēlētais laiks nostāda izglītības procesā iesaistītos dalībniekus — šajā gadījumā skolēnus un viņu vecākus — nevienlīdzīgā pozīcijā. «Būtībā tā ir šantāža. Skolotāju intereses tiek aizstāvētas uz bērnu izglītības rēķina,» norādīts tiesībsarga paziņojumā. S. Popena šajā sakarā teic, ka streika pamatojums ir kaut kādas jomas neērtības.

«Kad streiko lidostu darbinieki, nevienam neinteresē pasažieri. Arī tagad sakām — vecāki, lūdzu, atbalstiet mūs! Streiks neilgs mūžīgi, bet tā ir attieksme. Valdība jau citādāk neieklausās,»

saka ģeogrāfijas skolotāja. Viņa pastāsta, ka viss arodbiedrībā tiek rakstīts ar jurista starpniecību, un streika likums paredz, ka pedagogs var izteikt savu viedokli arī pēdējā protesta izteikšanas formā — streikā.

«Nekā stiprāka par streiku jau nav. Un tas nenozīmē, ka mācību viela netiks apgūta. Ir pat viena mācību iestāde, kura nav arodbiedrībā, bet visi darbinieki pieteicās streikot.

Kādi teica, ka grib streikot, bet to darīs, ja streikos visi. Tās varbūt ir bailes un nedrošība. Arī par to, ko teiks sabiedrība. Ja skolotāji prasa palielināt algu par 50 eiro mēnesī, tas jau nav tūkstotis, bet ko valdība pati lemj par savām algām? Lasīju kādas Liepājas skolas direktora ziņu sociālajos tīklos, ka viņš pats nestreikošot, bet nepaņems sev algu ne par vienu streika dienu. Tas ir atbalsts. Beidzot visiem ir jāiet un kas jāpanāk!» pauž Talsu 2. vidusskolas un Laucienes skolas ģeogrāfijas skolotāja, kura ciena katra pedagoga viedokli, kas ir izvēle visu mūsu nākotnes priekšā.

Streikā nepiedalās, bet to atbalsta

Sazinoties ar Talsu 2. vidusskolas direktoru Oļegu Solovjovu, viņš pauž, ka skolotāju streiku atbalsta, taču pats nepiedalās. «Es jau vairākkārt esmu paudis savu viedokli, ka šis laiks nav piemērots streikam. Jāstreiko ir maijā. Ja paskatos uz situāciju, kas ir Talsu 2. vidusskolā, tad jāteic, ka mums ir «Erasmus» projekti, kas plānoti laikus, un nevaru atļauties streikot. Šobrīd skolā ir Nīderlandes un Dānijas kolēģi, bet nākamnedēļ — Itālijas un Vācijas pārstāvji ar bērniem.

Bet streiku atbalstu un esmu jau sacījis — katram pašam ir jāpieņem lēmums, vai atbalsta to vai ne, vai strādās vai nestrādās, bet tajā paša laikā aicinu ar pārmetumiem nevērsties ne pret tiem, kas streiko, ne pret tiem, kas to nedara. Mēs respektējam katra izvēli un organizēsim darbu skolā tām klasēm, kurās skolotāji nestreikos.

Mēs nevaram kādam tajās dienās strādājošajam pedagogam likt pildīt cita skolotāja pienākumus. No mūsu skolas streikos apmēram 50 darbinieku — gan skolotāji, gan tehniskie darbinieki,» atklāj direktors.

Pirmsskolas izglītības iestādes «Pīlādzītis» direktore Paula Lūse pastāsta, ka viņas vadītajā bērnudārzā bērnu vecāki izsaka atbalstu skolotāju streikam un pagaidām iebildumus par neērtībām nav cēluši. Iestādes darbinieki streikos nedēļu, kas nozīme to, ka vecākiem ir jāmeklē kādas citas alternatīvas savu mazuļu pieskatīšanai. Savukārt PII «Zvaniņš» vadītāja Jana Matīsa pauž, ka pati personīgi šādu streika formu neatbalsta, bet iestādē daļa darbinieku piedalās streikā, bet daļa turpinās darbu. «Bērnudārzā no sešām grupām atvērtas būs divas, kas uzņems bērnus. Vecāku sapulce atklāti gan neviens pārmetumus neizteica, bet saprotams, ka neapmierinātība ir. Es pati nestreikoju un šādu agresīvu streika formu neizvēlos. Ja vajag pedagogiem lielākas algas, bet gada sākumā streikošana mani mulsina. Protams, ir brīvprātības princips,» domās dalās pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja.

JAUNUMS

Tagad pieejama arī “Talsu Vēstis” e-avīze.
Abonē un lasi savā telefonā, datorā vai planšetē no jebkuras vietas pasaulē.