Talsu novadā plāno būvēt vēja parku

Talsu novadā plāno būvēt vēja parku

Pēc vairākiem gadiem, iespējams, Dundagas pusē varētu tapt vēja parks. Pagaidām tā teritorija ir aptuvena, jo process ir pašā sākumposmā, bet būvniecības iecere aizņemtu aptuveni 22 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Un tajā būtu ap 40 vēja elektrostaciju.

Valpenes vēja parku plāno būvēt starptautisks uzņēmums, kam ir pieredze citviet pasaulē, bet Latvijā pagaidām viss vēl tikai ieceru līmenī – reāla vēja parka neviena vēl nav. SIA “Eolus” valdes loceklis Gatis Galviņš, uzsākot sarunu, atklāj, ka viņa paša dzimtā pilsēta ir Talsi. Tas gan neesot iemesls, kāpēc Talsu novadā plānots vēja parks.

“Latvijā vējam nav dabīgo šķēršļu – ne lielu kalnu, ne klinšu -, tāpēc teorētiski būvēt varētu jebkurā vietā, bet pie jūras vai ne pārāk tālu no jūras vējš vienmēr ir labāks un pilnvērtīgāks. Bet Dundaga šajā gadījumā ir daudz īpašāka, jo ģeogrāfiskais novietojums starp Rīgas jūras līci un Baltijas jūru, ir ideāls vēja parka attīstīšanai,” skaidro SIA “Eolus” valdes loceklis.

Par Dundagu uzņēmums interesējas jau no 2015. gada. Tas bija uzsācis ietekmes uz vidi novērtējumu, tomēr iecerētā projekta īstenošana aizkavējās, risinot dažādus jautājumus. Tobrīd bija plānots izbūvēt divus vēja parkus, tomēr, analizējot jautājumus, kas saistīti ar nepieciešamās infrastruktūras būvniecību, kā arī ņemot vērā ekspertu ieteikumus dabas vērtību aizsardzības kontekstā, pieņemts lēmums koncentrēties tikai uz vēja parka “Valpene” ieceres attīstīšanu.

Plāno modernākās vēja turbīnas

Vēja parks plānots Dundagas pagasta dienvidaustrumu daļā, bet tā teritorija šobrīd ir tikai aptuvena, jo ietekmes uz vidi novērtējuma procesa laikā, sarunās ar zemju īpašniekiem, vietējiem iedzīvotājiem un pašvaldību tiks precizētas.

Sākotnēji identificētajā teritorijā ietilpst 103 zemes vienības, kas pieder gan juridiskām, gan fiziskām personām un pašvaldībai. Lielu daļu teritorijas aizņem meži, kā arī lauksaimniecībā izmantojamas zemes, taču Gatis Galviņš skaidro, ka vēja parka būvniecība un ekspluatācija to darbību nepārtrauks. “Respektīvi,

vēja parkam darbojoties, lauksaimniecība un mežizstrāde, mežsaimniecība var notikt, jo vēja turbīna aizņem pavisam nelielu zemes gabaliņu, savukārt, tas pienesums tautsaimniecībā ir nesamērojami lielāks.”

Zviedrijas mātes kompānijas “Eolus Vind AB” uzstādījums ir zemes nepirkt, bet nomāt tās no vietējiem iedzīvotājiem, zemju īpašniekiem. “Lai nauda paliktu vietējā sabiedrībā,” saka G. Galviņš.

Dundagas puse ir mazāk apdzīvota, tāpēc vieglāk izpildīt prasību, ka vēja parks nevar atrasties tuvāk mājām par 800 metriem. Kamēr eksperti nav veikuši ietekmes uz vidi novērtējumu, nav skaidrs arī vēja turbīnu skaits un augstums, tomēr vēja parka mājas lapā www.valpenewind.lv rakstīts, ka stacijas masta augstums būs virs 135 m, savukārt rotora diamters – virs 150 m. “Kad visi eksperti sniegs savus atzinumus, tad es tāpat kā jebkurš iedzīvotājs būšu ietekmes uz vidi novērtējuma lasītājs, jo es to netaisu – to dara profesionāļi. Ņemot vērā, ko viņi būs pateikuši, ko drīkst vai nedrīkst, to mēs arī tālāk darīsim. Varbūt beigās izrādīsies, ka vispār neko nevaram darīt.

Tas ir risks, ko uzņemamies.

Pagaidām plānots, ka būvētas tiks modernākās vēja turbīnas, kas celtniecības brīdī būs pieejamas. Jo kā mēs zinām, vēja industrija attīstās ļoti strauji, un šī attīstība ir veicinājusi to, ka tirgū elektrības cena ik pa laikam nokrīt. Gan vietējie, gan ārvalstu eksperti ir atzinuši, ka tas ir pateicoties vēja enerģijai,” saka SIA “Eolus” valdes loceklis.

“Latvija pati spēj nodrošināt ar vietējiem resursiem labi ja 40% no vietējā patēriņa. Tātad mēs būtībā pārējos 60 procentus esam spiesti kaut kur iegādāties vai veikt ne vietējo energoresursu tērēšanu. Tirgū darbojas pieprasījuma un piedāvājuma princips. Piemēram, salīdzinājums ar kartupeļiem. Ja gads ir bijis ražīgs un kartupeļu daudz, tad cena kartupelim ir lēta. Un otrādi – ja kartupeļi nav izdevušies, tad cena kāps. Ja elektrība tiks saražota vairāk nekā vajag, tad cenas kritīsies – tas ir neizbēgami.”

Pagaidām protesti neseko

Tieši zemākās elektrības cenas ir tas, ko sagaida vietējie Dundagas iedzīvotāji. Ja citviet Latvijā, piemēram, Zemgales pusē vai tepat tuvumā esošajā Ventspils novadā, vēja parku iecerei seko protesti, tad šeit pagaidām viss mierīgi. Kādā darba dienas rīta pusē Dundagas centra ielās sastopami vien gados cienījamāki cilvēki, un var just, ka visi iepazinušies ar vēja parka idejas autoru izveidoto bukletu, tāpēc visi apgalvo, ka, ja vēja parks nepieciešams, viņi tam neiebilst un cer uz lētāku elektrību. Arī tas, ka vēja turbīnas būs redzamas jau no attāluma, viņiem netraucē. “Nu, es vilku arī redzu, bet, ja viņš man neko nedara, tad lai viņš dzīvo. Ja nopietni, es domāju, ka netraucēs,” saka Andrejs Zviņģelis.

Torīt Dundagā sastopam vien divus vēja parka pretiniekus, taču viņi savu viedokli nekomentē. Daži manāmi sociālajos tīklos, piemēram, kādā komentārā iedzīvotāja raksta: “Es esmu 100% pret šo ieceri, jo neticu, ka elektroenerģija paliks lētāka. Kā arī bukletā norādītie ieguvumi, personīgi man, neviens neko nedod un ir ļoti vispārīgi. Un kāpēc nevar celt 5 kilometru attālumā no apdzīvotas vietas, lai nebūtu tiešām nekāda ietekme, kāpēc, ja atļauts celt 2 kilometru attālumā, tad uzreiz pie 2 kilometru robežas jāceļ? Un ja paši norāda, ka troksnis būs kā ledusskapim.

Ledusskapis izslēdzas un ieslēdzas, bet šīs vēja turbīnas jau darbosies nepārtraukti. Un citviet Latvijā, kur ir uzstādītas vēja turbīnas, cilvēki tomēr norāda uz ietekmi gan cilvēku veselībai, gan dzīvnieku, kā arī uz dzīvnieku uzvedību.”

Vēja turbīnas. (Foto: Ģirts Grenevics)

Mazliet vairāk uztraucas tie,

kuri dzīvo tuvāk plānotajai teritorijai. Inga Zviedriņa no lauku sētas “Bandenieki” Valdgales pagastā atzīst, ka vizuālais skats, par ko daudzi uztraucas, nav būtiskākais. “Arī lielie elektrības torņi, kas mums tepat ir, sākumā šķita ļoti vizuāli neglīti, bet, ikdienā tos redzot, es vairs tos nemanu. Protams, cits jautājums par cilvēkiem, kas iebrauc no malas un pirmo reizi tos ierauga… Ja tā ņem, zaļā enerģija pēc būtības jau nav slikti.

Bet mēs maz zinām par to, kādu ietekmi tas atstāj uz vidi, uz cilvēku, dabu, dzīvniekiem.

Vai tam ir lieli pētījumi taisīti, es nezinu. Bet pieļauju domu, ja tie ir veikti, un rezultāti negatīvi, tad tas tiek norakstīts uz to, ka tas ir mazāks procents nekā tam, kas nepieciešams, lai iegūtu zaļo enerģiju. Man ir biškopības saimniecība, un man bites lido 2 kilometru rādiusā, tāpēc varbūt viņām traucēs.

Kā bites reaģēs, to jau es redzēšu tikai tad, kad tas notiks.

Tas, ka tas nav pozitīvi – nav pozitīvi arī 5G internets. Tas pazaudē bitēm orientācijas iespējas. Viņas izlido ārā no mājām un nespēj vairs atrast savu mājvietu.” Inga Zviedriņa aizdomājas arī par vēja turbīnu radītām vibrācijām, un, viņasprāt, tās izjūtot katru dienu, cilvēkam dzīvildze samazināsies. “Maza nianse, uz brīdi dzīves kvalitāti tas tomēr var uzlabot, jo vibrācija padara enerģiskāku un darbspējīgāku. Bet šī vibrācija… Var gadīties, ka cilvēks sevi ātrāk izpumpē. Piemēram, ja mēs salīdzinām ar bitēm – vasarā bite dzīvo mēnesi, jo viņa ir aktīva un visu laiku strādā, ziemas periodā viņa var dzīvot sešus, septiņus mēnešus. Jo viņa ir neaktīva. Šīs vibrācijas varētu cilvēkam radīt šo aktivitātes sajūtu, ka viņš visu laiku ir uzbudināts, ka visu laiku kaut kas ir jādara…”

Viņasprāt, uzņēmējam arī jāpadomā, kāds labums cilvēkiem, kuri dzīvos vēja parka tuvumā. “Es saprotu, ka pasaulē tā nedarbojas – piemēram, tur, kur naftu rok, cilvēki apkārtējie neko no tā nesaņem. Bet būtu ļoti jauki, ja šie tiešie labuma guvēji, piemēram, samaksātu par šo cilvēku nekustamā īpašuma nodokli, kuru teritorijā būs vēja parka ietekme. Tas būtu ļoti pozitīvi un pretīmnākoši. Tad mēs būtu gatavi ar kaut ko samierināties, jo zināsim, ka mums būs kāds atvieglojums. Un, ja kāds gribēs savu īpašumu pārdot, vēja parka tuvums nesamazinās tā īpašuma vērtību, jo viņam būs atvieglojums.”

Savā bukletā SIA “Eolus” piemin, ka viņiem ir svarīgi vēja parka attīstīšanas laikā sadarboties ar vietējo kopienu. Un viņi aicina vēja parka tuvumā dzīvojošos iedzīvotājus izvirzīt savus pārstāvjus sarunām par vietējās sabiedrības fonda izveidi un pārvaldi. Jautājot, ko tas īsti nozīmē, Gatis Galviņš skaidro, ka saskaņā ar kompānijas politiku, ir paredzēts daļu projekta izstrādes brīvprātīgā kārtā novirzīt iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai. “Skatoties uz sabiedriskajām apspriešanām, ir kaut kāda aktīva iedzīvotāju daļa, ir mazāk aktīva, un mēs lūgtu aktīvos atsevišķi pieteikties, lai mēs tālāk jau varētu šos jautājumus apspriest un risināt,” saka uzņēmuma valdes loceklis.

Ieguvums Latvijai, bet vai novadam?

Uzreiz pēc intervijas SIA “Eolus” valdes loceklis Gatis Galviņš tikās ar Talsu novada pašvaldības Tautsaimniecības komiteju, par ko viņš bija priecīgs, jo citu novadu pašvaldības pat mēdzot nekomunicēt. Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs Ainis Stūrmanis atzīst, ka

“Latvijai kopumā jauns vēja parks būs ieguvums, par to nav šaubu.

Mums ir nepieciešams vairot iespēju ražot  zaļo un atjaunojamo enerģiju. Ilgtermiņā blakus tādiem vēja parkiem var attīstīties dažādas ražotnes, var rasties jaunas darba vietas. Vēl vairāk raugoties nākotnē, pastāv vēl progresīvākas, un nu jau sen, ne futūristiskas iespējas, piemēram, uzsākt ūdeņraža ražošanu. Tas viss ilgtermiņā.  Īstermiņā ieguvumu no vēja parka celtniecības mūsu novadam ir mazāk. Protams, vajadzēs darba spēks celtniecībai un apkalpošanai, tiks izbūvēti pievedceļi. Tomēr nepastāv valsts mehānisms, stimuls novados atbalstīt šādus projektus. Piemēram, vienreizējs maksājums novada budžetā, kuru varētu novirzīt novada attīstībai vai vides sakārtošanai.”

“Par šo konkrēto vēja parku runājot, ir svarīgs ietekmes uz vidi novērtējums, publiskās apspriešanas rezultāti, un projekta attīstītājiem ir jārada dialogs ar novada iedzīvotājiem, īpaši ar paredzētā vēja parka tuvumā dzīvojošajiem. Ir jākliedē viņu bažas. Jāparedz iespējas kompensēt neērtības, ja tādas radīsies. Ar cilvēkiem ir jārunā!” Talsu novada domes deputāts atzīmē, ka šobrīd joprojām nav skaidrības par OIK nākotni. “Ekonomikas ministrs nāca klajā ar paziņojumu par OIK samazināšanu elektrības rēķinos. Kā tas atsauksies uz elektroenerģijas ražotājiem? Kas segs starpību? Vai nodokļu maksātāji? Šo atbilžu vēl nav. Tomēr kopumā zaļā un atjaunošanā enerģija ir mūsu nākotne, par to esmu pārliecināts!” saka A. Stūrmanis.

Uzņēmumam pozitīva iznākuma gadījumā celtniecības darbi varētu sākties 2024. vai 2025. gadā.