Talsu novadu apmeklē Satiksmes ministrs Tālis Linkaits

Talsu novadu apmeklē Satiksmes ministrs Tālis Linkaits

Lai sveiktu Kurzemes reģiona labāko pastnieci, tiktos ar Talsu novada domes vadību un apmeklētu Mērsraga ostu, 13. maijā reģionālās vizītes ietvaros Talsu novadā viesojās Satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Ministrs atklāja, ka par spīti ģeopolitiskās situācijas radītajiem izaicinājumiem darbi plānoti visos nozīmīgākajos ceļu būves objektos, tai skaitā Talsu novadā.

Pirms tikšanās ar Talsu novada domes vadību ministrs Valdemārpils pasta nodaļā sveica Kurzemes reģiona labāko pastnieci Agniju Folkmani. Agnija «Latvijas Pasta» organizētajā konkursā «Mans pastnieks 2021» pēc iedzīvotāju aptaujas atzīta par uzticamāko, zinošāko un izpalīdzīgāko pastnieci Kurzemes reģionā. Prieku par iedzīvotāju novērtējumu pauda gan pati apbalvojuma saņēmēja, gan viņas līdzgaitnieces.

Tiekoties ar Talsu novada domes priekšsēdētāju Sandru Pētersoni, Satiksmes ministrs Tālis Linkaits pasniedza ābelīti, kas nākamā gada pavasarī papildinās plaukstošo Ābeļziedu staru. /Foto: Edgars Lācis/

Izaicinājums — piekrastes teritorija un normatīvā bāze

Talsu novada domē ministru ar plānotajiem un iesāktajiem projektiem iepazīstināja Talsu novada domes priekšsēdētāja Sandra Pētersone. Viņa atklāja, ka pēdējo divu gadu laikā pārbūvēts tilts Pastendē, uzlabota satiksmes organizācija, pārbūvētas Talsu pilsētas ielas un Pils ielas tilts Dundagā, kā arī veikta grantēto ielu apstrāde ar šķembu bitumenu un Sabiles pilsētas laukuma rekonstrukcija. Plānā vēl ir Dundagas ielas seguma atjaunošana, velosipēdistu un gājēju celiņa izbūve, Eksporta ielas pārbūve, ceļu posmu «Tautas nams—Jūrskola—Zembahi» (Kolkā) un «Maizītes—Dimbas—Pindari» (Mērsragā) segumu pārbūve, peldošo piestātņu un to aprīkojuma piegāde un uzstādīšana Rojas ostā, Ceriņu un Kanāla ielas (Mērsragā) seguma pārbūve un pievedceļa ar automašīnu stāvvietām pārbūve Jūras ielā 10 (Rojā). Viens no sāpīgākajiem jautājumiem šobrīd ir Stacijas iela Stendē, kur izsludināta jauna (atkārtota) iepirkuma procedūra. «Mums ir virkne ielu, kur ir nepieciešami ieguldījumi. Diemžēl par to finansējumu, kas mums ceļu uzturēšanai un atjaunošanai ir šobrīd, mēs to izdarīt nevaram,» skaidroja S. Pētersone. Problēmas rada arī Sabiles tilta tehniskais stāvoklis, tranzīta ielu atjaunošana Stendē un Sabilē un Fabrikas iela Talsos. Runājot plašākā mērogā, domes priekšsēdētāja atzina, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas lielākais izaicinājums ir piekrastes teritorija, pati reforma un normatīvā bāze, ko līdz galam vēl nav izdevies sakārtot. Aktuāli jautājumi ir arī teritorijas plānojums, attīstības programma un ostas, kas pēc reformas Talsu novadā ir veselas divas.

Vienojas par sadārdzinājumu kompensēšanu

T. Linkaits atzinīgi novērtēja Talsu novada attīstības programmu, kur paredzēti risinājumi satiksmes infrastruktūras attīstībai, tai skaitā mikromobilitātes punktu veidošanai nozīmīgākajos transporta mezglos, un uzteica Talsu autoostu, kas izveidota atbilstoši visām mūsdienu prasībām. Tika apspriestas arī sadarbības iespējas mikromobilitātes infrastruktūras tīkla veidošanā — Ministru kabineta apstiprinātajā Valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģijā, kur paredzēta veloceliņu veidošana, papildu galvenajiem maršrutiem paredzēts veidot arī apdzīvotu vietu un to sasniedzamības robežu savienojošos valsts infrastruktūras maršrutus.

Satiksmes ministrs atgādināja, ka kopumā šajā gadā finansējums autoceļiem visā valstī ir lielāks, nekā bijis jebkad iepriekš, — gandrīz 314 miljoni eiro, no kuriem liela daļa ir valsts budžeta līdzekļi.

Pirmo gadu īpašs finansējums piešķirts tieši reģionālo ceļu remontdarbiem. Šobrīd «Latvijas Valsts ceļu» vadībai un nozarei ir izdevies nonākt pie saprotamām metodēm, kā kompensēt sadārdzinājumu galvenajos izmaksu posteņos, līdz ar to tas vieš lielāku skaidrību ceļu būves darbu plānā. Lai remontdarbus un valsts līdzekļu ieguldījumus plānotu stratēģiski un ilgtermiņā, Ministru kabinets ir apstiprinājis Valsts galveno autoceļu attīstības plānu turpmākajiem 20 gadiem, bet Autoceļu padome — reģionālo ceļu attīstības stratēģiju līdz 2027. gadam. Šiem darbiem paredzēts arī atbilstošs finansējums, līdz ar to visām iecerēm ir reāls pamats un darbu norisi iespējams prognozēt.

Faktors, kas palīdzētu ostu kompleksam attīstīties

Runājot par konkrētiem ceļu posmiem, Talsu novada domes priekšsēdētājas vietnieks tautsaimniecības jautājumos Andis Astrātovs uzsvēra, ka uzņēmēji joprojām aktualizē nepieciešamību atjaunot ceļu no Stendes uz Mērsragu, ko klāj grantētais segums, minot to kā vēl vienu faktoru, kas palīdzētu ostu kompleksam straujāk attīstīties. T. Linkaits skaidroja, ka Satiksmes ministrija uz ceļu attīstību skatās prioritārā secībā, — to nosaka intensitāte un nozīmīgums, līdz ar to pārskatāmā nākotnē šo ceļa posmu visā garumā atjaunot nav paredzēts.

Līdz 2027. gadam plānots pievērsties bijušo pagasta centru savienošanai ar novada centru un noasfaltēt daļu no minētā ceļa.

Noslēgumā ministrs aicināja pašvaldību izvērtēt iespēju pārņemt savā pārziņā atsevišķus valsts vietējos ceļus, pretī saņemot dotāciju 1560 eiro apmērā par vienu kilometru. Viņš norādīja, ka šis ir brīvprātīgs pašvaldību lēmums, kas ļaus efektīvāk izlietot finansējuma ceļu uzturēšanai, un Satiksmes ministrija ir gatava elastīgiem, bet pārdomātiem priekšlikumiem, meklējot visām pusēm pieņemamākos risinājumus ceļu posmu pārņemšanā.

Sveicot Kurzemes reģiona uzticamāko, zinošāko un izpalīdzīgāko pastnieci Agniju Folkmani. /Foto: Edgars Lācis/

Salīdzinot ar kaimiņiem, virzība bijusi lēnāka

Iezīmējot lielākos transporta un sakaru nozares izaicinājumus valstiskā līmenī, T. Linkaits «Talsu Vēstīm» atklāja, ka pēdējā desmitgadē ceļu būves projektu virzība, salīdzinot ar lietuviešiem un igauņiem, bijusi lēnāka. Lielāks izrāviens novērots pēdējos divos, trīs gados, kad «Covid—19» dēļ valstij bija iespēja aizņemties vairāk līdzekļu. Šogad ceļu būvei novirzītas rekordlielas summas. Pie šāda finansējuma daudzuma rodas nākamais izaicinājums — kvalitāte.

«Mūsu ceļu būves nozare nav pieradusi tik daudz strādāt, mums trūkst būvuzraugu, līdz ar to mēs redzam, ka atsevišķos ceļu posmos sāk pieklibot kvalitāte, ir sūdzības, it īpaši par tā saukto dubultās virsmas segumu, remontu rezultātu.

Varu nomierināt iedzīvotājus tādā ziņā, ka valsts papildu līdzekļus netērē, — visas kļūdas un slikti izdarītais darbs būvniekiem ir jānovērš par garantijas līdzekļiem. Tas nozīmē, ka ceļiem ir būvnieku dota garantija, un, ja parādās bedres vai plaisas, tās jāsataisa. Tā no būvnieku puses ir paviršība un nepareiza tehnoloģijas izmantošana, mēģinot vienā sezonā saraut to, ko vajadzēja izdarīt divās sezonās.»

Izmantojot ostu sniegto potenciālu

Par vēl vienu izaicinājumu ministrs sauc sabiedriskā transporta kvalitātes uzlabošanu. «Šobrīd ar lielu nepacietību tiek gaidīti jaunie elektrovilcieni Rīgas un Pierīgas arēlā. Kad tie būs Latvijā, mums būs labākas kvalitātes pakalpojums uz dzelzceļa tīkla. Papildu elements ir labāki reģionālo autobusu pārvadājumi. Daudzās Latvijas vietās jau ir sākuši kursēt jauni autobusi, tai skaitā elektroautobusi. Es ļoti ceru, ka arī visā pārējā Latvijā noslēgsies Autotransporta direkcijas organizētie konkursi un mēs ieraudzīsim jaunu sabiedrisko transportu.

Neskatoties uz «Covid—19», neskatoties uz cenu svārstībām, mēs biļešu cenas sabiedriskajā transportā nemainām. Tas ir arī viens no motivējošiem elementiem, lai cilvēki, kur tas ir iespējams, vairāk pārvietotos ar sabiedrisko transportu.

Trešais izaicinājums iekļauj visu pārējo. Šeit, Talsu novadā, tā ir ostu saimniecība. Mazās ostas nav Satiksmes ministrijas darbības lauciņš, tas vairāk ir reģionālās attīstības jautājums, bet mēs nupat pieņēmām grozījumus ostu likumā, kas ļauj apvienot vairākas ostas vienā saimnieciskā darbības veicējā un izmantot to potenciālu, ko mazās ostas var dot Latvijas ekonomikai.»

Vietējās kravas notikumi Ukrainā neiespaido

Skaidrojot, cik lielā mērā kravu pārvadājumu ierobežojumi no Krievijas un Baltkrievijas ietekmē mūsu puses uzņēmumus, tai skaitā ostas, ministrs atzina, ka ģeopolitiskā situācija ir radījusi dažādus izaicinājumus. Karš Ukrainā ir ietekmējis gan ekonomiskās attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju, gan kravu pārvadājumus un norēķinus ar Ukrainu.

Agri vai vēlu tas ietekmēs arī lielās ostas un dzelzceļa sistēmu, jo dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā mēs par 85 procentiem esam atkarīgi no Krievijas ekonomiskās telpas.

Tas pats attiecas uz Ventspils ostu, kas jau padomju laikos bija viena no lielākajām Padomju Savienības stratēģisko preču eksporta ostām. Šobrīd Ventspils osta ir lielu pārmaiņu un izaicinājumu priekšā. Palēnām ir notikusi pārorientēšanās uz vietējām kravām, bet vietējās kravas pēc sava apjoma nespēj aizstāt to milzīgo kravu daudzumu, kas ir nācis no Krievijas. Pašlaik gan kravu apjoms pēc kara sākuma martā, aprīlī un maija pirmajā pusē liecina, ka satraukumam nav pamata. «Ja mēs runājam par Talsu novada ostām — Mērsragu un Roju —, manuprāt, katrai no tām ir sava specializācija. Tās ir vietējās kravas, līdz ar to notikumi Ukrainā to nekādā veidā neietekmē. Iespējams pat, ka varētu skatīties pretējā virzienā, jo izejmateriāli, ko mēs līdz šim saņēmām no Krievijas, mums tāpat būs vajadzīgi. Šķembas, ko lietojam ceļu remontdarbos, mēs jau tagad iepērkam Skandināvijā. Iespējams, ka, piemēram, Mērsrags arī varētu nodarboties ar šādu kravu pārkraušanu, bet tā jau ir vietējo uzņēmēju iniciatīva,» situāciju kravu pārvadājumu jomā raksturoja T. Linkaits. Vizītes noslēgumā ministrs ar ostas aktualitātēm un attīstības iecerēm, kopā ar Talsu novada domes vadību apmeklējot Mērsraga ostu, iepazinās klātienē.