Talsu novadu svētkos pārstāvēs arī lietuviete

Talsu novadu svētkos pārstāvēs arī lietuviete

Pirms 20 gadiem Milda Stasytyte-Logina savos pirmajos dziesmu un deju svētkos piedalījās Lietuvā. Nu būs viņas otrie svētki, bet šoreiz lietuviete būs Latvijas dziesmu un deju svētku dalībniece, jo šobrīd par savām mājām Milda sauc Laidzes pagastu. Dejošana vidējās paaudzes deju kolektīvā «Virpulis» viņai sagādā ārkārtīgu prieku, un lietuviete novērojusi, ka latviešu tautas dejas ir jaudīgākas.

Milda runā ļoti perfektā un vārdos bagātīgā latviešu valodā, un par to, ka tā nav viņas dzimtā valoda, liecina vien pavisam neliels akcents, kuru tā īsti var pamanīt, tikai uzmanīgi ieklausoties. Bet pirms pieciem gadiem, kad pārcēlās uz vīra dzimteni, mācējusi vien pateikt «mans vārds Milda» un pieklājības frāzes. Kaimiņi jau tolaik aicināja skaisto lietuvieti pievienoties deju kolektīvam, jo dejas viņai mīļas jau no skolas laika, bet valodas dēļ Milda nobijusies. «Man kaut ko teiks, piemēram, kā cilāt kājas vai uz kuru pusi griezties, es taču neko nesapratīšu,» atceras Milda. Vēlāk valodas prasmes uzlabojās, taču doties uz deju mēģinājumiem neļāva darba grafiks. Bet pērn visbeidzot lietuviete savu sapni piepildīja — oktobrī ieraudzīja sludinājumu, ka «Virpulis» meklē jaunus dejotājus, nenobijās un pieteicās.

Šogad Milda Stasytyte-Logina piedzīvos savus otros dziesmu un deju svētkus mūžā. Pirmos viņa aizvadīja skolas laikā dzimtenē Lietuvā, bet nu viņa līdz kaulam sajutīs, ko dziesmu un deju svētki nozīmē latvietim.
/Foto: Edgars Lācis/

Savu dejas piedzīvojumu Milda Stasytyte-Logina sāka novembrī, un jau pirmajā mēģinājumā viņa nolēma, ka noteikti turpinās. Šobrīd apguvusi četras dejas. Viņa novērtē vadītājas Lolitas Lipskas-Meijeres un pārējo kolēģu atsaucīgumu, iejūtīgumu un draudzīgumu. Latviešu tautas dejas ir diezgan līdzīgas lietuviešiem, pamatsoļi vienādi, taču, lai gan lietuvieši dzīvo tuvāk dienvidiem, tomēr tieši latviešu dejas esot raitākas un enerģiskākas. Tieši tāda ir arī viņas šī brīža mīļākā deja «Kūmas», kurā parādās latgaļu ugunīgais temperaments.

Bet kāda ir sajūta, uzvelkot latviešu tautas tērpu? Milda atzīst, ka, jau izdzirdot šo jautājumu, skrien skudriņas. «Es sevi neidentificēju kā latvieti un nekad tāda arī nebūšu, jo esmu lietuviete, bet es respektēju šo tautu,» saka Milda.

«Man nav sajūtas, ka es būtu svešās drēbēs, es ļoti labi tajās jūtos. Man nav sajūtas, ka es būtu citādāka. Domāju, ka arī pārējie dejotāji to neizjūt, — esmu savējā. Varbūt varētu sacīt, ka, uzvelkot latviešu tautas tērpu, es nejūtu patriotismu, bet daru to ar ļoti lielu cieņu. Jo tērps ir ne tikai skaists, bet saistīts arī ar mūsu vēsturi.»

Gan pati Milda, gan viņas vīrs pamanījis, ka, uzvelkot tautas tērpu, viņas stāja kļūst staltāka, pleci pacelti, mugura taisna… Milda smejas, ka patiesībā tā notiek jau mēģinājuma dienā — jau vairākas stundas pirms tam gribas iztaisnoties un paceltu galvu doties uz mēģinājumu.

Uzvelkot tautas tērpu, Milda nejūt patriotismu, taču patiesu un dziļu cieņu gan.
/Personīgā arhīva foto/

Iestājoties deju kolektīvā, lietuvietei dziesmu un deju svētki pat nebija prātā. Viņa vienkārši gribēja darīt to, kas ļoti patīk. Viņa palīdz brīžos, kad nepieciešams kādu dejā aizvietot, bet, kad pašai iedalīta vieta dejā, sapratusi «ups!», jo jau tobrīd līdz svētkiem bija atlikuši vien daži mēneši.

«Bet es nolēmu, ka tas nekas, — saņemšos. Jo man deja taču nav nekas jauns. Jā, es to ilgi nebiju darījusi, bet visu var atcerēties. Un domāju, ka viss arī atkarīgs no kolektīva. Ja es justos nepieņemta, tad varbūt būtu grūtāk dejot. Tad nevis domātu, kā labāk deju izdejot, bet uztrauktos, vai kādam netraucēju. Un tas skaistums jau ir nevis tad, kad viens dejotājs dejo, bet kā visi kopā sadejo.»

Dejošana viņai ļauj aizmirsties no ikdienas un mājās atgriezties vienkārši laimīgai. Mildai tā ir kā meditācija. Viņa cer, ka reiz dejošanā pievienosies arī vīrs, bet pagaidām viņš priecājas par Mildas prieku, bet pats šobrīd vēlas piepildīt savus sportiskos sapņus.

Lietuviete jūt, cik latviešiem dziesmu un deju svētki ir nozīmīgi, redz atbildības sajūtu un vēlmi nodejot pēc iespējas labāk.

«Es ļoti gaidu dziesmu svētku nedēļu! Ja tagad tiekamies reizi nedēļā, tad svētkos mēģinājumu būs daudz. Visu nedēļu būsim kopā, un savu kolektīvu varēšu iepazīt pavisam no citas puses. Tas ir tik forši! Uzzināsim vairāk viens par otru,»

cer «Virpuļa» dalībniece. Tagad viņai pašai būs iespēja līdz kaulam izjust, ko latvietim patiesībā nozīmē dziesmu un deju svētki, un savus otros svētkus Latvijā viņa gaidīs jau pavisam ar citādākām, iespējams, pakrūtē kņudinošākām sajūtām.

#SIF_MAF2023