Ar mērķi izvērtēt paveikto un apzināt iespējas jaunajā plānošanas periodā «Talsu partnerībā» aizvadīta tikšanās ar piekrastes pārstāvjiem. Par vienu no nebeidzamajiem stāstiem valdes priekšsēdētāja Lolita Muceniece sauc infrastruktūru, ko veidot, uzlabot un attīstīt var vienmēr.
Uzrunājot sanākušos, biedrības «Talsu partnerība» valdes priekšsēdētāja un administratīvā vadītāja Lolita Muceniece uzsvēra, ka tikšanās mērķis ir pēc iespējas konkrētāk pārrunātu iespējamos projektus. «Talsu partnerība» ir viena no sešām partnerībām, kas administrē divus fondus, — Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF). Šoreiz kopā ar piekrastes pārstāvjiem uzsvars tika likts uz EJZF sniegtajām atbalsta iespējām. Sarunā piedalījās Rojas pagasta pārvaldes vadītāja Santa Krūmiņa, Mērsraga pagasta pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Marika Grohjacka, Talsu novada pašvaldības attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļas projektu vadības daļas vadītāja Aiva Dimante, kā arī aktīvās organizācijas — Vandzenes pagasta attīstības biedrības pārstāvis Guntis Jāņpēters.
«Pārrunājām padarītos darbus, vajadzības, projektu īstenošanas, iesniegšanas, sagatavošanas iespējas un projektu iespējamo virzību jaunajā plānošanas periodā, kā arī vienojāmies par turpmāk darāmajiem darbiem. Mēs no malas kā partnerība redzam vienu, bet pārvaldniekam ir savs skatījums.
Līdz šim paveikts ļoti daudz — piekraste Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējumu ir apguvusi veiksmīgi. Šajā plānošanas periodā apgūts ap 75% finansējuma. Tuvākajā laikā tiks izsludināta pēdējā projektu iesniegšanas kārta, kas dod cerību paveikt vairāk labu lietu. Pašvaldība nevar saņemt visu finansējumu, jo atbalstu var saņemt arī uzņēmēji un citi iesniedzēji, bet tas, ko pašvaldība ir izdarījusi, ir apsveicami. Ir sakārtoti laukumi, ceļi, Rojas jūras zvejniecības muzejs, Kaltenes klubs, kas ir Rojas jūras zvejniecības muzeja filiāle, sakārtota infrastruktūra… Protams, darāmā vēl ir daudz. Šobrīd ir jaunas idejas gan no iedzīvotājiem, gan pārvaldniekiem,» atklāja L. Muceniece.
Aktīvāk atbalsta apgūšanā iesaistījusies Roja (iepriekš — Rojas novads), taču arī Mērsrags iespēju robežās šo atbalstu izmantojis.
«Bijušais Rojas novads ir īstenojis daudzus projektus. Daudz ir izdarījis arī Mērsrags, bet Mērsrags pēc būtības ir mazāks, ar mazāku finansējumu. Katrs no abiem novadiem ir piesaistījis finansējumu pēc savām iespējām. Arī pašvaldībai ir jāiegulda savs finansējums — mēs sedzam 90 procentus, bet atlikušie desmit procenti ir uz pašvaldības pleciem. Desmit procentu liekas maz, bet, ja projekta izmaksas ir ap 200 tūkstošiem, šī summa ir pietiekami liela.
Vēl viens izaicinājums ir būvprojekti. Lielākoties atbalstām infrastruktūras izveidi, kas ir lielāki vai mazāki būvniecības projekti. Lai gan iespējas saņemt finansējumu ir dažādām uzņēmējdarbības nozarēm, piekrastē prioritāte ir piekrastes tūrisms, kas ir ļoti pieprasīts. Pamatā tā ir būvniecība — diemžēl būvmateriālu sadārdzinājuma dēļ projekti aizvien biežāk tiek atsaukti.»
