Talsu uzņēmēji dzīves dārdzībai pielāgojas pēc saviem ieskatiem

Talsu uzņēmēji dzīves dārdzībai pielāgojas pēc saviem ieskatiem

Sākot ar šī gada 1. janvāri, minimālā alga Latvijā ir 620 eiro līdzšinējo 500 eiro vietā. Minimālā alga tiek celta, lai cenu pieauguma ap-stākļos mazinātu nabadzības riskus un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju ar Lietuvu un Igauniju, kur minimālā alga ir lielāka nekā Latvijā. Bet kā tas ietekmē uzņēmēju dzīvotspēju?

Zināms, ka minimālās algas celšana līdz 620 eiro mēnesī no pašvaldību budžeta izmaksās papildus 35 miljonus eiro, bet atalgojums jāceļ arī tiem speciālistiem, kuru algas nav daudz lielākas par minimālo algu. Cik minimālās algas pacelšana izmaksās uzņēmējiem, jārēķina katram saimnieciskās darbības veicējam pašam. Šajā situācijā ir jāsastopas arī ar realitāti: no vienas puses, aug cenas un inflācija, tāpēc minimālās algas palielināšana ir svarīga, no otras puses — šis jautājums būtu bijis jāskata valdībā līdz ar nākamā gada budžeta veidošanu. Ceļot minimālās algas likmi, daudziem uzņēmumiem tas būs ļoti nozīmīgs izaicinājums, kā pastāvēt.

Vērā ņemami mīnusi

Valsts kontroles pārstāvji gan norādījuši, ka nepieciešams strādāt efektīvāk, kad divu cilvēku vietā, kas strādā ar minimālo algu, vajadzētu nodarbināt vienu ar lielāku algu un lielāku atbildību. Izskan viedoklis, ka minimālās algas pacelšana palīdzēs samazināt ienākumu plaisu starp iedzīvotājiem, bet tas jādara pakāpeniski, jo tam seko tendence: ja minimālās algas tiek palielinātas pārāk daudz, tas nozīmē, ka faktiski uzņēmums nespēs veikt nekādas investīcijas, lai ražotu kvalitatīvāk un lētāk. Tāpat minimālo algu palielināšana negatīvi var skart viesmīlības nozari, kas jau piedzīvoja satricinājumu gan Covid-19 pandēmijas laikā, gan arī no ģeopolitiskajiem notikumiem, tāpēc, iespējams, tiks atlaisti darbinieki, lai spētu maksāt minimālo algu pārējiem. Panākts tiks pretējs efekts, kad daļa paliks bez ienākumiem vispār.

Minimālās algas celšana netieši ietekmē arī kvalificētā darbaspēka izmaksas, tādēļ reizē ir jādomā par produktivitātes celšanu. Kā lēš jomas eksperti, — lai negatīvi neietekmētu konkurenci, minimālās algas celšana var būt iespējama tikai un vienīgi kopā ar neapliekamā minimuma celšanu identiskā apjomā. Tas saglabās uzņēmuma konkurētspēju un radīs apstākļus lielākiem ieņēmumiem darba ņēmējiem. Valsts iegūs no lielākas naudas aprites patēriņā, vienlaikus uzņēmējiem netiktu radīti papildu izdevumi.

Pieaugot minimālai algai, pieaug darbaspēka izmaksas

Strauja minimālās algas paaugstināšana palielina darbaspēka izmaksas (virsstundu apmaksa, VSAOI, darbnespējas lapu apmaksa). 2022. gadā Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, darbinieks ar minimālo algu «uz rokas» saņēma par 14% mazāk nekā Lietuvā un 26% mazāk nekā Igaunijā. Saskaņā ar «Eurostat» datiem 2022. gada jūlijā vislielākā minimālā alga bija Luksemburgā (2313 eiro mēnesī), vismazākā — Bulgārijā (363 eiro).

Tāda doma, ka nesanāks, ir jāaizmirst

SIA «Talsu kebabs», kas darbojas Ruģēna ielā 2, viena no īpašniecēm Linda Himiča teic, ka, apzinoties, ka ar janvāri tiek paceltas minimālās algas, nācies pārtraukt darba attiecības ar vienu darbinieci, lai spētu pastāvēt un virzīties tālāk, cerot, ka pienāks brīdis, kad šī situācija uzlabosies. Kā visiem uzņēmumiem, jau iepriekš īpaši piedomāts pie elektrības patēriņa, jo taupījuši, izslēdzot iekārtas. Kebabnīcas vadība sevi sauc par cīnītājām, kas nepadodas, tāpēc optimistiskais skatījums neļauj nokārt galvu. Visvairāk kebabnīcu apmeklē skolēni, jo netālu ir Talsu 2. vidusskola, ģimenes ar bērniem un, kā smaida Linda Himiča, vīrieši, kuriem garšo gaļa. Uzņēmums durvis atvēris 2021. gada 11. augustā.

«Protams, lai mūsdienās nodarbotos ar uzņēmējdarbību, tai ir jābūt sirdslietai. Mēs atvērāmies Covid-19 laikā. Pēc tam, kad sākam domāt, kā to vispār spējām, sapratām, ka ticējām tam, ka varam to izdarīt, reālo situāciju nemaz neapzinoties. Sākums bija ļoti smags, un mājas braucām tikai divos naktī, jo strādājam nepārtraukti bez brīvdienām. Jāsaka atklāti, ka vislielākais izaicinājums bija nepārstāt ticēt un darboties, neredzot konkrētā brīdī to, ko bijām sagaidījušas.

Un mums kaut kā izdodas saglabāt mieru, ka viss būs labi, tāpēc ejam un darām. Tāda lieta, ka nesanāks, ir jāaizmirst un visu laiku ir jādomā, kā un ko uzlabot, kā pilnveidoties. Un arī šim minimālās algas paaugstinājumam mums kā darba devējiem vienkārši ir jāpielāgojas,» pauž SIA «Talsu kebabs» pārstāve.

Trīs Talsu ēdināšanas uzņēmumu

«Kolumbīne», «Bīne» un «Bistro štelle» valdes locekle un banketu pakalpojumu nodrošinātāja Ieva Pirktiņa teic, ka «sitieni pa uzņēmēju kabatām» nākot cits pēc cita. «

Patiesībā nemaz tik ļoti vēl neesam iedziļinājušies, lai saprastu, kā minimālās algas paaugstināšana mūs ietekmēs praktiski. Ļoti neuztraucamies par to. Vai tad tā ir pirmā reize? Jā, varbūt kaut kur atkal būs jāpielāgojas. Mums jau atlaides neviens nedos, tāpēc — kas jādara, ir jādara; kas jāmaksā, tas jāmaksā. Būs jāsavelk varbūt josta mazliet ciešāk. Būs varbūt kāds cents jāpieliek pie rēķina, būs kāda cena jāpakoriģē.

Par klientūru nesūdzamies. Ir dārgākas lietas, ir lētākas, ir pastāvīgie klienti, ir iebraucēji, kā jau visur. Un katrs pats skatās pēc sava maciņa biezuma, ko var un ko nevar atļauties, bet teikt, ka kaut kas katastrofāls tagad būs, laikam nevaru. Cilvēkiem silts ēdiens ir nepieciešamība. Ne tādas ziepes vien mūsu zemē bijušas, bet ir vienmēr sanācis visam izkulties cauri. Esam pieraduši, ka valsts maz nāk pretī saviem cilvēkiem — gan iedzīvotājiem, gan strādājošajiem, gan uzņēmējiem. Mēs ar kaut kādu atbalstu un sapratni nemaz nerēķināmies.

Jaungada valstsvīru uzrunās arī varējām redzēt tikai vispārīgas frāzes, kas neiedvesmo. Un tāda jau arī viņu rīcība — neiedvesmojoša. Nav dzinuļa, kad varētu izdarīt kaut ko, lai būtu situācijas maiņa. Mēs, kas nodarbojamies ar ēdināšanu, sazināmies savā starpā un spriežam par risinājumiem, kā konkrētā situācijā varētu labāk. Varu tikai pateikt, lai visiem laba apetīte!»

smaidot pauž Ieva Pirktiņa.

Strādā viena, samazinot apjomu

Kafejnīcas «Bella» īpašniece Gita Mauriņa teic, ka minimālās algas paaugstināšana viņu kā uzņēmuma vadītāju neskar, jo palikusi vienīgā darbiniece kafejnīcā, kura dara visu. «Sakarā ar milzīgo cenu pieaugumu valstī nespēju paņemt vēl kādu darbinieku, kaut vēl salīdzinoši nesen bijām pat četras darbinieces. Tie laiki ir pagājuši. Es strādāju viena, samazinot apjomu. Vāru zupas tiem, kam tā ir vienīgā iespēja paēst ko siltu. Vienam ir grūti, bet neko jau nevar darīt. Es samazināju arī telpas, un pašlaik tieši pārceļamies uz blakus mājas telpām, lai samazinātu īres un apkures izmaksas, jo nevarēju telpas piesildīt. Un to darīt ar elektrību nav iespējams. Samazināju galdiņu skaitu. Tagad būs krāsniņas apkure. Līdz martam nodrošināšu zupas virtuvi Janas Biezās organizētā akcijā. Tāpat bērni nāk ēst kartupeļus frī ar karbonādi, ja skolas piedāvājums šķiet par dārgu. Ir sava klientūra. Cepu arī kūkas un kliņģerus un taisu aukstās gaļas plātes pēc pasūtījuma,» sarunu noslēdz kafejnīcas īpašniece.

Kādu neskar, kādam  — kā nasta

Kafejnīcas «Serpentīns» un burgernīcas «Road House» īpašniece Inguna Zaula bilst, ka darbiniekiem cenšas maksāt vairāk par minimālo algu, tā ka šis minimālās algas pieaugums viņus kā uzņēmējus būtiski neietekmēs. «Bet principā uzņēmumiem, kur maksā minimālās algas, tā būs papildu nasta. Domāju, ka jebkurš darba devējs labprāt maksātu normālas algas, ja nodokļi būtu samaksājami. Arī šobrīd no tā algas pielikuma lielāko daļu jau sastāda nodokļi. Darba ņēmējam tas pielikums nebūs tik iespaidīgs.»

JAUNUMS

Tagad pieejama arī “Talsu Vēstis” e-avīze.
Abonē un lasi savā telefonā, datorā vai planšetē no jebkuras vietas pasaulē.