Talsu Valsts ģimnāzijā tikās pedagogi no visa novada

Talsu Valsts ģimnāzijā tikās pedagogi no visa novada

«Tik daudz pozitīvo emociju vienuviet šajā mācību gadā vēl nebiju redzējusi,» noslēdzoties konferencei «Paņem sev un padod tālāk!», atzina Talsu Valsts ģimnāzijas izglītības metodiķe Ieva Smildzēja. Atrast veidus, kā atjaunot savus iekšējos resursus, pedagogiem palīdzēja psiholoģe Iveta Aunīte, ieskatu jauniešu domāšanas veidā sniedza Zuarguss, bet smelties idejas, ko pēc brīvlaika aiznest uz klasi, bija iespējams Talsu Valsts ģimnāzijas pedagogu un vieslektoru vadītajās meistarklasēs.

Talsu Valsts ģimnāzijas organizētā konference aizvadīta 28. oktobrī — pāris dienas pirms rudens brīvlaika noslēguma. Par konferences norisi izglītības metodiķe Ieva Smildzēja sākusi domāt jau pagājušajā gadā. Viņa atzīst, ka tās organizēšanā ielikts liels darbs, ko bez kolēģu palīdzības paveikt nebūtu iespējams.

«Zināšanas par mācību priekšmetu satura īstenošanu pedagogiem ir, bet redzu, ka ikdienā, īstenojot jauno kompetencēs balstīto saturu, ir nepieciešama pieredzes apmaiņa un atbalsta sajūta. Tas ir pietiekami liels izaicinājums — uzņemt pie sevis un dalīties ar savu pieredzi un zināšanām. Ceru, ka tas būs iedrošinājums arī citām skolām.

Kad sāku strādāt, man kā jaunam speciālistam likās, ka manas idejas ir oriģinālas un, ja es tās kādam izstāstīšu, zaudēšu savu vērtību. Šogad aprit jau 20. gads, kopš strādāju, un esmu pilnībā mainījusi savu domāšanu. Dalos pati un iedrošinu to darīt arī kolēģus, jo idejas neizzūd, tās tikai vairojas.»

Talsu Valsts ģimnāzijas organizētā konference visiem novada pedagogiem aizvadīta 28. oktobrī — pāris dienas pirms rudens brīvlaika noslēguma. /Foto: Terēze Matisone/

Entuziasms ir tas, kas aizrauj

Izvēloties lektorus, viņa pievērsusi uzmanību tam, lai nodarbības būtu saistošas, emocionāli bagātinošas un palīdzētu stiprināt pašvērtējumu. «Entuziasms ir tas, kas aizrauj mani, un redzu, ka tas aizrauj arī citus. Esmu bijusi vairākās Zuargusa (agrāk zināms kā Viesturs Dūle — A.B.) nodarbībās, un viņš vienmēr ir iedevis pozitīvo lādiņu. Sajutu, ka tā būs pareizā izvēle. Tik daudz pozitīvo emociju vienuviet šajā mācību gadā vēl nebiju redzējusi. Mērķtiecīgi esmu piedalījusies arī vairākās Ivetas Aunītes nodarbībās.

Kādu laiku atpakaļ redzēju, ka pedagogiem vajadzīgs celt pašvērtējumu, — tas bija covid laiks, kad visi bija ļoti saguruši… Pazvanīju Ivetai un teicu — pedagogiem vajag kaut ko stiprinošu. Pēc nodarbības zoom bija emocionāls pacēlums,»

atklāj I. Smildzēja. Tā kā ne vienmēr nodarbības vada cilvēki praktiķi, bieži stāstījums ir ļoti vispārināts. Svarīgi, lai, piedaloties konferencē, pedagogs paņemtu kaut vienu ideju, ko pēc brīvlaika aiznest uz klasi.

«Neitralizēt dabisko agresiju — it sevišķi skolā, kur sanāk kopā daudzi bērni, ir ārkārtīgi svarīgi,» uzsvēra Zuarguss. /Foto: Terēze Matisone/

Smēlās idejas un dalījās pieredzē

Konferences pirmajā daļā Zuarguss, kurš pats izglītības jomā darbojas 11 gadus, atraktīvā veidā atklāja veidus, kā jauniešus motivēt, psiholoģe Iveta Aunīte dalījās padomos, kā novērst izdegšanu, bet konferences otrajā daļā meistarklases vadīja Talsu Valsts ģimnāzijas pedagogi un vieslektori — Iveta Aunīte, Ilze Kļaviņa, Inessa Tarasova, Ilze Ventiņa, Dace Tindenovska, Dina Alkšbirze, Ilona Zitmane, Jānis Bērziņš, Dina Bičule, Sandra Salceviča, Malda Zīlniece, Maija Aveniņa, Inguna Paleja, Ligija Bieriņa, Inese Ķiršakmene, Ieva Sebre, Laila Gedrovica, Asja Kuike, Ilze Šmite, Ieva Smildzēja un Aija Grīvane. Nodarbību klāsts bija gana plašs — dalībnieki apguva jauno tehnoloģiju izmantošanas iespējas, smēlās idejas matemātikas, krievu valodas un klases stundām, apzināja skolēnu uzvedības problēmas, meklēja veidus, kā mācību procesā iekļaut bērnus ar dažādām vajadzībām, veidoja podkāsta ierakstu, uzzināja, kā sacerēt, pierakstīt un atskaņot dziesmu, mācījās pielietot matemātiskās spēles mācību procesa dažādošanā, trenēja roku veiklību aušanā ar pērlītēm, dalījās pieredzē un apguva vēl citas ikdienas darbā nepieciešamas prasmes.

Ar idejām matemātikas interesantākai apguvei iepazīstināja Dace Tindenovska un Dina Alkšbirze. /Foto: Terēze Matisone/

Jāvelta laiks uzvedības jautājumiem

«Šodien ļoti aktuāls ir skolēnu motivēšanas jautājums — diezgan daudzi ir aizrāvušies ar jēdzienu «garlaicība». Skolotājam nav jābūt animatoram, bet bieži tas tiek sagaidīts. Salīdzinot ar to laiku, kad es mācījos skolā, skolotāji strādā ļoti radoši,» uzskata I. Smildzēja. Vērojot stundas, viņa nonākusi pie secinājuma, ka metodikas ziņā vairāk jāpadomā par zēniem, kuriem fiziska izkustēšanās un enerģijas izlādēšana ir īpaši nepieciešama.

«Kādreiz starpbrīdī visi skraidīja, bet tagad starpbrīdī dīvāniņi ir aizņemti un visi sēž telefonos. Ja enerģija netiek izlādēta, pievērsties stundai ir ļoti grūti. Ir jāvelta laiks uzvedības jautājumiem — ja tu kā skolotājs neesi nodefinējis likumus savā klasē un panācis uzmanības koncentrēšanos, tādu nodarbību nav vērts vadīt.»

Agresija kā aizsardzības mehānisms

Runājot par jauniešu motivēšanu, Zuarguss uzsvēra, ka vispirms nepieciešams neitralizēt agresiju. «Agresija ir mūsos visos — kad mums dzīvē ir grūti, kad bērns nav paēdis, izgulējies vai mājās kaut kas nav kārtībā, agresija nāk kā aizsardzības mehānisms. Pieaudzis cilvēks māk to norīt, bet bērns visu šauj ārā.

Neitralizēt dabisko agresiju — it sevišķi skolā, kur sanāk kopā daudzi bērni, ir ārkārtīgi svarīgi. Tas ir stāsts arī par vecākiem — ja vecāki palīdz atrast veidus, kā neitralizēt šo agresiju, visi kļūst laimīgāki. Tā ir problēma sistēmas līmenī — ir sistēmiski risinājumi, kā to izmainīt. Dienai vajadzētu sākties ar fiziskajām aktivitātēm. Pēc tam skolotājam priekšā nav nervozs, drudžains, nelaimīgs un pūcīgs bērns.

Caurmērā visi ir neitralizējuši savu stresu, savu agresiju, skolotājs var strādāt un bērns var mācīties. Mans ierosinājums visām mācību iestādēm ir sākt dienu ar fiziskajām aktivitātēm. Caur sportu neitralizējas stresa hormoni, un smadzenes var labāk attīstīties. Otra lieta ir ēšana un trešā — svaigs gaiss. Cits jautājums ir par to, cik veiksmīgi izdodas to pārdot bērniem.»

Podkāsta ierakstu konferences dalībnieki veidoja Talsu Valsts ģimnāzijas studijā «Tornis». /Foto: Terēze Matisone/

«Spēle ir fantastisks nolīdzinātājs»

Par vienu no lietām, ko vajadzētu iekļaut pedagoģiskajās programmās, viņš sauc spēles elementu. Tā kā spēle visos vecuma posmos iezīmē robežas, caur šo procesu iespējams efektīvāk mācīties. «Spēle iekļauj sevī dzīves organiskos principus, kas dod iespēju cilvēkiem justies dzīviem, drošiem un nebaidīties no citiem. Spēle ir fantastisks nolīdzinātājs — futbolu var spēlēt miljonārs un bezdarbnieks. Tajā visā ir vienlīdzības elements. Ņemot vērā, ka par to nav daudz runāts un vienā brīdī spēle no izglītības sistēmas tika izņemta, skolotājiem tas jāsāk no nulles. Labā ziņa ir tā, ka intuitīvi mēs visi to zinām,» skaidroja Zuarguss.

Vienlaikus viņš uzsvēra nepieciešamību saudzēt pašiem sevi un atvēlēt laiku lietām, kas sagādā prieku.

«Visās industrijās un jomās aktuāls ir jautājums — vai mēs mākam sev palīdzēt? Letiņiem tas ir liels izaicinājums — bieži vien mēs baidāmies, ka paliksim egoistiski, ja sāksim vairāk par sevi rūpēties. Liekas — kā es atraušu laiku no bērniem, kā es atraušu laiku no ģimenes, no otras puses, no radiniekiem… Ja tu neesi parūpējies par sevi, tu nevari palīdzēt citiem. Ar savu rīcību mums jārāda piemērs arī bērniem.»

Darīt to, kas sagādā prieku

Konferences noslēgumā Talsu Kristīgās vidusskolas skolotāja Kristīne Vecbērza atzina, ka dienas gaitā viņa guvusi daudz vērtīgu atziņu.

«Man ļoti patika jautājums, ko lektore Auniņa mums uzdeva, — vai es gribētu būt skolniece pati savā klasē? Lai varētu gūt enerģiju, iet bērnu un jauniešu priekšā un iedot vislabāko, ko varu, lai palīdzētu jaunietim būt gatavam dzīvei un dažādām situācijām, jāatrod veids, kā atjaunot savus iekšējos resursus, atpūsties, gūt enerģiju un darīt to, kas sagādā prieku,»

pārdomās dalījās K. Vecbērza. Par mūsdienu lielākajiem izaicinājumiem viņa sauc cieņpilnas attiecības, kurās audzēknis un pedagogs cenšas viens otru sadzirdēt un izprast.

Prieku par iespēju piedalīties un līdzdarboties konferencē pauda arī Sabiles pamatskola pedagoģe Sarmīte Jurjaka: «Katra izraušanās no ierastās vides un komforta zonas ir virzība uz augšu.»

JAUNUMS

Tagad pieejama arī “Talsu Vēstis” e-avīze.
Abonē un lasi savā telefonā, datorā vai planšetē no jebkuras vietas pasaulē.