«Talsos pēta, raksta un lasa» — ar šādu nosaukumu Talsu Galvenajā bibliotēkā aizvadīta konference, kurā uzsvars likts uz novada kultūrvidi, īpatnībām un cilvēkiem. Konferences pirmajā daļā izskanēja Latvijas Universitātes mācībspēku un pētnieku ziņojumi, bet otrajā daļā sanākušie tika aicināti piedalīties diskusijā, kas veltīta romāna «Kalendārs mani sauc» nezūdošajam popularitātes fenomenam.
«Man ir patiess prieks, ka pie mums šodien ir atbraukuši ciemiņi no galvaspilsētas. Jāsaka — vēl lielāks prieks ir par šo sadarbības formu, kas mums ir izveidojusies ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Mēs jūtamies novērtēti, ka par mums pēta, raksta un lasa,» konferences atklāšanā sacīja Talsu Galvenās bibliotēkas vadītāja Rita Alkšbirze. LNB Bibliotēku attīstības centra pārstāve Anda Saldovere skaidroja, ka Valsts kultūrkapitāla fonda finansētā programma «Literatūras zināšanas mūsdienīgam bibliotekāram» norisinās jau vairākus gadus. Šogad projekts pirmo reizi papildināts ar reģionālo diskusiju. Reģionālās norises mērķis bija popularizēt Talsu lokālo kultūrvidi, radošās un kultūras jomu cilvēkus, veicināt Talsu novada un autoru atpazīstamību un rosināt arī pārējos reģionus izcelt vietējos literātus un viņu devumu mūsdienu literāro norišu, novadpētniecības un vēsturiskā kontekstā.
Kur citur, ja ne šeit?
Pirmajā daļā ar ziņojumiem, kas atspoguļo ar Talsu reģionu saistītu literātu daiļradei veltītus pētījumus un novada kultūrvēsturi, iepazīstināja LU mācībspēki un pētnieki. Lielākā daļa ziņojumu autoru arī paši ir dzimuši, auguši vai kādu laika periodu pavadījuši Talsos. Par tāmnieku izloksni vairāk pastāstīja LU Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente, latviešu dialektu pētniece Anete Ozola. Ar Talsiem Aneti saista vīrs un vectēvs. Lai gan Anete ir rīdziniece jau vairākās paaudzēs, ar Talsiem viņa sevi identificē tikpat ļoti, cik Rīgu. «Mans vecaistēvs ir no Pūņām, bet daļu savas dzīves aizvadīja Talsos. Dzirdot, kā viņš runāja, mani tas ieinteresēja. Sāku studēt filoloģiju un iemīlēju dialektoloģiju. Jau bakalaura studiju laikā sāku pētīt dialektus un visus savus darbus līdz šim esmu izstrādājusi par lībisko dialektu. Šobrīd darbojos LU Latviešu valodas institūtā un esmu uzsākusi studijas doktorantūrā. Kur citur stāstīt par lībisko dialektu, ja ne šeit? Parasti mēs, zinātnieki, pētām nianses, bet šī tēma ir ļoti plaša. Diemžēl dialekti kļūst vājāki, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi tos pētīt,» skaidroja A. Ozola. Par konferences galveno pienesumu viņa sauc dažādos referātus, kas ļoti vispusīgi parāda, kas Talsos notiek un kādi cilvēki te dzīvojuši.
Turpinot dzīvi caur varoņiem
Baudīt izteiksmīgu stāstījumu un iztēlē uzburt dažādas pagātnes ainas bija iespējams, klausoties LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošās pētnieces Gundegas Grīnumas ziņojumā «Aspazijas brāļa meita Virēna Rozenberga un Talsi». Teātra pasaulē pandēmijas laikā ļāva ieskatīties Talsos dzimusī docente, LU SZF Komunikācijas zinātnes bakalaura studiju programmas direktore, kultūras mediju pētniece Zane Radzobe, bet noslēgumā par ēšanas paradumiem Andra Kalnozola romānā «Kalendārs mani sauc» pastāstīja LU HZF Baltu filoloģijas 3. kursa studente Līna Oliņa. Tas veiksmīgi sasaucās ar konferences otro daļu — diskusiju, kuras vienojošā tēma «Kalendārs mūs sauc» tapusi, iedvesmojoties no Latvijā populārā Andra Kalnozola debijas romāna «Kalendārs mani sauc». Sarunā par plašāku romāna rezonansi novada un valsts kontekstā, romānam turpinot savu dzīvi caur tā varoņiem, kā arī pārtopot filmā un teātra izrādē, piedalījās grāmatas autors Andris Kalnozols un pirmās daļas referenti.
Centrā — literatūra, personības un valoda
«Latvijā cilvēkiem parasti ir dziļas saiknes ar dzimto vietu. Ir svarīgi, lai viņi ik pa laikam atgrieztos dzimtajā vietā un pastāstītu par savu darbošanos,» pārliecību pauda pasākuma moderatore — LU HZF profesore, Latvistikas un baltistikas nodaļas vadītāja un literatūrzinātniece Ieva Kalniņa. «Agrāk runājām par jaunāko literatūru, bet tagad mēģinām pamainīt koncepciju — uzrunājam zinātniekus, cilvēkus, kuri kaut ko pēta, un aicinām braukt uz dzimto vietu. Droši vien, ka daudzi šos cilvēkus tā īsti nemaz nezina. Gundegu Grīnumu Talsos zina, bet tas, ka viņas pētījuma uzmanības centrā tagad ir Aspazijas brāļa meita, daudziem varētu būt pārsteigums. Pirmo reizi izmēģinājām šādu variantu, un beigās sanāca tēmas par ļoti dažādiem jautājumiem.
Šī nav tipiska literatūras konference — tās centrā ir gan literatūra, gan personības, gan valoda. Galvenais, lai klausītājam ir interesanti. Man personīgi bija ļoti interesanti klausīties Andri Kalnozolu un ziņojumu par digitālajiem jautājumiem teātrī. Tas, manuprāt, ir jautājums, ko mēs nekad tā īsti nesapratīsim, — kurā brīdī digitālā joma palīdz teātrim un skatītājiem labāk uztvert kultūru un mākslu un kurā brīdī režisors vai aktieris tiek ierobežots?»
Nozīmīgs ieguvums pilsētai
A. Kalnozols sevi raksturo kā staigātāju, nevis konferencēs sēdētāju, taču šī konference viņu pozitīvi pārsteigusi. «Man katrs no pētījumiem, no referātiem likās tik interesants, ka es katram dalībniekam atsevišķi lūdzu to atsūtīt.
Tiešām ļoti labi un interesanti pavadītas stundas Talsu bibliotēkā! Paldies Talsu bibliotēkai un Latvijas Nacionālajai bibliotēkai! Šāda sadarbība mūsu pilsētai ir liels ieguvums. Ceru, ka šī nebūs vienīgā reize, — tā varētu kļūt par jaunu tradīciju.
Mani ļoti aizkustināja ēdienu kultūras pētījums, ko bija veikusi Līna. Nedomāju, ka tas mani tik ļoti aizkustinās. Atcerējos laiku, kad šo romānu rakstīju, — brīžam biju izsalcis un man gribējās ēst, bet tai pašā laikā gribēju paveikt darbu līdz galam un biju ar mieru paciest izsalkumu. Acīmredzot, tas ir iemesls, kāpēc dažas vietas romānā esmu aprakstījis tik garšīgi. Man tikai tagad, pēc pētījuma noklausīšanās, salikās pa plauktiņiem, kā tas viss manī pašā ir radies. Galvenais, lai Talsu vārds izskan pēc iespējas dažādākos kontekstos. Līdz šim Talsi ir tikuši minēti kopā ar mūsu mūziķiem, bet pamazām Talsu vārds iegūst arī citas dimensijas,» prieku pauda autors.
