Vai klimata pārmaiņas ir īstas? Kā tas skars mūs? Vai Talsu novads ar ko atšķiras un ir īpašs? Uz šiem un citiem jautājumiem 19. oktobrī kinoteātrī «Auseklis» Talsu novada iedzīvotāji varēja gūt atbildes sinoptiķa Toma Briča lekcijā «Klimata pārmaiņas Latvijā līdz šim un nākotnē».
Drēgnā ceturtdienas pēcpusdienā kinoteātra zālē bija ieradies pulciņš talsinieku — kādam interesēja, kā laika apstākļi tālāk ietekmēs viņa darbu, ar cerību rast atbildes, kā sagatavoties nākamajai sezonai; kādam interesēja, vai tiešām kaut kas mainās un vai tik tie nav maldi; cits vēlējās zināt, vai rudens spēcīgie vēji paliks arvien stiprāki…
Lekcijas laikā sinoptiķis Toms Bricis atskatījās vēsturē, analizējot datus gan par temperatūras, gan nokrišņu daudzuma, gan vēja virzienu un citām izmaiņām gadu gaitā, ar konkrētiem faktiem attēlojot reālo situāciju Latvijas teritorijā. Daļa no lekcijas bija arī esošās situācijas izklāsts un prognozes nākotnei, kas varētu mūs sagaidīt. Lekcija noslēdzās ar diskusiju, kurā iedzīvotāji uzdeva sev aktuālos jautājumus. Tika atrisināts pat nu jau sabiedrībā plaši aprunātais jautājums par lidmašīnu izmešiem gaisā, uz kuru Bricis deva konkrētu atbildi: «Tās ir izplūdes gāzes, ap kurām rodas kondensāts. Vienīgā ietekme uz klimatu, ko tas rada, ir oglekļa dioksīds (CO2), kas var izplūst, un ļoti niecīgā apjomā, varētu teikt, tas darbojas kā atstarotājs».
/Foto: Tija Volanda/
Klātienes tikšanās — labākais veids, kā komunicēt
Šāds tikšanās formāts ir izvēlēts apzināti — Toms Bricis uzskata, ka šis varētu būt labākais veids, kā runāt ar cilvēkiem par klimata pārmaiņām, jo diskusijas internetā nereti nesasniedz iecerēto mērķi, un sinoptiķis atzīst, ka cenšas tādās vairāk neiesaisīties. Jāpiekrīt, ka, jau kādu laiku cītīgi sekojot gan Toma Briča, gan Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sociālo tīklu kontiem, komentāru sadaļa tiešām nereti ir diezgan toksiska vide, kurā nākas sastapties ne tikai ar dažādu konspirāciju teoriju pārstāvjiem. Tāpēc šāds formāts — tieša saruna un iespējas diskutēt, uzdodot jautājumus un saņemot uz tiem atbildes no speciālista, — ir labākais veids, kā cilvēkus par šo problēmu informēt un mazināt stereotipisko domāšanu. T. Bricis gan atzīst, ka nereti uz šādām tikšanās reizēm tie skeptiskākie pat neatnāk, tomēr labi, ka vismaz kāds no šiem cilvēkiem atnāk un paklausās, padiskutē, iespējams, tas palīdzēs uz situāciju paskatīties no citas puses.
Vai Talsu novads ir īpašs laika apstākļu ziņā?
«Tā īpatnība, kas ir gan Talsos, gan Dienvidkurzemē, ir tās augstienes, kas ļoti atšķiras, galvenokārt tas ir reljefs,» atbildēja sinoptiķis. Citādi gan tādu īpaši atzīmējamu atšķirību neesot. Talsu novads — Stendes meteoroloģiskā stacija — gan parasti sasniedz zemākās temperatūras, tātad parasti šeit ir visvēsākā Kurzemes daļa, kā arī nokrišņu daudzums šogad tieši ap Līgo svētkiem bijis iespaidīgs. Talsu novads sava ģeogrāfiskā novietojuma dēļ var sagaidīt ļoti dažādus laika apstākļus, jo mums ir gan piejūras zona, gan reģioni, kas ir dziļāk sauszemē.
/Foto: Tija Volanda/
Atbildot uz jautājumu, kāpēc cilvēki netic klimata pārmaiņām, Toms Bricis uzsvēra vairākus faktorus. Vispirms jau, protams, tas cilvēka prātam ir visvieglāk — neticēt. Vainīga arī līdzšinējā komunikācija — kā iedzīvotājiem pasniegta informācija par klimata izmaiņām — un tās trūkums: «Ir bijušas vairākas spēcīgas kļūdas komunikācijā, kā tas ir ticis skaidrots, kas ir ļāvis šim skepticismam pieaugt.» Vēl viens faktors ir finansiālo līdzekļu iesaiste, jo nereti darbības, kas saistītas ar zaļāku dzīvesveidu, izmaiņas savā ikdienā prasa līdzekļus. Cilvēki arī lielā mērā nav gatavi tām visai ekstremālajām darbībām, ko visiem teorētiski būtu jādara — jādzīvo mazākās dzīves platībās, jāpārvietojas ar kājām un sabiedrisko transportu, jāpaliek mājās atpūsties, nevis jāveic lidojumi un ceļojumi pāri visai pasaulei, jālieto vietējo ražotāju saražotās preces un izaudzētā pārtika.
Kas mūs sagaida
Toms Bricis atzīmē, ka uz klimata izmaiņu novēršanu vairs īsti nevaram pretendēt. Klimata izmaiņas, kas ietekmēs Talsu novada klimatu, būs līdzīgas tām, kas jau tiek novērotas,— siltas jeb neesošas ziemas, sausuma periodi vasarās bez nokrišņiem, spēcīgi, bīstami pērkona negaisi ar lielgraudu krusas graudiem. Cilvēki jautāja par vētrām — vai jāsatraucas, ka arī rudens un ziemas vētras pastiprināsies. Tomēr nē, vairāk iespējami esot vasaras negaisi nekā ziemas vētras.
T. Bricis atzīmēja, ka Latvija ir viena no tām retajām teritorijām, kurai klimata izmaiņas nes arī nosacīti pozitīvos aspektus — siltākas ziemas un garāki rudeņi, agrāki pavasari paildzina augu veģetācijas periodus, tā palīdzot lauksaimniekiem izaudzēt pat vairākas ražas, kā arī citas izmaiņas. Tomēr to nevajadzētu uzskatīt kā iemeslu uztvert klimata izmaiņas pozitīvi un domāt, ka nekas nav darāms un nemaz arī nevajag. Kas vienā vietā uz zemeslodes ir pieņemams, citur var nest lielus postījumus.
Šobrīd galvenais, ar ko jārēķinās, ir apzināšanās, ka šādi ekstremāli laika apstākļi — krusas, negaisi, mitrums un nokrišņi ziemās, karstums un sausums vasarās — ir sagaidāmi un tikai pastiprināsies, un būtībā vienīgais, ko mēs varam darīt, ir sagatavoties, adaptēties un pierast. Kā arī kaut mazliet, bet mainīt savus paradumus, lai palīdzētu klimata izmaiņas vismaz par mazu drusciņu palēnināt.
#SIF_MAF2023
