Viena no sabiedrības grupām, uz kuru pieaugošās preču un pakalpojumu cenas atstāj vislielāko ietekmi, ir ģimenes, kuru paspārnē aug viens vai vairāki bērni. Ieteikumos par to, kā plānot ģimenes budžetu un ietaupīt, dalījās piecu bērnu māmiņa, zīmola «Baby Bella» dibinātāja Elīna Sondare. Viņa atzīst, ka straujais cenu kāpums ir jūtams, bet, salīdzinot ar Ukrainā notiekošo, cenu kāpums ir maza bēda.
— Kādus ieteikumus jūs kā piecu bērnu māmiņa finanšu plānošanas procesā esat ņēmusi vērā? Kurš no tiem sniedzis vislielāko finansiālo ieguvumu?
— Viens no ieteikumiem, kas ir nācis dabīgi, kā jau visās ģimenēs, kur ir vairāki bērni vai radu bērni, ir par apģērbu. Bērni, sevišķi zīdainīši, tik ātri aug, ka apģērbs nenovalkājas. Dažkārt nopirktās lietas zīdainītis nav pat paspējis uzvilkt. Tās iegulstas skapī un vilkšanas brīdī jau ir par mazu. Arī citas mazo bērnu lietas, piemēram, rati, gultiņas un manēžas nenolietojas, ja tās lieto tikai viens bērns. Uzskatu, ka lietām nav jābūt jaunām. Nododot tās citiem mazuļiem, tās vēl var labi kalpot un vecāki, neiegādājoties jaunas mazo bērnu preces, var labi ietaupīt.
Uzskatu, ka lietām nav jābūt jaunām. Nododot tās citiem mazuļiem, tās vēl var labi kalpot un vecāki, neiegādājoties jaunas mazo bērnu preces, var labi ietaupīt.
Diemžēl daži citi ieteikumi, kas uz papīra izklausās labi, piemēram, saraksta rakstīšana, ejot uz veikalu, vai maltīšu iepriekšplānošana man nepadodas. Pirmkārt, laika trūkuma dēļ, otrkārt — uzskatu, ka pie tik liela pulciņa, kāds ir mums, ir grūti saplānot ēdienreizes tā, lai visiem viss garšo. Vēlos, lai katrs var nobaudīt to, kas viņam garšo vislabāk. Bērni ir ļoti dažādi, un, ņemot vērā vecuma atšķirības, katram organisms prasa ko citu.
Viena no lietām, kas šobrīd ļauj kaut nedaudz ietaupīt, ir staigāšana ar kājām. Tas gan ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem — gan attāluma, gan mainīgajiem laika apstākļiem un bērnu vecuma. Ar maziem bērniem nekur tālu neaizčāposi, nāksies vien izmantot auto. Domāju, ka visi finanšu plānošanas rīki un veidi visām ģimenēm nav piemēroti.
— Cik liels atspaids finansiālajā ziņā bijis auduma autiņbiksīšu izmantošana?
— Uzzinot par auduma autiņbiksīšu esamību, man bija liels pārsteigums. 2013. gadā, kad tās pirmo reizi iegādājos, nezināju, ka nepieciešamas mitrumnecaurlaidīgas virsbiksītes, lai pasargātu drēbes no mitruma. Uzvilku tās savai meitai, un viss palika slapjš. Nebija dukas ar mazu bērnu interesēties vairāk. Gaidot nākamo bērnu, man atklājās vesela pasaule. Uzzināju, ka ir moderni mitrumnecaurlaidīgi, nekaitīgi audumi, kas ražoti tieši auduma autiņbiksītēm. Parēķināju, cik varu ietaupīt, un nolēmu pasūtīt. Sāku tās lietot jau slimnīcā — biju pārsteigta, cik forši tas ir. 1500 eiro vietā iztērēju aptuveni 200. Parasti mēnesī autiņbiksītēm aiziet ap 50 un vairāk eiro.
Lietojot vienreizlietojamos autiņus, tiek izmesta liela nauda, kas var tikt iztērēta citos veidos. Auduma autiņbiksītes ir daudz veselīgākas, un bērni arī podiņmācību apgūst ātrāk
Sekojot dažādām facebook grupām, sapratu, ka auduma autiņbiksītes var šūt pats. Sāku šūt tās saviem bērniem, un drīz vien man radās ideja pastāstīt par to citām Latvijas māmiņām. Lietojot vienreizlietojamos autiņus, tiek izmesta liela nauda, kas var tikt iztērēta citos veidos. Auduma autiņbiksītes ir daudz veselīgākas, un bērni arī podiņmācību apgūst ātrāk — šim nolūkam ir paredzēti dažādi modeļi. Tā radās manas meitas Bellas vārdā nosauktais zīmols «Baby Bella». Stāstu par auduma autiņbiksītēm Latvijas māmiņām, jo citur Eiropā tās jau lieto daudz plašāk. Vācijā ir pat auduma autiņbiksīšu pabalsti — pagasts, saprotot veselības ieguvumus un dabas saudzēšanas nozīmi, dāvina finanšu līdzekļus pirmā komplekta iegādei.
— Kam vēl posmā, kad bērni bija mazi, pievērsāt pastiprinātu uzmanību?
— Edijam šobrīd ir trīs gadiņi. Ļoti svarīgi ir atrast pareizo ārstu. Esmu ļoti pateicīga Pediatriskā doktorāta meitenēm. Zāles ir ļoti dārgas, un, ja kāds vīrusiņš ceļo no viena ģimenes locekļa uz otru un vajag nopirkt medikamentus visiem, tā ir vesela bagātība. Pareiza medikamentu izvēle palīdz nepārtērēties.
— Kā izdevumu pozīcijas, vajadzības laika gaitā mainījušās?
— Nevar salīdzināt izdevumus, kas nepieciešami sev pašam, ar brīdi, kad ģimenē ienāk mazulis. Šajā laikā ievērojami palielinājusies veselīgas pārtikas nozīmība.
— Cik lielā mērā esat izjutuši straujo cenu kāpumu?
— Ģimenē esam septiņi, un straujais cenu kāpums ir jūtams. Domāju, ka visas ģimenes to izjūt, bet saprotu, par ko maksājam. Situācija pēdējos divos gados nav bijusi viegla, un Ukrainas karš arī mūsu ģimeni ir ietekmējis emocionāli. Salīdzinot ar Ukrainā notiekošo, cenu kāpums ir maza bēda.
— Kā atturēties no impulsīviem pirkumiem?
— Neiet uz veikalu? Nezinu. Varbūt nemaz nav slikti kaut ko impulsīvi nopirkt. Viss, protams, ir atkarīgs no iegādātās preces un summas, kas tai atvēlēta. Strādājot mājās, bērni redz, ka naudiņa ir jānopelna. Man ar viņiem ir viegli — spējam par visu vienoties. Vīrs ir no tiem, kas septiņas reizes mēra un tad griež, bet es esmu no tiem, kas ļaujas spontānai rīcībai. Tā nu mēs līdzsvarojamies. Galvenais ir izvirzīt prioritātes. Sajūta par resursu netērēšanu mani pavada visu laiku. Tā ir ikdienas sajūta, kas ir veidojusies no esošā finanšu stāvokļa. Tu vari iztērēt tikai tik, cik tev ir.