Tūrisma piedāvājums Talsu novadā – ļoti plašs

Tūrisma piedāvājums Talsu novadā – ļoti plašs

Par spīti ne tik siltajam maijam, kad šķita, ka vasara aizgulējusies un jāiekur pat krāsniņa, un ieilgušajam pandēmijas laikam, kad ierobežojumi mainījās tik bieži, ka kādi līdzcilvēki pat līdz šim brīdim īsti nesaprot, ko drīkst un ko ne, tūrisma nozare Talsu novadā rit pilnā sparā un ir uzņēmusi apgriezienus.

Lai apzinātu reālo aktuālo tūrisma piedāvājumu Talsu novadā, uzrunātas tika Sabiles, Mērsraga un Dundagas tūrisma informācijas centru (TIC) pārstāves.

/Foto: Terēze Matisone/

Dace Leja, Sabiles tūrisma organizatore:

«Aizgājusī pandēmija ir viens no aspektiem, kas daudz ko noteicis tūrisma aprisēs pēdējo divu gadu laikā, bet otrs — tā ir saule. Pēdējās dienās patiešām praktiski novērojam, ka daļēji arī lietus un saule ir tie kritēriji, kuri nosaka tūristu plūsmu. Šogad atkal būs tradicionālie Vīna svētki, kad Sabilē vienmēr vērojams liels cilvēku pieplūdums un pilsētā plūdīs prieka un vīna upes.

Aktuālais ir tas, ka pašlaik, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, tūrisma informācijas centrs atrodas Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā, atjaunotajā Sinagogas ēkā.

Līdz ar to Sabilē aktivizējusies arī cita tūrisma forma, proti, kultūras un mākslas tūrisms. Cilvēki ierodas uz pasākumiem no dažādām vietām vai arī ienāk pēc informācijas centrā, pie reizes aplūkojot ekspozīcijas izstāžu zālē. Pateicoties jaunatklātajam centram, es nebaidītos teikt, ka tūrisms un kultūra ir savstarpēji ļoti saistīti. 17. jūnijā paliek gads, kad esam atvērti apmeklētājiem, un par godu šim notikumam būs izstādes atklāšana «Sabile burbuļo», kura būs apskatāma visu vasaru.

Šī gada pavasaris Sabilei ir atnesis ilgi gaidītas jaunas vēsmas ēdināšanas jomā — «Resto Terasi», kas pilsētas centrā ilgu laiku bijis iztrūkstošais elements.

Sabilē liela daļa tūristu iegriežas mērķtiecīgi, izvēloties to par savu galamērķi. Pozitīvi ir arī tas, ka esam laba pieturvieta visiem tiem, kuri devušies ceļā uz Kuldīgu. Ģeogrāfiskais stāvoklis daļēji ir mūsu savdabība. Sabiles Vīna kalns un Vīna svētki ir viens no pilsētas brendiem ar tradīcijām, un tieši interese par vīnu un sidru rada cilvēku pieplūdumu vasaras sezonā. Vīna kalnu ļoti iecienījuši jaunie pāri, kuri kā savas mīlestības apliecinājumu Vīna kalnā izvēlas stādīt vīnogulāju, kas simbolizē mūžību, intuitīvu izziņu un ilgstošu mīlestību. Jaunie pāri fotosesijas izvēlas skaistās ainavas dēļ — Vīna kalns ir burvīga vieta, no kuras pārredzēt skaisto Sabiles panorāmu.

Sabiles tūrisma organizatore Dace Leja savā amatā nostrādājusi vien mēnesi un ieradusies no Rīgas, bet to, ka viņa šo pusi labi pārzina un sirds viņai pukst Sabiles ritmā, sadzirdēt var katrā sacītajā vārdā. Kā nekā vasaras jau no bērnības bija savijušās ar Abavu un Sabiles brīnišķīgo panorāmu. /Foto: Terēze Matisone/
Iesākoties skolēnu brīvlaikam un biežāk spīdot saulītei, tūrisms ir aktivizējies.

Mūsu pusē arvien populārāks sāk kļūt ūdens tūrisms. Es pati dzīvoju pie Abavas upes un novēroju cilvēku pieplūdumu. Pirmā pandēmijas gadā pat likās, ka Abava ir kā Rīgas Brīvības iela. Upes tūrisms vasarā ir ļoti attīstīts — supi, laivas, pirts, kubuli. Abavas upes tūrismā ļoti pateicīgs maršruts ir «Kandava—Renda», kad var saplānot vairākas dienas ceļojumam pa upi, un šai maršrutā mēs esam pa vidu. Ļoti iecienīta laivotāju nakšņošanas vieta pirms Sabiles ir Zviedru cepurē un aiz Sabiles — Abavas rumbas teritorijā. Upes tūrismā vispār, manuprāt, tas ir liels retums, kad upe plūst gandrīz pa pašu pilsētas centru. Sabilē ir pieejams lielais plosts, uz kura vienlaicīgi var uzturēties 20 cilvēki. Uz plosta ir grila iespējas un kompānija trīs stundas var atpūsties neierastā veidā, peldot pa upi. Sabiles etalons un simbols, protams, ir mūsu vīni un sidri. Tūristi brauc uz «Sabiles sidru» un «Abavas vīniem», kur tiek piedāvāts apskatīt ražotni un ražošanas procesu, kā arī iespējama produkcijas degustācija.

Nevar nepieminēt zemnieku saimniecību «Drubazas», kur botānikas taka aizvedīs brīnišķīgā augu pasaulē, un saimniecībā iespējams noklausīties aizraujošu stāstījumu par ģimenes iekopto vīna dārzu, kā arī nodegustēt un iegādāties pašu ražoto mājas vīnu.

Vīna ražošanai tiek izmantotas pašu audzētas vīnogas un ne tikai tās, jo to gatavo arī no citiem Latvijas augļiem un ogām. Tāpat Sabilē ir iespējami lidojumi ar paraplānu. Uz pilsētu paveras skaists skats no putna lidojuma. Varam būt lepni un pateicīgi par šo dabas doto dāvanu — dzīvot tik skaistā un gleznainā dabas ainavā. Jāpiemin arī Pedvāles mākslas parks, kas piesaista tūristus un lieliski iederas kultūrtūrisma jēdzienā. Lielā mērā, pateicoties Ojāram Feldbergam, vairāku gadu garumā šī vieta kļuvusi par iemīļotu Sabiles apskates objektu, kā arī starptautisku mākslinieku rezidenci.

Tā kā šī vasaras sezona ir iesākusies bez «2 metriem», tad Sabiles TIC organizē augu un biotopa izpētes izzinošus pārgājienus.

Tuvojoties Līgo svētkiem, akcentēsim naturālās pļavas. Tās ir viena no dabas vērtībām, kas saudzējama Abavas senlejā. Es aicinātu ceļotājiem ne tikai iegriezties Sabilē — pilsētā ar odziņu, bet arī apmeklēt skaistas un viesmīlīgas vietas ārpus Sabiles Abavas pagastā. Mūsu pilsētā un apkārtnē dzīvo un strādā viesmīlīgi ļaudis, kas dalās ar saviem talantiem, ražojumiem, piedāvājumiem, lai tūristam būtu vēlme atbraukt pie mums ciemos arī citus gadus.»

/Publicitātes foto/

Inga Hartika, Mērsraga TIC vadītāja un gide:

«Mērsrags allaž «paķer» ar savu īpašo, mazliet skarbo piekrastes šarmu. Te ir iespēja baudīt trīs dažādas pludmales: akmeņaino, smilšaino un piejūras pļavu. Jebkurā gadalaikā var pastaigāties pa Jūrtaku, doties uz Engures ezera dabas parku, kur tikties ar savvaļas zirgiem, tāpat ir iespēja baudīt orhideju takas smaržu. Savukārt tiem, kuriem patīk kaut ko jaunu uzzināt, vienmēr ir iespējams ar iepriekšēju pieteikšanos uzkāpt Mērsraga bākā kopā ar gidu vai apmeklēt pašu senāko māju Mērsragā, kurā iekārtots privāts muzejs «Saieta nams».

Pašā Mērsraga centrā var mēģināt cieņpilni paspiest zvejniecības simbola «Oskara» roku.

Mērsraga apmeklētāju skaits šogad īsti nav prognozējams. Arī bāku apmeklē biežāk mazas kompānijas: pāri, nelielas draugu kompānijas, mazi kolektīvi un tamlīdzīgi. Daudz ko ietekmējusi ilgstošā mājsēde «Covid-19» pandēmijas laikā, tāpat pieaugošās degvielas cenas, kā arī kara apstākļi Ukrainā, ja runājam par ārzemju ieceļotājiem, jo tas vistiešākā veidā ietekmē tūristu plūsmu. Cilvēki pārdomātāk plāno, kurp doties, un retāk sastopama ir spontanitāte, kad atnāk doma — iekāpšu mašīnā, braukšu uz piekrasti, un tad jau redzēs, ko tur un kā. Bet es zinu, ka Mērsrags ir tā vieta, kur tūrisms dzīvos. Un par to paldies Baltijas jūrai. Atliek tikai novada spēkiem, piesaistot investīcijas, radīt ko jaunu un uzlabot esošo infrastruktūru.»

Orhideju taka Engures ezera dabas parkā pieejama visu gadu, bet sevišķi ieteicama jūnijā, kad orhidejas zied.
/Publicitātes foto/
/Publicitātes foto/

Diāna Kristiņa, Dundagas TIC vadītāja:

«Šogad Dundagā diezgan maz ir jūtams ārvalstu ceļotāju pieplūdums. Šī tendence pašsaprotama bija jau pandēmijas laikā. Ik pa laikam Dundagu apskatīt ierodas pa kādai vācu kompānijai, bet pašlaik vairāk ir latviešu un ukraiņu apmeklētāji, kuri ceļo un apskata Latviju. Tā ir tāda jaunāka tendence, kuru var izskaidrot ar notiekošo pasaulē. Arī pa kādai lietuviešu ģimenei iegriežas mūsu pusē, un ļoti jūtama ir lokālā tūrisma tendence. Līdz ar to sanāk vairāk fokusēties uz pašmāju ceļotāju, un mums, protams, ir jārēķinās ar mūsu vietējo iedzīvotāju ekonomisko stāvokli. Tas ir krasi mainījies un ietekmē tūrisma aktivitāti kopumā. Jāsaka, pasākumu apmeklētības aktivitāte ir palielinājusies, jo cilvēki ir neziņā arī par rudeni, kad atkal var būt kādi pavērsieni un ierobežojumi, un tas pavisam noteikti ietekmē iedzīvotāju vēlmi paspēt pēc iespējas vairāk izbaudīt, visu, ko piedāvā kultūra un tūrisma sfēra. Tādēļ ir interese, ko tad var apskatīt arī mūsu pusē un ir interese par dažādiem pasākumiem.

Dundagas TIC atrodas Dundagas pils telpās, un otrā stāvā notiek laulību reģistrācijas. Mēs ikdienā lieliski redzam, cik ļoti cilvēki ir noilgojušies pēc svētku svinēšanas. Tam visam ir cita vērtība. Šis apstāklis ir ieguvums arī vietējiem viesu namiem un uzņēmējiem, kuri apkalpo pasākumus.

Tāpat Dundaga joprojām piedāvā izzinošas aktivitātes dabā. Tūristi, protams, apmeklē pili, Kubalu skolu — muzeju, bet mazākos piesaista eksotisko dzīvnieku parks.

Kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi mēs rīkosim sikspārņu nakti Dundagas parkā. Paši organizējam arī velo braucienus ar vairākiem maršrutiem, kuru laikā tiek izbraukāti tūrisma objekti. Nevar nepieminēt Slīteres Nacionālo parku. Tieši piekrastes puse mums piedāvā pārgājienu takas, ko arvien apmeklē tūristi kā aktīvās atpūtas cienītāji. Slīteres bākas teritorijā arī ir ierīkota kukaiņu taka. Tur dabas izglītības centra vadītāja ved pārgājienos un ekskursijās. Nesen bija Slīteres Ceļotāju dienas ar pārgājieniem un izzinošām darbībām, kad varēja just, ka cilvēkiem redzētais un piedzīvotais patīk. Maijā daudzi vēl baidījās par to, ko drīkst darīt un cik cilvēku var kaut kur doties kopā, bet nu jau tā robeža ir sabrukusi. Tagad pat vairāk esam orientēti uz dabas tūrismu. Ļoti redzam, ka piekraste ir iecienīts apskates objekts.

Mūsu pusē būs iemīļotais Sklandraušu festivāls 23. jūlijā, tāpat Jāņu svinēšana un Zvejnieksvētki.

Jāpiemin arī tapušo maršrutu «Dundaga—Mazirbe—Kolka», kur zilā govs Mellene aicina ļauties jauniem atklājumiem, dodoties no Dundagas līdz Kolkai, un ceļā ir iekļauti gan piedzīvojumi kultūrvēsturiskā aspektā, gan prieki gardēžiem, kuri grib ko pagaršot. Ir gotiņu konfekšu gatavošanas darbnīca. Tas ir kaut kas jauns, ko gribam iedzīvināt, jo pagājušā gadā tas vairāk bija bukleta veidā, jo patraucēja ierobežojumi. Bukletu var apskatīt internetā, un tas patiešām aizrauj. Nu jau arī visi uzņēmēji, kuru piedāvājums ir iesaistīts šajā maršrutā kā pieturas punkts, ir gatavi uzņemt interesentus.»

JAUNUMS

Tagad pieejama arī
“Talsu Vēstis” e-avīze.
Abonē un lasi savā telefonā, datorā vai planšetē no jebkuras vietas pasaulē.