Nepilnu mēnesi Rojā pavadīja ukraiņu māksliniece Valentīna Bero, kura savas emocijas par notiekošo dzimtenē atveidoja māla skulptūrā. Tai finalizējoties un karsējoties vairāk nekā 1000 grādu karstumā, vietējiem bija iespēja pa šķirbiņu ielūkoties darbā, ko apņēmušas milzu liesmas. Šobrīd skulptūra, kam māk-sliniece devusi nosaukumu «Lūgšana», ir gatava un meklēs vietu Rojas pilsētvidē.
Ukraiņu māksliniece starptautiskajiem plenēriem Rojā pieteikusies vairākkārt, bet konkurences dēļ līdz šim tie gājuši viņai secen. Šobrīd karadarbības dēļ rojenieki Valentīnu Bero uzaicināja paši. Gan savas valsts traģēdijas, gan tuva cilvēka zaudējuma dēļ viņa Latvijā varēja ierasties vēlāk, nekā gaidīts, tāpēc plānotais darbs bija jāveic nevis āra darbnīcā, bet dzīvoklī. Lai ņemtu dalību starptautiskās mākslas laboratorijas «Roja Art Lab» plenēros, mākslas darbi ar organizatoriem parasti ir jāsaskaņo, bet šoreiz «Roja Art Lab» kurators Māris Grosbahs ļāvis māksliniecei izpausties pēc sirds patikas.
Skulptūrā attēlots ukraiņu sievietes tēls. Tā nav izmērā liela, aptuveni metru augsta, jo Valentīna sapratusi, ka bez asistenta plānoto izmērā lielāko skulptūru ierobežotā laika dēļ nepaspēs. Māksliniece stāsta, ka vēlas, lai katrs darbā saskata ko savu, bet viņa pati to veidojusi ar domām par Ukrainā notiekošo un savas ģimenes pārdzīvojumiem. Skulptūrā atspoguļota arī ukraiņu tautas drosme, lai piepildītu šobrīd tās vienīgo sapni — uzvarēt karu. Tāpēc skulptūru apņem gan supermenam līdzīgs apmetnis, gan eņģeļa spārni.
«No vienas puses šis sievietes tēls ir kā dieviete — sargātāja, no otras — viņa ir eņģelis. Tāpēc otra skulptūras puse ir vairāk monumentāla un tajā ir mazāk zīmējumu,»
stāsta Valentīna. Skulptūras vidū ir tukšums, kurā simboliski sirds un dvēseles vietā šobrīd ir ukraiņiem tik nozīmīgās mājas. Tas spilgti izgaismojās, kad skulptūra karsējās krāsnī, un, sasniedzot gandrīz 1300 grādus, to mazliet pavēra un uzbēra skaidas — gan īpašākam mākslinieciskam efektam, gan nelielam šova elementam. Šķirbiņa ātri vien tika aizvērta, un mākslinieki turpināja kurināt. «Tajā brīdī dramatiski notiek temperatūras krišana — no 1300 uz 700 grādiem. Tad viss ir kārtībā, bet pēc tam, kad no 700 grādiem uz leju krītas, tad aiziet viss pa gaisu. Un to mēs negribam — gribam, lai skulptūra paliek Rojai,» skaidroja mākslinieks Māris Grosbahs. Gala rezultāts bija gatavs svētdienas rītā.
Valentīna Bero ir no Doņeckas, bet šobrīd uzturas Polijā. Līdzi uz Latviju viņai atbraucis draugs, animāciju mākslinieks Pāvels Gladohs (Paweł Gładoch), kurš ļāvies sev netipiskam formātam un visu skulptūras procesu iemūžināja dokumentālā video.
«Tas man bija kā piedzīvojums. Un man ļoti interesēja gan skulptūras tapšana, gan process ar uguni. Es gribu uztaisīt stāstu ne tikai par pašu skulptūru, bet arī par Valentīnu,»
atklāj Pāvels. Kas tālāk taps no safilmētā materiāla, viņš vēl nebija pārliecināts, jo šobrīd svarīgākais bijis visu piefiksēt. Pāvels atzīst, ka mākslas darbā galvenās ir emocijas, un Valentīnas darbam tās esot ļoti spēcīgas.
Nu jau abi mākslinieki atgriezušies Polijā. Pirmo reizi savas mājas Valentīnai nācās pamest 2014. gadā, šogad viņa devās prom februārī, karam sākoties, un mājup atgriezties nevar. Tāpēc tagad viņa meklēs iespējas, kā radīt mākslu citviet pasaulē.
