Upesgrīvā izbraukā pelēko kāpu

Latvijā ir lielas dabas vērtības, kuras cilvēkiem jāsargā un jātur par tām rūpi, taču ir arī cilvēki, kuri unikālas dabas zonas uzskata par pašsaprotamu lietu. Tā notiek arī Upesgrīvā, kur regulāri tiek izbraukāta pelēkā kāpa.

Pelēkā kāpa ir ļoti unikāla dabas vērtība, kas Baltijas jūras valstīs ir diezgan reta parādība. “Tajā ir arī ļoti reti, unikāli biotopi un augi, kā piemēram, kāpu neļķe, kas pat ārzemēs gandrīz nekur nav. Tad ir virkne dažādu mazu sūnu, augu, kas ir Sarkanajā grāmatā ierakstīti. Diemžēl jāsaka, ka liels procents mūsu pelēkās kāpas jau tiek aizlaists postā, zināmā mērā uzreiz mainās veģetatīvā situācija, jo pelēkā kāpa kļūst par mežaino kāpu, tāpēc, ka laicīgi netiek attīrīta no krūmiem un no mazajām priedītēm. Šobrīd tā ir viena no lietām, kuru mēs ar projektu SONET, ko finansē gan vācieši, gan zviedri, mēģinām Latvijā darīt – attīstīt un saglabāt pelēkās kāpas biotopu Latvijas piekrastes atsevišķās vietās, kur tas visvairāk nepieciešams,” pastāsta Latvijas Zaļās kustības valdes priekšsēdētājs Jānis Matulis.

Pa liedagu nebūtu jābraukā

Taču ir cilvēki, kuri neapzinās šīs kāpas nozīmību un nodara tai lielu kaitējumu. Mērsraga pagasta Upesgrīvas tradicionālā peldvieta, diemžēl, pēdējā laikā tiek izmantota braukāšanai pa kāpām, pa liedagu, kas mūs diez gan lielā mērā satrauc, jo pat ziemas periodā te ir izveidota bez maz vai šoseja. Te mašīnas brauc, izskatās, ka katru dienu. Rezultātā cieš gan kāpa, gan arī daba kopumā, jo pa liedagu mašīnām nebūtu jābraukā. Mēs esam mēģinājuši noķert šos braucējus, bet pagaidām neveiksmīgi. Tādēļ arī vācu finansētā projekta ietvaros esam uzstādījuši norobežojošās barjeras ar zīmēm un lūgumu nebraukāt pa kāpām. Diemžēl, jāsaka, ka joprojām šīs tendences turpinās, viena no uzliktajām barjerām tiek regulāri izņemta un pa turieni ar mašīnām brauc uz liedaga, kas, mūsuprāt, ir nepieņemami un ļoti nosodāmi. Mēs tiešām aicinām visus, kas tā dara šo rīcību pārdomāt. Ārzemnieki mums dod naudu, lai mūsu vērtības aizsargātu, bet mēs paši šo dabu postām,” teic Jānis Matulis.

Jānis Matulis stāsta, ka šāda pelēkās kāpas izbraukāšana uz vairākiem gadiem var iznīcināt konkrēto vietu un tajā esošos biotopus. Sausais klimats un zemsedze vairs nedod iespēju sūnām vai biotopiem atjaunoties un ir nepieciešami pat gadu desmiti, lai šo vietu atgūtu atpakaļ tādu, kāda tā bija pirms tam. “Man ir grūti izskaidrot un saprast, kas cilvēkiem darās galvā, jo vienu brīdi mēs bijām pat priecīgi un pārliecināti par to, ka attieksme ir mainījusies, bet šobrīd mums ir slikta pieredze arī Ventspils poligonā. Tagad mums ir arī šī pieredze, ka izbraukā kāpas tā, kā šoseju, kas ir dīvaini. Kaut kādā mērā mēs esam atgriezušies deviņdesmitajos gados. Paldies dievam, ka to nevar vispārināt un attiecināt uz visu piekrasti, bet atsevišķas vietas un atsevišķu cilvēku domāšanas veids kaut kādā specifiskā vietā ir atgriezies deviņdesmitajos, ka ar mašīnu nepieciešams iebraukt līdz jūrai,” neizpratnē J. Matulis.

Vietējie protestē

Tāpat Jānis Matulis ir neizpratnē par dažu vietējo iedzīvotāju attieksmi, kuri nevēlas atbalstīt pelēkās kāpas saglabāšanu: “Mūsu unikālā piekraste ir mūsu lielākā bagātība, ko mēs cenšamies visādi pasargāt. Mēs izmantojam pat ārvalstu kolēģu donoru fondu naudas, lai aizsargātu mūsu dabu, savukārt mūsu vietējie iedzīvotāji, kuriem par to būtu jāpriecājas un  jārūpējas, raksta mums naidīgus komentārus sociālajos tīklos – ko mēs te darām, ar kādām tiesībām utt. Tas ir šokējoši. Es brīnos, ka vietējie iedzīvotāji nepriecājas par to, ka viņiem palīdz saglabāt dabu, bet viņi sašutuši par to, ka viņi ar mašīnām nevar iebraukt pie jūras. Tas ir kaut kas man nesaprotams.”

Cīņā ar cilvēkiem, kuriem šķērslis nav pat norobežots ceļš un barjeras, lai tikai tuvāk piekļūtu pie jūras, tiek lūgta palīdzība arī Talsu novada pašvaldības policijai, kuri solījuši pievērst lielāku uzmanību šai teritorijai. “Mēs paši esam pieķēruši kvadraciklistus, bet, diemžēl, bez numura zīmēm, ar ķiverēm galvās, ka pat pēc sejas nevar atpazīt. Vasarā ir daudz motociklistu, arī reidu laikā motociklisti braukā pa kāpām tā, ka maz neliekas. Enduro motocikli, kas iet pa visurieni cauri brigādēm pat brauc. Viņi gan brauc samērā apzinīgi pa stigu, bet fakts, kā tāds, ka tu brauc tur, kur cilvēki iet pastaigāties gar jūras krastu, un turpretī brigāde ar motociklistiem. Kaut kas cilvēkiem ir noticis ar domāšanu. Kampaņa “Saglabāsim Latvijas kāpas”, ko mēs iesākām 2007. gadā., nostrādāja. Tajā laikā Vides ministrs Raimonds Vējonis brauca un stāstīja, ka nevar braukāt pa kāpām, rādījām klipu, kas notiek, ja izbraukā kāpas. Gadus 5 mums izdevās noturēt, ka nebrauca neviens. Bet tagad mēs ejam atkal atpakaļ,” tā J. Matulis.

Jānis Matulis aicina iedzīvotājus būt saprātīgiem un cienīt dabas vērtības, kādas sastopamas tepat pie mums: “Te, paldies Dievam, nav vēl ļoti izpostīts, bet, ja jau sāk braukt ar parastu vieglo mašīnu, tad jau drīz varbūt ar autobusiem vai smagajiem brauks. Tendence ir ļoti bīstama.”