Bijusī Talsu novada domes deputāte, tagad jau vairāk nekā gadu Latvijas Republikas ekonomikas ministre — Ilze Indriksone. Lielā darba apjoma un saspringtā grafika dēļ daudzi domājot, ka viņa vairs nedzīvo Talsu novadā, bet viņa smejot mierina vietējos — viņa joprojām ir Laidzes pagasta iedzīvotāja. Saruna ar ministri gan par ikdienišķiem un vienkāršiem, gan nacionāliem un nopietniem tematiem.
— Vai pieredze, darbs Talsu novada domē bija kā labs «tramplīns», kas sagatavoja darbam Saeimā un valdībā?
— Noteikti jā. Pirms biju deputāte, kādu laiku strādāju pašvaldībā arī kā algots darbinieks plānošanas jomā, Būvvaldē. Tas ļāva izprast pamata procesus pašvaldībā un tālāk arī valstiskā līmenī, kā arī iepazīt politiskos procesus. Tā ir ļoti laba un vērtīga pieredze, kas noderētu jebkuram politiķim un vadītājam — iziet cauri visus posmus, nevis uzreiz nonākt augstā amatā vai nokļūt tur no svešas jomas. Talsi man deva labu kopskatu gan uz sabiedrību, gan tajā skaitā uz ekonomiku, jo vienu gadu nostrādāju arī kā domes priekšsēdētāja vietniece attīstības jautājumos, ciešā sadarbībā esot ar vietējiem uzņēmējiem. Tas man devis skatījumu uz uzņēmējdarbību reģionā. Ja būtu rīdziniece, tas, visdrīzāk, būtu citādāks.
— Ko ar tagadējo skatījumu un pieredzi būtu darījusi citādāk, esot Talsu novada domē? Un ko ieteiktu darīt citādāk tagadējam domes sastāvam?
— Laiks, kad strādāju domē pozīcijā un līdz ar to varēju ietekmēt procesus, bija ļoti īss — aptuveni gads. Strādājot opozīcijā, tas bija ļoti sarežģīti. Tas, ko esmu sapratusi — pašvaldībām ir jākļūst proaktīvākām, iesaistoties gan nacionāla, gan starptautiska līmeņa notikumos. Mēs vairs neesam pagasta līmenis, tagadējie novadi ir lieli un spēcīgi. Uzskatu, ka dalība starptautiskos, ekonomiskos attīstības projektos ir ļoti izšķiroša. Domāju, ka ir jāskatās plašāk, kopsakarībās, vajag sistemātiskāk vērtēt procesus, nevis risināt problēmas «krīzes režīmā». Vajag plānot nākotni pat 10, 15 gadus uz priekšu. Protams, ierobežotu līdzekļu apstākļos tas ir izaicinoši, bet vajag pieņemt lēmumus, uzņemoties atbildību.
Rūpes par iedzīvotāju labklājību nenozīmē tikai pabalstu dalīšanu. Tas nozīmē veidot uzņēmējdarbībai piemērotu vidi, lai ir pēc iespējas mazāk birokrātisku procesu, lai ir ērta un atbalstoša vide. Visu nevar atrisināt tikai ar naudu, ļoti daudz izšķir attieksme un sadarbība. Tur, kur pašvaldības ir atsaucīgas, iesaistās un risina dažādus jautājumus, tur ir uzņēmēji, kuri nodrošina labi apmaksātas darba vietas un iedzīvotāji dzīvo labāk.
— Kas ir patīkamākais un kas — grūtākais —, esot ekonomikas ministrei?
— Grūtākais ir pieņemt to, ka procesi nenotiek tik ātri, kā gribētos. Ir konkrēta lietu, procesu kārtība. Turklāt ir sadrumstalota institucionālā kārtība, līdz ar to procesi ir ļoti plaši. Atrisinot vienu jautājumu, nav garantijas, ka īsā laikā kaut kas mainīsies. Enerģija, kas ir jāiegulda dažu, manuprāt, ne tik svarīgu jautājumu risināšanā, ir ļoti liela. Noturēt izturību birokrātiskajos šķēršļos nav viegli. Ir jāmaina domāšana un valsts pārvaldei vajag ātrākus, efektīvākus lēmumus. Ļoti bieži valsts puse nepaskatās, cik jēgpilns ir attiecīgais process no iedzīvotāju un uzņēmēju puses. Un tas ir grūti — kad apzinos, ka esmu tajā pusē, kas kādam apgrūtina vai traucē darbu, un gribētos, lai tas notiek ātrāk un efektīvāk.
Patīkamais ir tas, kad saprotu, ka Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kuri sevi redz ne tikai privātajā biznesā, bet arī darot lietas, kas nes kopēju labumu valstij. Novērtēju, ka šajā laikā, kas man dots, man ir iespēja strādāt kopējas valsts labuma vārdā un atrisināt lietas, kas palīdzēs nākotnē cilvēkiem dzīvot labāk. Mazāk šķēršļu, labāka dzīve, bet tajā pašā laikā — drošāka —, kas, manuprāt, esošajos apstākļos ir ļoti būtiski. Būšanu šajā amatā uztveru kā darbu ar misijas mērķi. Nenoliegšu, ka līdz ar to esmu ļoti daudz laika atņēmusi savai ģimenei, un tas ministra darbā ir sāpīgākais — esmu noturējusi lietas, kas ir visvissvarīgākās, un ļoti novērtēju sniegtās amata iespējas, bet tajā pašā laikā esmu kaut ko arī zaudējusi.
— Kā vidēji izskatās viena jūsu darba diena?
— Apmēram 80% no darba laika aizņem tikšanās, sarunas, sanāksmes dažādu jautājumu risināšanai. Tas arī ir izaicinošākais, jo prasa ļoti daudz enerģijas. Un tad 20% paliek tam, lai palasītu, padomātu. Šī iemesla dēļ nākas iepazīties tikai ar dokumentu kopsavilkumiem, jo pats nevar izdarīt visu. Ir jābūt uzticēšanās faktoram pret kolēģiem, darbiniekiem. Vēl aizvien dzīvoju Talsu novadā, Laidzes pagastā. Domāju, ka tieši tas man sniedz iespēju iegūt papildu enerģiju — izstaigāties pa mežu. Paliekot Rīgas ritenī, tas ir sarežģītāk. Dzīves ritenis ir ļoti ātrs un sarežģīts, bet tajā pašā laikā ir ļoti interesanti, un es ārkārtīgi novērtēju iespēju iepazīt daudzus profesionālus, gudrus, atsaucīgus cilvēkus Latvijā.
Man nākas gan risināt aktuālos valdības dienaskārtības jautājumus, gan proaktīvi ar Ekonomikas ministrijas kolēģiem modelēt tautsaimniecības veicināšanai nepieciešamos uzlabojumus un domāt par to ieviešanu, kā arī neiztrūkstoši ir ļoti daudz tikšanās ar dažādu jomu uzņēmējiem, sociālajiem partneriem, lai runātu par problēmjautājumiem un iespējamiem risinājumiem. Neiztrūkstoša sadaļa ikdienā ir klātienes tikšanās ar uzņēmējiem, lai pārrunātu aktuālos jautājumus un pārliecinātos par dažādu normatīvu aktu pielietojumu realitātē.
Darba diena man parasti sākas ap 7.00, un tad dienas gaitā ir nelielas pauzītes, lai vienkārši paēstu. Vēl ne reizi neesmu bijusi kafejnīcā, kas ir mūsu ministrijas pagrabstāvā, tāpēc ļoti novērtēju, ka biroja kolēģi man no turienes atnes maltīti. Un, ja es paspēju paēst, tad ir ļoti jauki. Bet ļoti bieži porciju saņemu, kad tā ir jau atdzisusi vai, sliktākā variantā, kā, piemēram, vakar, paņēmu to maisiņā līdzi uz mājām un to notiesāju tur.
— Turklāt jnereti dodaties arī uz ārvalstīm.
— Jā, nākas doties arī ārvalstu vizītēs, kas saistītas ar uzņēmējdarbības atbalstu, eksporta tirgiem, sadarbības projektiem ar citām valstīm. Šobrīd ir svarīgi meklēt un paplašināt eksporta tirgus ārpus Eiropas Savienības valstīm, jo lielāki tirgi ārpus Eiropas ir stabilizējošs faktors daudzām nozarēm. Jo sevišķi Austrumu valstīs bez valsts līmeņa amatpersonas ierašanās līdz memoranda līguma noslēgšanai uzņēmējam durvis neatveras. Šie braucieni ir ļoti vērtīgi, jo, ja ir sadarbība valsts līmenī, tad atveras durvis arī uzņēmējiem un investoriem abos virzienos.
— Kad kļuvāt par ekonomikas ministri pērn maijā, kādi bija darbi, jautājumi, ko uzstādījāt sev par prioritāriem, ko vēlaties paveikt, esot šajā amatā?
— Tajā brīdī, kad sāku strādāt, mans mērķis un galvenā prioritāte bija nodrošināt, lai visiem nākamajā gadā pietiek gaismas un siltuma. Tas bija ļoti taustāms, reāls mērķis, jo krīzes situācija, kādā atradāmies gan ar gāzi, gan elektroenerģiju un siltumapgādi, ko iegūst, kurinot ar šķeldu vai granulām, bija ļoti izaicinoša. Jāsaka paldies visiem iesaistītajiem, jo tas prasīja ļoti daudz darba. Tas nebija viegli, bet tagad esam neatkarīgi no Krievijas gāzes.
Otrs mērķis ir nodrošināt, lai tiktu ieguldīts zinātnē, robotizācijā, digitalizācijā un tamlīdzīgi. Ir jāpanāk, lai uzņēmumi strādātu nevis vairāk, bet gudrāk. Lai katrs iedzīvotājs pelnītu vairāk par katru savu darba stundu nevis tāpēc, ka viņš strādā smagi, bet tāpēc, ka saražo kaut ko ļoti vērtīgu, ko varam dārgi pārdot. Lai nav tā, ka mūsu valsts izdara «melno» darbu, bet kāda cita valsts mūsu radīto izmanto, lai lielo peļņu iegūtu sev. Mums ir jānokļūst tuvāk vērtības ķēdes augšgalam. Mēs esam maza valsts, tāpēc vēl jo vairāk iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju vajag radīt lielāku. Tas ir liels mērķis un to nevar izdarīt ātri, bet šodien var noteikt virzienus un spert soļus, lai to panāktu nākotnē.
— Iedzīvotāji ir noguruši no elektroenerģijas cenu kāpuma. Vai un ko ir plānots darīt, lai to samazinātu?
— Mēs ar šausmām atceramies, kādas cenas bija elektroenerģijai, tagad tā ir krietni zemāka. Tā gan vēl nav stabila, jo gan jaudas, gan saražotās elektrības daudzums mainās. Mums šajā sadaļā ir vēl daudz, ko darīt, lai izveidotu stabilus bāzes jaudas risinājumus.
Labā ziņa ir tā, ka gāzes cenas šobrīd ir daudz stabilākas un paredzamākas, un tādi lēcieni, kā pirms diviem gadiem, vairs nebūs.
Darāmā šajā jautājumā ir daudz, jo mēs kā maza valsts tērējam ļoti maz elektrību. Tāpēc uzskatu, ka visiem, kuri var ražot elektroenerģiju ar atjaunojamajiem resursiem, to vajag arī turpināt. Jo tikai pieejamā jauda saglabā cenas līmeni zemāku. Jo vairāk būs, jo lētāka tā būs. Tas ir brīvais tirgus.
Mums ir jāturpina atbalstīt tās iedzīvotāju grupas, kurām ir grūtības norēķināties par elektroenerģiju. Elektrība ir primārs un nepieciešams pakalpojums. Nevienlīdzība un mazi ienākumi ir ļoti liela problēma, jo sevišķi reģionos. Dzīves dārdzība ir augusi nesamērīgi. Kopumā mums ir jādomā, kā ar steigu mainīt virzienu, kur mēs kā valsts varam nopelnīt vairāk.
— Vai tas arī varētu būt kā galvenais risinājums, kā mainīt izteikto sociālo nevienlīdzību, kas valda Latvijā? Tiesībsargs jau gadiem runā par šo problēmu, bet situācija nav mainījusies.
— Diemžēl liela daļa cilvēku Latvijā nav ekonomiski aktīvi. Mums ir jāspēj iesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēkus darba tirgū vai veicināt viņus uzsākt savu uzņēmējdarbību. Šī jautājuma risināšanā redzu būtisku lomu arī pašvaldībām un LIAA biznesa inkubatoriem. Turklāt jādomā par vienmērīgu valsts attīstību, nevis reģionu iztukšošanu.
— Jau vairākus gadus runāts par to, ka būtisks šķērslis uzņēmējdarbības attīstībai Mērsraga pusē ir nepietiekamā elektroenerģijas jauda. Kas tiek darīts, lai šo problēmu atrisinātu?
— Šis jautājums manā redzeslokā parādījās, kad pati vēl strādāju Talsu novada domē. Kā deputāte tajā laikā runāju ar AS «Latvernergo» pārstāvjiem par iecerēm un vajadzībām. Daļa problēmas jau atrisināta — ir atrasts risinājums un finansējums, kā šo jaudu palielināt. Jaudas palielinājums tiks nodrošināts, izbūvējot papildu savienojumu un jaudas palielināšanas risinājumus Rojā, kas uzlabos situāciju piekrastē kopumā. Izbūve uzsāksies tuvāko mēnešu laikā. Risinājumu radām, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu.
— Uzņēmēji ļoti bieži uzsver, ka visgrūtākais ir lielais nodokļu slogs, kas viņiem ir jānomaksā. Vai valdības dienaskārtībā tiek runāts un domāts par to, kā varētu atvieglot lielo slogu uzņēmējiem?
— Kopš pavasara strādā darba grupa, kura risina nodokļu pilnveides jautājumus. Drīzumā sāksim runāt par mērķiem, kas nodokļu politikai būtu jāsasniedz. Šeit jādomā arī plašāk, par konkurētspēju Baltijas reģionā. Mums ir vismaz jāizlīdzina situācija, lai esam līdzvērtīgi ar Igauniju, Lietuvu. Šis ir ļoti būtiski arī darbaspēka nodokļu izmaksās, jo jau gadiem bijusi situācija, ka pie mums uzņēmējam darbinieks izmaksā vairāk, nekā Igaunijā vai Lietuvā. Otrs aspekts šim jautājumam ir tas, ka mums ir maz nodokļu maksātāju. Līdz ar to no mūsu iekšzemes kopprodukta iekasējam mazāk nekā mūsu kaimiņvalstis.
Nodokļi ir tikai viens no faktoriem, ko uzņēmums izvērtē, izvēloties savu darbību veikt Latvijā. Ļoti liela daļa ir dažādas prasības, normatīvi, regulējumi, uzraudzība, attieksme. Domāšanas maiņa, digitalizācija un transformācija ir vajadzīgai ne tikai uzņēmējiem, bet arī valsts pārvaldei.
#SIF_MAF2023
