Vai kārtējā solījumu «debesmanna»?

Vai kārtējā solījumu «debesmanna»?

Turpinot rubrikas «Solīts makā nekrīt» tēmu aplūkojumu projekta «Starp divām Saeimām» ietvaros, laiks ielūkoties sociālajā nozarē, apzinot, ko politiķi solīja konkrētajā sfērā, ko paveikuši un kādas problēmas ir joprojām neatrisinātas sociālās palīdzības un pakalpojumu jomā. Uz sarunu tika aicināta Talsu pensionāru biedrības vadītāja Rita Tomsone un Talsu novada Sociālā dienesta Sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Tatjana Kuzmuka.

Talsu pensionāru biedrības vadītāja Rita Tomsone, kurai sadarbošanās ar novada pensionāriem ir ne tikai amats, bet arī aicinājums, darbojoties Talsu novada sociālā dienesta dienas centrā, tieši pašlaik vairāk nekā jebkad agrāk izjūt, cik lielā strupceļā ir viena no neaizsargātākajām sabiedrības daļām, proti, seniori Latvijā. Sašutums esot par to, ka dzīvespriecīgi cilvēki, kuri sasnieguši cienījamu vecumu, arvien biežāk pauž skarbus vārdus, ka dzīve jau nodzīvota un nekas labs nav sagaidāms. Viņi uz notiekošo pasaulē un valstī arvien biežāk skatās galēji pesimistiski. Kāds seniors lielo pārdzīvojumu dēļ par ierobežojumiem, kad liegta klātienes komunikācija un nolemta mājsēde, un arī cenu pieauguma nastas dēļ, izlēma beigt savu dzīvi priekšlaikus.

Talsu pensionāru biedrības vadītāja Rita Tomsone, kurai sadarbošanās ar novada pensionāriem ir ne tikai amats, bet arī aicinājums, darbojoties Talsu novada sociālā dienesta dienas centrā, tieši pašlaik vairāk nekā jebkad agrāk izjūt, cik lielā strupceļā ir viena no neaizsargātākajām sabiedrības daļām, proti, seniori Latvijā. /Foto: Dainis Kārkluvalks/

Darīts ir, bet vai pietiekami?

«Noliegt, ka nekas nav darīts pēdējo četru gadu laikā,— to nevar. Darīts ir, bet cik lielā mērā? Mēs jau visi ceram uz lieliem, straujiem soļiem, bet tā nenotiek. Un nevar četros gados sagrābt to, kas nav darīts pēdējos desmit, divdesmit, trīsdesmit gadus. Pensiju indeksācija divreiz gadā, ko solīja jaunā valdība, nākot pie varas, nav izpildīta, bet man jāteic, ka labklājības ministre Ramona Petraviča bija no tām, kas savā darbošanās laikā strauji palielināja pensiju indeksācijas koeficientu un minimālo pensiju, kā arī invaliditātes pensiju. Tika noņemts arī tā sauktais OIK jeb obligātā iepirkuma komponents elektrībai, uzreiz samazinoties elektrības cenai. Mēs to ļoti izjutām visus šos četrus mēnešus.

Bet mūs jau tagad baida, ka ar 1. augustu katastrofāli pacelsies elektrības cenas, atkarībā no līgumiem. Tas būs traģiski, jo, tikko mēs ceļam elektrības cenas, ceļas cenas visam.

Labklājības ministrs Eglīša kungs atklātā vēstulē Latvijas Pensionāru federācijai rakstīja, ka gadījumā, kad saglabājas ļoti augsta inflācija, būtu nepieciešams izskatīt pensiju indeksāciju divreiz gadā, taču tas prasīšot milzu izdevumus. Kas tad tagad notiek? Ir tāda inflācija! Vēstulē runāts par pieciem procentiem, bet mums inflācija ir 30 procentu un vairāk,» viedokli pauž Rita Tomsone.

Neziņa par rudeni — mokoša un trauksmaina

Latvijas Pensionāru federācija jau aprīlī nosūtījusi atklātu vēstuli valstī augstāmstāvošām personām par atkārtotu pabalstu senioriem 200 eiro apmērā, taču tas netika izdarīts. Tikai 14. jūnijā no labklājības ministra Gata Eglīša saņemta atbildes vēstule, kaut tā jāsniedz mēneša laikā.

«Kas ir panākts? Tas, ka tagad pensiju indeksēs nevis oktobrī — kā katru gadu, bet, sākot ar 1. augustu, bet to saņems, sākot ar 1. septembri. Tas nozīmē, ka 1. augustā visi maksājumi būs jāmaksā no tā, kas ir,— vai to pensionārs var pavilkt vai ne,» turpina Rita Tomsone.

Viņa teic, ka, zinot to, cik godprātīgi seniori nomaksā rēķinus, iztikai nekā nepaliks, jo nākamās svarīguma ziņā ir zāles, bet pārtikai tiek atvēlēts tas, kas paliek pāri… «Man pašai ir 307 eiro. Jā, man ir māja, bet ko darīt tiem, kuri dzīvo dzīvoklī? Sekas būs traģiskas,» teic R. Tomsone

Visa atbildība — uz pašvaldību pleciem

Talsu pensionāru biedrības vadītāja pauž, ka problemātisks jautājums senioriem ir nesamaksātās piemaksas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gadam. «Un atbilde, kā vienmēr, ir — meklēsim labākos risinājumus, kas samērojami ar valsts budžeta finansiālajām iespējām. Mēs visi zinām, ka valsts kase ir tukša.» Jautāta, kādus risinājumus redz no valdības puses, R. Tomsone pauž, ka «tikšanās laikā Talsos ar ekonomikas ministri I. Indriksoni un arī Eglīša kungu — viņi visu atbildību novēluši uz mūsu pašvaldībām un sociālajiem dienestiem.

Ko var iesākt mūsu sociālais dienests, kuram nav naudas? Tagad tuvojas apkures sezona. Runa ir par pabalstiem malkai un granulām. Malkas cena pavasarī no 250 eiro izaugusi līdz 380 eiro par kravu, kas vēl būs priekšā? Vēl mūs baida ar «Covid-19»,» atklāti domas pauž R. Tomsone, kura ir pārliecināta, ka pēc vēlēšanām arī pēkšņi visas durvis būs ciet un lielākā daļa būs ieslodzīta četrās sienās, kā bijis jau pērn.

Viņa atklāj, ka senioriem solījumi no dažādiem politiskajiem grupējumiem birst kā no pārpilnības raga. Nākot partijas un gribot runāties.

«Katram ir «debesmanna», kas nu kritīs mums uz galvas — lai tik ejam vēlēt par tiem… 30 gadi brīvībā — sākums bija labs, bet vēlāk — viss pa pieskari. Un nauda, kas dota no Eiropas, nav aizgājusi tur, kur bija jāaiziet,» uzskata biedrības vadītāja.

Ir atbalsts trūcīgajām un maznodrošinātajām personām

Talsu novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Ilze Kārklevalka un Sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Tatjana Kuzmuka uzsver, ka sociālajā nozarē valdība ļoti aktīvi strādā pie risinājumiem arī pašreizējās krīzes apstākļos.

«Aktīvi tiek strādāts pie normatīvo aktu regulējuma, kas sniegtu atbalstu mazaizsargātajiem iedzīvotājiem. Ikvieniem normatīvo aktu grozījumiem ir nepieciešams ilgāks laika posms.»

Ar šī gada 1. janvāri spēkā stājušies grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka vienotus kritērijus sociālās palīdzības sniegšanai valstī, jaunie nosacījumi ir labvēlīgāki mazaizsargātākiem iedzīvotājiem. Trūcīgas mājsaimniecības minimālais ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 350,00 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 245,00 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Talsu novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Ilze Kārklevalka (no labās) un Sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Tatjana Kuzmuka uzsver, ka sociālajā nozarē valdība ļoti aktīvi strādā pie risinājumiem arī pašreizējās krīzes apstākļos.
/Foto: Terēze Matisone/

Garantētais minimālā ienākuma līmenis — paaugstināts

Tatjana Kuzmuka pauž, ka par šiem jautājumiem no valdības puses tiek domāts, un arī garantētais minimālā ienākuma līmenis (GMI) ir paaugstināts uz 109 eiro pirmajai mājsaimniecības personai un uz 76 eiro — katrai nākamajai. Būtiski ir mainījušies mājokļa pabalsta piešķiršanas nosacījumi. Mājokļa pabalsta apmērs katrai mājsaimniecībai atšķiras — pabalsta apmēru aprēķina pēc formulas kā starpību starp garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summu mājsaimniecībai un faktiskajiem izdevumiem. Aprēķinot mājokļa pabalsta apmēru, tiek ņemti vērā izdevumi ne tikai par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa, izdevumi par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām), bet arī izdevumi par telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu, kā arī izdevumi par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju.

Mājokļa pabalstu izmaksā ne retāk kā reizi trijos mēnešos, izņemot mājokļa pabalstu cietā kurināmā iegādei, kuru var izmaksāt vienu reizi kalendāra gada laikā. Trūcīgām un maznodrošinātām personām sociālais dienests izmaksā pabalstu veselības aprūpei. Ir atbalsts arī trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām, kuru bērni uzsāk vai turpina apgūt obligāto izglītību.

Nereti veidojas situācijas, kad personas ienākumi tikai nedaudz pārsniedz ienākumu robežu, lai noteiktu trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu un saņemtu pabalstu. Katrs gadījums tiek izskatīts individuāli, sociālā darba speciālisti meklē risinājumus, lai palīdzētu klientam risināt esošo problēmu.

Arvien vairāk meklē sociālajā dienestā piedāvāto palīdzību

Trūcīgas personas statuss šā gada septiņos mēnešos noteikts 1184 personām, kas ir par 86 personām vairāk nekā 2021. gada septiņos mēnešos. Ir cilvēki, kas nonāk grūtībās pēkšņi un nav ilgstoši dienesta klienti. Arī pašlaik, kad notiek cenu paaugstināšanās, šī tendence pieaug. Problemātiskākas situācijas bieži ir bijušas zemas amata kvalifikācijas ļaudīm un arī cilvēkiem pirmspensijas vecumā. Ilgstošajiem bezdarbniekiem darbu atrast ir visgrūtāk. Taču sociālā dienesta funkcijas neaprobežojas tikai ar sociālo palīdzību.

«Sociālie darbinieki veic arī sociālo darbu un piedāvā sociālos pakalpojumus un atbalstu, motivē un strādā, lai veicinātu piedalīties nodarbinātību veicinošos pasākumos un iedrošinātu meklēt darbu. Pašlaik aktuāls ir malkas cenu pieauguma jautājums, un jūtami pieaudzis to personu skaits, kurām vajadzīgs atbalsts. Tas, ka tuvākā laikā būs izmaiņas, ir saprotams, bet, kas tieši, kā un cik, to grūti prognozēt,»

skaidro Talsu sociālā dienesta darbinieces, bilstot, ka «Covid-19» pandēmijas laikā dienesta noslodze tikai palielinājusies. Visu laiku bijusi nepārtraukta spriedze. Tāpat arī palīdzība ukraiņu bēgļiem ir sociālā dienesta papildu darbs.

«Viņiem ir daudz jautājumu — par mājokļa atrašanu un citiem ar sadzīvi saistītiem jautājumiem. Tāpat mūsu pabalstu sistēma viņiem ir neskaidra. Tā ikkatram neskaidrais ir jāizskaidro. Sociālā dienesta darbinieku skaits nepalielinās, un tas nozīmē, ka slodze uz vienu darbinieku palielinās. Nav pieņemts kāds konkrēts cilvēks, kas atbildētu par ukraiņu bēgļiem vai situāciju kovidapstākļos,»

pauž T. Kuzmuka un piebilst, ka gadījumos, kad pēc atbalsta un palīdzības vēršas no Ukrainas atbraukušās personas, ir ļoti svarīgi pārzināt krievu valodu, lai varētu atbildēt uz specifiskiem jautājumiem.

«Ņemot vērā sadārdzinājumu rudenī, būs jauns pārbaudījums, jo iedzīvotājiem finansiāli grūti vai pat neiespējami būs veikt ikmēneša maksājumus,»

pauž Ilze Kārklevalka, uzsverot, ka pēdējās dienās pastiprināti sociālajā dienestā vēršas personas ar jautājumu par trūcīgā vai maznodrošinātā statusa iegūšanas iespējām, kad, pēc personu teiktā, ir samazinājušies ikmēneša ienākumi.