Nesen saņēmām zvanu no mūsu lasītājas Intas Balgalē ar jautājumu par netālu esošā avota izmantošanas iespējām. Netālu no Dursupes, pie «Cukuriņu» ceļa atrodas ciemā visai iecienīta ūdens ņemšanas vieta — avotiņš. Tomēr iedzīvotāju satrauc nesen uzsāktā saimnieciskā darbība mežā, netālu no avota, un viņa jautā: vai, veicot saimniecisko darbību, izvērtējot, vai cirst attiecīgo mežu, tiek ņemts vērā, ka tur atrodas avots, no kā vietējie iedzīvotāji mēdz ņemt ūdeni? Vai tiek izvērtēts, kādu iespaidu uz avota ūdens kvalitāti var radīt attiecīgās darbības?
Avoti ne vienam vien cilvēkam ir īpaša vieta, kur doties. Kāds dodas uz avotu, lai gūtu tīru un veldzējošu ūdeni no zemes dzīlēm, kādam mājās dzeramais ūdens nešķiet pietiekami labs dzeršanai, kāds ūdeni ņem, lai izmantotu tā dziedinošās īpatnības, bet citam tā ir pastaiga uz savu iemīļoto vietu ar pievienoto vērtību no dabas. Lai vai kā, avotu apciemošana ir visai svarīga iedzīvotāju paraža, kas arī vistiešākajā mērā ietekmē cilvēka veselības stāvokli, jo arī avota ūdens sastāvs var mainīties. Latvijā avoti var veidoties dažādos zemes dzīļu dziļumos, to tecēšanas ceļi var būt dažādi, līdz ar to jāizvērtē arī avotu ūdens kvalitāte un vai tos ietekmē arī ārējās vides faktori.
Dodoties apskatīt šī stāsta «galveno varoni» — avotu pie «Cukuriņu» ceļa, jau sākotnēji saskaros ar grūtībām tam piekļūt. Ceļi ir jauni, uzburbuši un lielo auto izdangāti, tāpēc jāuzmanās, braucot iekšā. Pati avota apkārtne arī visai bēdīga, pie tā mētājas pāris iepakojuma papīri, smilšu kalnā izcirstās trepītes apledojušas un pat šo pāris metru nokāpšana līdz avota ūdens ņemšanas vietai ir visai izaicinoša, tomēr vainīgie varētu būt arī pašreizējie laika apstākļi. Avota ūdens no izteces tek pa metāla cauruli. Attiecīgie jautājumi un iekārtojums gan īsti neattiecas uz meža apsaimniekotāju, bet sabiedrības kultūru un spēkiem pašiem aiz sevis savākt.
Teorētiski darbi var ietekmēt ūdens kvalitāti
Lai skaidrotu attiecīgo situāciju, sazinājos ar Valsts meža dienesta Ziemeļkurzemes virsmežniecības virsmežzini Uldi Frīdenbergu, kurš sacīja, ka meža dienesta kompetencē nav zemes dzīles un attiecīgie ar to saistītie objekti. U. Frīdenbergs skaidro, ka meža dienesta kompetencē ir iesniegumu izskatīšana ciršanas apliecinājumu izsniegšanai, tomēr par saimniecisko darbību atbild Valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži». Tomēr, piebilstot, ka šis ir risināms jautājums, viņš sniedz arī savu ieskatu, kā attiecīgā saimnieciskā darbība var ietekmēt vidi.
Uldis Frīdenbergs bilst, ka nereti šādos gadījumos, kad mežā tiek veikti darbi un ir fiksēti šādi publiski avoti, tiek veikti arī labiekārtošanas darbi, tā padarot tos pieejamākus. Turklāt katra situācija tiekot izvērtēta un, veicot mežistrādi, tiek ievērota buferzona — ap attiecīgo avotu koki netiek cirsti.
Runājot par ūdens kvalitāti, U. Frīdenbergs norāda, ka, ja avots nāk no zemes dzīlēm, tad darbu veikšanai nevajadzētu radīt nekādu piesārņojumu vai ūdens kvalitātes izmaiņas. Toties saziņā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centru hidroģeoloģijas nodaļas vadītājs Kristaps Caune atzīst: «Teorētiski jebkāda saimnieciskā darbība var ietekmēt avota ūdens kvalitāti, bet to noteikt var, tikai izpētot avota vietas hidroģeoloģiskos apstākļus un noņemot ūdens sastāva ķīmiskās analīzes pirms un pēc konkrētās darbības uzsākšanas». Visbiežāk avotu ūdeņiem esot novērojama kvalitātes sezonālā mainība un kvalitāti pavisam droši iespējams noteikt, tikai veicot analīzes uz lauka un laboratorijā.
Sarunā ar VAS «Latvijas valsts meži» Ziemeļkurzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītāju Andri Verneru noskaidrojās, ka avots, lai arī tepat, pavisam tuvu Dursupei, jau atrodas Zemgalē un ir attiecīgā reģiona kompetencē. Zemgales reģiona plānošanas vadītājs Gatis Grants skaidro:
«Ja tiek plānota saimnieciskā darbība, tiek nodrošināta objekta aizsardzība atbilstoši normatīvam regulējumam un labākajai saimniekošanas praksei. Vides aizsardzības prasības nosaka, ka, plānojot saimniecisko darbību avota vai strauta tuvumā, saglabā apaugumu (pamežu, paaugu, pirmā un otrā stāva kokus) ap avotiem un avoksnājiem un to notekstrautiem vismaz 10 m platumā».
Zemgales reģiona plānošanas vadītājs arī komentē situāciju ar pašreiz noritošajiem darbiem — tiek veikta meža autoceļa «Cukuriņu ceļš» trases paplašināšanas un pārbūves darbi. Speciālists atzīmē: «Ceļa trase no avota atrodas pietiekamā attālumā, tālāk par 70 m, un nerada ietekmi uz avotu, tiešā avota tuvumā nav plānota koku ciršana». G. Grants arī piezīmē, ka šobrīd objektā aktīvo būvniecības procesu dēļ piekļuve pie avota ir ierobežota. Ūdens kvalitātes mērījumus arī VAS «Latvijas valsts meži» neveic.
Avots nav LVĢMC pazemes ūdens kvalitātes monitoringa sistēmā
Runājot par ūdens kvalitāti, sākotnēji jāsaprot, vai kādi ūdens kvalitātes mērījumi jau ir veikti. VSIA «Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs» mājaslapā atrodama informācija, ka šobrīd Latvijā nav veikti sistemātiski avotu ūdens kvalitātes pētījumi, kā arī no 2004. gada sākta monitoringa programma daļai Latvijas avotu, kuru ūdens tiek analizēts reizi gadā. Latvijā regulējumu valstiskā mērogā, kas noteiktu, kam ir jāpārbauda avotu ūdens kvalitāte, nav — atbildība gulstas uz pašvaldības, apsaimniekotāju, īpašnieka vai pašu ūdens ņēmēju pleciem.
LVĢMC hidroģeoloģijas nodaļas vadītājs Kristaps Caune stāsta, ka šobrīd pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringa tīklā ir iekļauti 30 avoti Latvijā. Monitorings nozīmē, ka ar atšķirīgu regularitāti tiek analizēta vesela virkne parametru attiecīgajos avotos.
«Monitoringa mērķis ir sekot līdzi pazemes ūdens kvalitātei un laikus identificēt negatīvas izmaiņas. Galvenokārt tiek analizēti tie parametri, kas ļauj novērtēt vispārējo stāvokli un ir saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām». Speciālists norāda, ka, ja tiek novērotas būtiskas izmaiņas ūdens sastāvā, nākamā gada monitoringa procesā var tikt ietvertas papildu aktivitātes — biežāki novērojumi, papildus analizējamie parametri. Attiecīgais avots nav LVĢMC avotu monitoringa datu bāzē, kā arī vēsturiski nav veikti ūdens sastāva kvalitātes mērījumi.
Iedzīvotājiem ir iespēja iesaistīties
Avots nav arī fiksēts vietnē avoti.info, kas ir starptautisks projekts un iesaista iedzīvotājus, aicinot pievienot avotus un veidot avotu karti. Šobrīd projekta kartē apskatāmi vairāk nekā 130 avoti Latvijā. Projekts ietver aktivitātes, kas palīdz gan vietējām, gan starptautiskām vides un novērojumu institūcijām izvērtēt situāciju, kā arī veidot pazemes ūdeņu datu bāzi. Projektā līdzdarbojas Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Dabas aizsardzības pārvalde, Vidzemes plānošanas reģions un arī ziemeļu kaimiņi — Igaunijas Vides ministrija, Ģeoloģijas dienests, Tallinas Universitātes Ekoloģijas institūts un citi. Tomēr ikviens iedzīvotājs var iesaistīties un pievienot savu avotu attiecīgajā kartē.
LVĢMC mājaslapā pieejamas arī vadlīnijas novērojumu veikšanai, kurās arī aprakstīts, kā noteikt ūdens kvalitāti. Iespējams arī pašiem veikt kvalitātes analīzes laboratorijā — LVĢMC laboratorijās vai Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā BIOR, un arī Gulbja laboratorija veic ūdens sastāva analīzes. Iespējams arī informēt LVĢMC par avota esamību un lūgumu to iekļaut monitoringa sistēmā. Ja nolemts pašiem taisīt analīzes, jāsagatavo sterils trauks, ko var iegādāties aptiekā, un ūdens pēc iespējas ātrāk jānogādā uz laboratoriju.
#SIF_MAF2023
