5. oktobrī Talsu Tautas namā norisinājās Zemkopības ministrijas (ZM) organizētā konference par Kopējo Lauksaimniecības politiku (KLP) Latvijā no 2023. gada. Uz to tika aicināti visi Kurzemes lauku uzņēmēji, lauksaimnieki un mežsaimnieki, lai gūtu ieskatu un informāciju par izmaiņām un aktualitātēm, kas būs jāņem vērā, saimniekojot laukos.
Jau iepriekš tika ziņots, ka kopējā lauksaimniecības politikā no 2023. gada būs būtiskas izmaiņas, par kurām konferences laikā ZM eksperti informēja lauksaimniekus un mežsaimniekus, rosinot diskusijas un sniedzot atbildes uz dažādiem jautājumiem. Klātesošajiem bija iespējas iepazīties ar Latvijas kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu no 2023. līdz 2027. gadam. ZM eksperti stāstīja par izmaiņām tiešajos maksājumos, lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldībā, kur ievestas jaunas sistēmas un nosacījumi, kā arī vides un klimata pasākumiem un plānoto atbalstu ražotājiem.
Atklājot konferenci, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards minēja vairākus nozīmīgus jautājumus — par tiešo maksājumu atbalsta mehānismiem, atbalstu mazajām saimniecībām un jaunajiem lauksaimniekiem, panākot godīgāku finansējuma sadalījumu visiem. Svarīgs ir arī jautājums, kā risināt izaicinājumus saistībā ar klimatu un vidi, ar ko saistītas arī lielas izmaiņas esošajā kopējas lauksaimniecības politikā, un ir nepieciešams veikt pasākumus, kas nodrošinātu videi labvēlīgāku saimniekošanu. Ministrs atzina, ka tas būs izaicinājums, būs jāmaina gan saimniekošana, gan jāpārdomā nākotnes plāni kā konvencionālajiem, tā bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Uzstādītais mērķis par bioloģisko platību palielināšanu būs grūti sasniedzams, bet izdarāms un prasīs ne tikai striktāku sadalījumu starp bioloģisko un konvencionālo saimniekošanu, bet arī jāattīsta integrētā lauksaimniecība. Kā pozitīvo aspektu ministrs minēja, ka Latvijā finansējums lauksaimniecībai palielināsies, tomēr līdz vidējam Eiropas līmenim vēl ir mazliet kur augt.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards atzīmē:
«Ilgstošu un sarežģītu sarunu ar Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm rezultātā Latvijai izdevies izcīnīt būtisku palielinājumu tiešajiem maksājumiem, tas ir par 44% vairāk jeb par 758 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā periodā. Turpmākajos gados Eiropas Savienības un valsts atbalsts plānots tā, lai taisnīgā, mērķētā un līdzsvarotā veidā sasniegtu dažāda lieluma saimniecības, īpašu uzmanību veltot mazām un vidējām saimniecībām. Tas ļaus mūsu lauksaimniekiem turpināt attīstību, nodrošinot tūkstošiem darba vietu un apdzīvotību reģionos, un kopumā būtiski sekmēs Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.»
Jāiegulda daudz darba, lai pielāgotos
Jaunā kopējā lauksaimniecības politika izstrādāta, ejot cauri vairāk nekā 50 tematiskajām darba grupām, iesaistoties nevalstiskajām organizācijām. Arī Lauku atbalsta dienests un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) aktīvi ņēma dalību plāna izveidē. Nereti tieši šīs ir organizācijas, kam ir vistiešākais kontakts ar lauksaimniekiem un mežsaimniekiem, kas griežas, lai meklētu un pieteiktos atbalstam projektiem un attīstītu saimniecības, kā arī minētu gan pozitīvās, gan negatīvās iezīmes esošajā lauksaimniecības politikā.
LLKC Talsu biroja vadītājs Alfons Spēks stāsta: «Tas nebūs viegli, būs daudz darba, jo tas viss sākas jau no nākamā gada. Saimniecībām, kas nebūs gatavojušās iepriekš, būs grūtāk, kamēr pieradīs pie jaunās sistēmas». Arī LLKC pārstāve Aiva Einštāle atzīst, ka process nebūs viegls:
«Vispirms ir jāsaprot, kā tas viss notiks. Ja tam sekos daudz un dažāda dokumentācija, kas cilvēkiem būs jākārto, ir iespēja, ka cilvēki to nedarīs un līdz ar to nesaņems platību maksājumus. Vieglāk būs jauniem cilvēkiem, kuriem ir labākas datorprasmes, grūtāk — vecāka gadu gājuma cilvēkiem.»
Kā vienu no lielākajiem sarežģījumiem speciālisti min digitalizācijas procesus, kur katrā lietā ir sava sistēma un cilvēkiem ir grūti saprast un apgūt visu tik ātri. Nepieciešams atbalsts gan lauksaimnieku apmācībām, kā strādāt ar jaunajām sistēmām, gan atbalsta pasākumi interneta tīkla nodrošināšanai, lai šo tiešsaistes dokumentāciju varētu veikt.
Skaidrojošā informācija nāk par vēlu
Konferencē sastaptie lauksaimnieki un mežkopji atzīst, ka jau bijis zināms, ka būs jauni noteikumi. Protams, daļa no viņiem ir neapmierināti — kā jebkurā situācijā, kas prasa pārmaiņas, tomēr lielākā daļa uzskata, ka nepieciešams laiks un plašāka skaidrojošā informācija. Daudziem ir bažas par to, cik ātri tas notiek un ka viss stājas spēkā jau no jaunā gada.
Zemnieku saimniecības «Rīgmaļi» saimnieks, jautāts, kā vērtē jauno politiku, atklāj:
«Tas ir pozitīvi, ka mēs varam satikties klātienē, dzirdēt tos jaunumus un uzstādījumus, ko ministrija mums pavēsta, bet negatīvais ir, ka tas nāk tik novēloti,— mēs strādājam, plānojam, šis viss bija jāzina divus trīs gadus atpakaļ, varbūt pat piecus. Kā arī — maz atbalsta ražošanai, tiek atbalstīta dzīvošana laukos, bet netiek domāts par ražošanu. Protams, klimata izmaiņas arī mūs ietekmē, par to domājam, lauksaimnieki paši ir lielākie dabas mīļotāji, un katrs veicam dažādus pasākumus. Šoreiz jautājums, vai mērķis ir samazināt reālas lietas, vai ir mērķis samazināt ražošanu.»
Kopumā gan lauksaimnieki bilst, ka jāturpina darbs un jāskatās, kā sistēma tiks īstenota dzīvē, pirms izteikt komentārus par jauno sistēmu, un atzīst, ka nepieciešams laiks, lai pierastu un saprastu visu jauno, kā tas bijis vienmēr.
Konference norisinājās gan klātienē, Talsu tautas namā, kur pulcējās interesenti no visas Kurzemes, gan tiešsaistē, un kopumā to apmeklēja ap 400 dalībnieku. Ar jauno kopējo lauksaimniecības politiku un Stratēģisko plānu iespējams iepazīties ikvienam Zemkopības ministrijas mājaslapā.
