22. septembrī noslēdzies konkurss «Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022», kuru jau 12. gadu organizē Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Būvinženieru savienību un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Noslēguma ceremonijā nominācijā «Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka» 2022. gadā 2. vietu ieguva ēka Valdemārpilī, Lielajā ielā 19. Savukārt Ekonomikas ministrijas simpātiju balvu saņēma Talsu uzņēmums SIA «ADAX 2» par ieguldījumu ēku energoefektivitātes popularizēšanā un projektu īstenošanā.
Kā uzrunā uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone, «Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022» laureāts ir kā izcils piemērs un motivācija daudzdzīvokļu, ražošanas un sabiedriskām ēkām, kā arī privātmājām kļūt energoefektīvākām un videi draudzīgākām.»
27. septembrī Lielās ielas 19 pagalmā notika svinīgā pasākuma turpinājums, kad sanāca kopā draudzīgs pulciņš vietējo un kādi ciemiņi, lai paustu prieku par nama atjaunošanu, piespraužot arī plāksni par labajiem sasniegumiem konkursā pie daudzdzīvokļu nama.
«Es visu šo lielo mājas projektu saucu par veiksmes stāstu. Un tāds tas ir visos savos posmos. Veiksmes stāsts iesākās jau tad, kad bijušais nama apsaimniekotājs pateica, ka viss mājā ir aizgājis postā un neko vairs darīt nevar. Otrs punkts bija tad, ka izrenovēja Parka ielu un skatījāmies, ka ir ļoti skaisti. Tas radīja idejas. Trešais posms bija simtprocentīgā piekritība šīs mājas projektam.
Pretinieki, protams, bija, bet, kad pirmajā sapulcē energoauditors Atis Bērziņš atnāca ar saprotamiem cipariem, runājot vienkāršā valodā, mūsu mājas iedzīvotāji apsvēra ieguvumus, un tā tikām līdz projektam. Liels paldies arī Lindai Mastjaņicai par pacietību un profesionalitāti. Arī viņa ir veiksmes stāsta daļa, tāpat kā Aivars Maķevics. Tāpat arī būvnieki,» pauž mājas vecākā Ieva Auns-Felzenberga. Viņa smaidot piebilst — katram būvdarbu strādniekam bijusi arī sava īpašā iesauka un tad, kad būvlaukums no sētas pazudis, licies, ka gājputni aizlaidušies un palikusi maza nostalģija.
Veiksmes stāsts visos sīkumos
Vēloties visu veikt, kā vajag, un kvalitatīvi, mērķis aizvedis līdz tik pozitīvam rezultātam. Viss projekts bijis izaicinājums, jo šoreiz jāpārveido bija māja, kurā nav centrālās apkures. Nebija nekā no tā, kas mūsdienās ir daudzdzīvokļu namos. 2018. gadā pēc nama iedzīvotāju pirmās kopīgās sanākšanas, kurā bija neskaitāmi daudz jautājumu, nonāca pie lēmuma, ka jāsāk darboties.
«Ja pagājušajā gadā ieguvām 3. vietu ar Ezera ielas namu, tad šogad tikusi 2. vieta par skaisto māju Lielajā ielā 19. Tas ir milzīgs panākums. Ir patīkami, ka var sadarboties ar vietējo varu un ir ražīga komunikācija,»
prieku pauž A. Maķevics.
Pagalmā izskan frāze: «Mūsu māja ir skaista — visskaistākā. Bet tagad, kad māja ir ļoti skaista, tad redz visus citus nesmukumus riņķī, kas liek sarosīties. Darbs dzen darbu. Sētas iekārtošana, trepju telpas, stāvlaukums, šķūnīši — mums ir, kur augt.»
Ieva Auns-Felzenberga pastāsta, ka tādas opcijas «mājas vecākais» visus iepriekšējos gadus nebija.
«Mēs dzīvojām kā Dieva ausī bez jebkādas organizācijas. Tikai tad, kad atnāca tas apgaismības mirklis, ka ir jārenovē māja, es uzņēmos ne vien projekta vadību, bet arī šī projekta ietvaros dzima mājas vecākā amats. Un viss turpinās. Visgrūtākais bija tikt galā ar dokumentiem. Milzīga birokrātija. Nekad iepriekš ar tiem nebija bijušas darīšanas, bet mums izdevās.
Man patīk mājas izskats, tas, kā cilvēki uz to skatās. Tāpat man ļoti gribas visiem teikt, ka es tur dzīvoju. Ir liels ieguvums naudas ziņā. Man šeit patīk viss. Māja celta 1973. gadā, tur nekad nekas iepriekš nebija darīts. Vien tik, cik katrs kaut ko privāti, ieliekot logus un dzīvoklī pieremontējot. Bijām diezgan bēdīgā stāvoklī. Tagad ir pat tāds personīgs lepnums. Mums ir smukā māja Valdemārpilī,» neslēpj mājas vecākā.
Inese Sapiega svinīgajos pagalma svētkos atklāj, ka dzīvo Lielās ielas renovētajā namā jau kopš 1977. gada. «Tagad man ir liels prieks, ka mūsu māja nu ir šāda. Mums nebija siltā ūdens. Tas bija jāsilda ar boileru. Viss bija apkurināms ar malku. Mēs patiešām kā kaimiņi esam satuvinājušies. Pēc lielās komisijas mēs visi pasēdējām un patusējām. Viss bija tik jauki!» prieku pauž Inese un piebilst, ka tik omulīgi, ērti un ekonomiski īsti nekad nav bijis.
Ja grib, tad var!
Nama apsaimniekotājs Aivars Maķevics neslēpj, ka lielākais prieks ir par to, ka mājas iedzīvotāji kļuvuši par komandu kā viens vesels: «Katram bija savi jautājumi. Un, kad viņiem sniedz pārliecinošas atbildes, atnāk vienprātība. Konkursā bija uzstādījums — tikai labie darbi un piemēri rada pēctecību. Un mūs rekomendē, jo darbi runā paši par sevi. Cilvēki jau netic tikai runām. Viņi grib redzēt, kas ir izdarīts, grib zināt rezultātu. Un, ja tas ir viens, otrais, trešais, ceturtais un nu jau nāk pie divdesmitā objekta, kas izdevušies labi, tad strādāt ir vieglāk. Tā mums tie objekti salasās un pieprasījums aug. Tas pirmsākums jau vienmēr ir visinteresantākais, kad cilvēki prasa: kas notiks, ko tur liks, kādas caurules vilks un ko tur mūrēs… Tas sapnis, kas viņiem tiek uzzīmēts, un apziņa, ka mēs to gribam, liek visam ritēt.»
A. Maķevics atklāj, ka jau 2005. gadā, braukājot pa Eiropu, pamanījis, ka mazā poļu pilsētiņā visas mājas bijušas renovētas.
«Tad nodomāju — ja tāda maza pilsētiņa ar 2000 iedzīvotājiem var sasniegt ko tādu, ka viss ir sataisīts kā konfekte, vai tad pie mums tā nevar? Izrādās — ja grib, tad var. Retorika vienmēr it tāda — ja kaut kur kādam ir pluss, kādam tas ir mīnuss. Ja kādam ir liels pluss, tad kādam tas ir liels mīnuss. Lai gan gribas darīt iedzīvotājiem labi, atradīsies kāds, kuram tas nes zaudējumus un nepatīk… Vai tiešām nevaram Talsu novadu sakārtot, ka iedzīvotāji būtu apmierināti un Talsu vārds arī šajā ziņā ietu tālāk? Te nāktu dzīvot ģimenes, palielinoties iedzīvotāju skaitam,»
atklāti sašutumu pauž Aivars Maķevics. Nama apsaimniekotājs smaidot teic, ka prieks gan esot par to, ka no renovēto namu iedzīvotājiem nedzird tik ļoti populāro jautājumu, kad apkures sezona sāksies un kad tā beigsies, jo katram ir individuālais siltuma skaitītājs un katrs pats visu cauru gadu noteic to, cik lielu siltumu grib savā mājoklī.
