Kopš 1953. gada, kad Talsu novada Sporta skolā tika uzņemti pirmie audzēkņi, to vadījuši vairāk nekā 20 direktori. 1968. gadā direktora pienākumus sāka pildīt Valdis Kalderauskis, kurš bijis sporta metodiķis, sporta darba organizators, fizkultūras skolotājs, treneris un sporta skolas ikdienu izbaudījis arī kā audzēknis.
Absolvējot Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu, Valdis Kalderauskis norīkots darbā uz Sabiles vidusskolu, bet, saņemot iesaukumu armijā, darbu skolā nācies pārtraukt. «Gadu vai divus pirms institūta beigšanas likvidēja militāro katedru, līdz ar to nedabūju attiecīgos talonus un mani 1964. gada 9. novembrī iesauca armijā. Nodienēju deviņus mēnešus. Atgriežoties no dienesta, fizkultūras skolotāja vieta Sabiles vidusskolā bija aizņemta. «Vārpas» priekšsēdētājs Haralds Hartmanis man piedāvāja darbu meliorācijas celtniecības pārvaldē par sporta metodiķi. Esmu bijis sporta metodiķis, sporta darba organizators, fizkultūras skolotājs, treneris un sporta skolas direktors. Sākot vadīt sporta skolu, biju zaļš gurķis. Haralds Hartmanis mani tajā ievadīja. Organizatoriskajā ziņā viņam bija liela pieredze,» atklāj V. Kalderauskis.
«Mūsu laikā trīskāršo salto nebija»
Par sporta skolas direktoru viņš strādāja no 1968. gada 23. jūlija līdz 1969. gada 15. aprīlim, kad visā valstī tika izveidotas Fiziskās kultūras un sporta komitejas.
«Atbrauca činavnieks no Rīgas, ienāca sporta skolā, paņēma mani ciet un teica, ka man jāiet par sporta komitejas priekšsēdētāju. Tā es sporta skolā droši vien būtu bijis ilgāk. Izbaudīju sporta skolas dzīvi gan kā treneris un direktors, gan kā audzēknis — mācoties pamatskolā, trenējos sporta vingrošanā pie Teodora Vecriņķa,»
atminas V. Kalderauskis.
«Kad skolā bija sarīkojumi, mums vienmēr bija jāuzstājas. Bieži braukājām apkārt pa sacensībām — uz Jelgavu, Ventspili, Aizkraukles pusi, Rīgu… Vingrošana ir diezgan smags sporta veids — biju republikas izlasē, bet mūsu laikā trīskāršo salto nebija. Trenējāmies mazā zālītē vakarskolas aizmugurē. Pēc tam pārnācām uz pamatskolas zāli.» Arī sacensību organizēšana vēlākajos gados prasīja gana daudz pūļu — izaicinājums bija gan nepieciešamo rīku sagādāšana un uzstādīšana, gan tiesnešu piesaiste.
Veiksmīga apstākļu sakritība
«Vēlāk klāt nāca arī airēšana. Braucu ar zapiņu, redzēju, ka viens iet uz Sabiles pusi, un piedāvāju aizvest. Tā pavisam nejauši iepazinos ar Zigurdu Zujevu. Sporta komitejas ietvaros izveidot airēšanas nodaļu gribēju jau kādu laiku. Domāju — mums apkārt ir tik daudz ezeru, Valdemārpilī ezers pilsētas centrā, kur vēl lepnāk! Izrunājāmies, un tā arī sākās airēšana. Zigis prata strādāt gan ar bērniem un vecākiem, gan iestādēm.
Žēl man ir par to, ka 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā nolikvidēja šaušanas sportu. Tas ir smags sporta veids, sevišķi finansiāli, bet biatlons šajā gadījumā ir vēl smagāks, jo tur vajag arī slēpes. Kivlenieks izaudzināja Baibu Zariņu-Berklavu — pasaules čempioni un daudzkārtēju PSRS čempioni, Andris Jaunbērziņš bija augsta līmeņa treneris, Andris Talents — augsta līmeņa sportists, Agnis Dombrovics bija viens no spēcīgajiem… Tika nolikvidēta bāze, un līdz ar to viss pašķīda.»
Basketbolā augsta līmeņa sportistus (Uvi Helmani, Jāni Strēlnieku, Artūru Strēlnieku, Rihardu Lomažu) sagatavojis treneris Arkādijs Bajārs, smaiļošanā un kanoe airēšanā vairākus Latvijas izlases sportistus un Eiropas čempionātu medaļniekus (brāļi Iļjini, Roberts Akmens) sagatavojis Zigurds Zujevs, biatlonā izcilu sniegumu uzrādījis Kaspars Sakniņš (treneri Kārlis Ūsiņš, Elmārs Špīss), vieglatlētikā — Mārcis Štrobinders, Madara Palameika un Rolands Štrobinders (treneri Broņislavs Ļaksa, Gints Palameiks, Mārcis Štrobinders), volejbolā Reinis Pekmans un Gustavs Freimanis (treneris Aivars Pekmans), florbolā Artis Raitums un treneris Mārtiņš Maķevics, hokejā Māris Ziediņš (treneris Imants Ziediņš), bet riteņbraukšanā Laura Telle (treneris Gunārs Ķierpe).
Četras sporta organizācijas vienā
gadā, saskaņojot lēmumu ar Latvijas vadošajām sporta organizācijām un Talsu rajona izpildkomiteju, V. Kalderauskis izveidoja Talsu rajona Fizikās kultūras un sporta apvienību, lai rajona ietvaros četru sporta organizāciju vietā sporta darbu vadītu un organizētu viena iestāde. Apvienībā ietilpa rajona Fiziskās kultūras un sporta komiteja, lauku sporta biedrība «Vārpa», Izglītības ministrijas sporta skola un Latvijas lauku sporta biedrības «Vārpa» sporta skola.
«Sākoties pārmaiņu laikam, sapratu, ka vajadzētu nodibināt sporta apvienību — četras sporta organizācijas vienā. Priekš kam vienai nozarei četrus priekšniekus, četrus vietniekus… Tie ir gan finanšu, gan cilvēku resursi. Biedrības «Vārpa» sporta skolas toreiz bija pa visu Latviju. Pēc tam, kad bijām nodibinājuši apvienību, pie šī jautājuma pieķērās arī Aizkraukle, Valmiera un citas vietas,»
atklāj V. Kalderauskis.
Izmantot jaunās tehnoloģijas saprātīgi
Pateicoties Jurim Jansonam, ar rajona izpildkomitejas priekšsēdētāju Valdi Roģi priekšgalā izdevās uzcelt arī Talsu sporta namu. Neilgi pēc tam, kad 1980. gada 10. jūlijā ēka tika nodota ekspluatācijā, uz Talsiem brauca dažādas meistarkomandas, ieskaitot PSRS basketbola izlasi, sieviešu volejbola izlasi, VEF un ASK basketbola komandas un Rīgas «Radiotehniķi», kas ilgus gadus bija Latvijas volejbola vizītkarte.
«Ja zāles nebūtu, mēs būtu bijuši apdalīti. Jansons bija sagādājis materiālus, un vēlāk tika piebūvētas vēl divas zāles. Tajā laikā nepārtraukti attīstīja lauksaimniecību un tika izstrādāti tipveida projekti. Kad projektus mainīja, sagādātie materiāli vairs nederēja… Kad nelikumīgi taisījām pārbūvi, Valdis Roģis teica — darbojies, es tevi piesegšu. Atbrauca valsts celtniecības kontroles komiteja, izsauca mani uz partijas komiteju un piesprieda 3000 rubļu sodu. Kā viņi to nokārtoja, nezinu, bet pēc gada sodu noņēma,»
piedzīvotajā dalās bijušais sporta skolas direktors.
Attiecībā uz jauno paaudzi viņš novērojis, ka bērni un jaunieši fiziski kļūst aizvien vārgāki. Vislielākā atbildība, viņaprāt, par to jāuzņemas ģimenēm.
«Mēs visu noveļam uz plašo iespēju izmantot jaunās tehnoloģijas, bet mums ir jāiemāca saprātīga to izmantošana. Pareizi un saprātīgi palīdzot vecākiem, varam pakāpeniski šo problēmu atrisināt.»
V. Kalderauskis.
