Valstij jāiesaistās nacionālā mantojuma saglabāšanā

Valstij jāiesaistās nacionālā mantojuma saglabāšanā

Pandēmijas laiks un karš Ukrainā pierādīja, ka Saeima ir spējīga lēmumus pieņemt arī ātri — tā uzskata Talsu novada muzeja direktors Uldis Jaunzems-Pētersons. Viņš min vairākas lietas, kuras šī brīža sasaukuma deputātiem ir izdevies sakārtot kultūras nozarē, taču, viņaprāt, nākotnē jāturpina strādāt pie radošo cilvēku atlīdzības jautājuma sakārtošanas un valstij jāiesaistās mantojuma saglabāšanā, nevis tas jāuzliek tikai uz pašvaldības pleciem.

«Vērtēt Saeimas padarīto kultūras nozarē ir sarežģīts uzdevums, jo Saeima jau nedara tikai vienu darbu — deputātiem to ir ļoti daudz,» atzīst U. Jaunzems-Pētersons.

«Patiesībā, ienākot birokrātijas sistēmā, man varbūt mazliet vairāk ir izpratnes, kāpēc procesi notiek tā, kā tie notiek,— tostarp arī Saeimā. Jo skaidrs, ka jebkurš likuma grozījums vai jauns likumprojekts ir ļoti garš process. Parastam iedzīvotājam, uz to skatoties, šķiet, kāpēc nevar paveikt kādas konkrētas lietas, bet skaidrs, ka komisijas un deputāti ir no dažādiem politiskajiem spēkiem, un darbu tas apgrūtina.»

Šo sasaukumu viņš raksturo kā nemanāmu (pieminot, ka tas nebūt nav slikti), ar atsevišķiem skandaloziem deputātiem, kas nonākuši uz politiskās skatuves.

Muzeja direktors pozitīvi vērtē, ka visus šos gadus valdība būs noturējusies. Neraugoties uz to, ka atsevišķi ministri ir mainījušies, tomēr valdības stabilitāte pierāda, ka politiķi spēj par jautājumiem vienoties. Vērtējot Saeimas darbu, U. Jaunzems-Pētersons vairākkārt norāda, ka kultūras nozarē tas jāskata kopā ar ministriju kompetenci, jo Saeima ir lēmējvara.

Neļauj muzeju direktoriem iesūnot

Pozitīvi vērtējams arī tas, ka beidzot sakārtots Kultūras centru likums. Tā mērķi ir veicināt kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību, sabiedrības vispusīgu iesaistīšanos kultūras procesos, kultūras un mākslas pieejamību visās Latvijas pašvaldībās un visu vecumu un sociālo slāņu iedzīvotājiem. Jaunais likums noteiks arī kultūras centru funkcijas, dibināšanu, pienākumus, tiesības, finansējumu, kā arī valsts un pašvaldību kompetenci kultūras centru jomā.

«Arī Muzeju likumā veiktas izmaiņas. Tur gan iestrādnes bija stipri senākas, bet šis ir pierādījums, cik ilgs ceļš nepieciešams, lai līdz izmaiņām nonāktu,» saka Talsu novada muzeja direktors.

Piemēram, izmaiņas skar muzeju pakalpojumu maksu noteikšanu un šobrīd valsts muzeju direktorus pieņem darbā uz noteiktu termiņu — pieciem gadiem. «Tas ir pareizi un motivē daudz vairāk strādāt, neļauj iesūnot un iesēdēties. Pieci gadi ir pietiekams termiņš, lai izvērtētu padarīto,» uzskata U. Jaunzems-Pētersons.

Cieš patiesie radošā darba darītāji

Līdz galam sakārtots nav radošo cilvēku statuss un viņu nodokļu jautājums. «Nevar teikt, ka bumba ir vienos vārtos, jo līdzīgi kā savulaik, ieviešot mikrouzņēmumu nodokli, cilvēki sāka to ļaunprātīgi izmantot. Arī šobrīd ir virkne cilvēku, kuri autoratlīdzību iespēju izmanto negodprātīgi, bet līdz ar to cieš īstie darba darītāji,» pārdomās dalās U. Jaunzems-Pētersons. Viņaprāt, sarežģītākais ir nodefinēt, kurš ir radošais cilvēks, kam ir tiesības saņemt autoratlīdzības. Un skaidrs, ka virkne cilvēku nevar izdzīvot tikai no radošā darba atlīdzībām, un paralēli viņi veic arī citus darbus, tāpēc jautājums jāskata kompleksi.

Viss krājums, kas atrodas muzejā, ir nacionālais kopīpašums, bet valsts nekādā veidā nepiedalās tā uzturēšanā. Tāpēc Talsu novada muzeja direktors uzskata, ka nākotnē varētu diskutēt arī par šo jautājumu kultūras nozarē, norādot gan, ka arī šis jautājums vairāk ir ministrijas kompetencē.

#SIF_MAF2022

JAUNUMS

Tagad pieejama arī “Talsu Vēstis” e-avīze.
Abonē un lasi savā telefonā, datorā vai planšetē no jebkuras vietas pasaulē.