16. februārī apritēja 100 dienas, kopš amatā stājās jaunā Talsu novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa. Viņa sarunas laikā vairākkārt atkārto, ka Talsu novadā līdz šim iztrūkusi kārtīga saimnieka roka, un galvenais turpmākās darbības fokuss būs uz pašvaldības budžeta ieņēmumu palielināšanu.
— Kādi ir pirmie secinājumi, kas radušies, ieņemot Talsu novada domes priekšsēdētājas amatu 100 dienas?
— Galvenais secinājums — varu tikt galā ar to, ko esmu uzņēmusies. Ir izdevies nokomplektēt pietiekami spēcīgu komandu. Kad biju Rojas novada domes priekšsēdētāja, biju spiesta apgūt visu, kas saistīts ar pašvaldības un domes darbu, jo bijām maza komanda. Līdz ar to šeit man ir vieglāk strādāt, jo zinu, kas un kā notiek. Nebija vajadzīgs iesildīšanās laiks. Esmu pabijusi jau vairākās ministrijās, kur vien pašvaldībai varētu veidoties sadarbība. Tur kadru mainība nav liela, tāpēc zinu, ko no kura var sagaidīt, un viņi zina, ko var sagaidīt no manis.
— Kas šajā laika posmā bijis grūtākais?
— Neteiksim, ka grūtākais, bet esmu pārsteigta, ka šajā pašvaldībā nav pēctecības. Ir sajūta, ka darbinieki ir piecēlušies no galdiem, aizgājuši projām, neko aiz sevis neatstājot. Šī tomēr ir liela pašvaldība, kas nav dibināta nesen. Ja nav dažādu ilgtermiņa plānošanas dokumentu, sakārtotas datubāzes un secīgi sakārtotas informācijas… Esošās datubāzes ir nepilnīgas. Izskatās, ka ir dzīvots vienai dienai. No otras puses, varbūt nav slikti, jo tad varam visu sākt no baltas lapas. Bet vai pašvaldībā tā vajadzētu būt? Noteikti nē! Tas ir biežo vadības maiņu dēļ, kas ir rezultējies ar to, ka iedzīvotāji no tā nav ieguvēji. Esmu arī secinājusi, ka nav domāts par vienmērīgu novada attīstību.
Pašlaik, piemēram, ir situācija, ka pašvaldībai pieder 160 neapdzīvoti dzīvokļi. Tos taču varētu pārdot. Vai tiešām uzņēmējiem un privātpersonām nebūtu vajadzības un intereses? Tie ir tikai lieki, nevajadzīgi izdevumi uz pašvaldības pleciem. Un tas ir traki, ka ir pašvaldības iestādes (kuras tiek apkurinātas ar malku), kur malka tiek uzglabāta ārā, zem klajas debess. Pirmkārt, tā ir slapja, otrkārt, neatrodas zem nojumes. Redzams ļoti liels nesaimnieciskums.
Domāju, ka iestādes vajadzētu uzturēt par pašvaldības līdzekļiem, bet attīstībai līdzekļus piesaistīt no struktūrfondiem. Ir jādzīvo citādāk — ar saimnieka acīm.
Ļoti žēl, ka nav iekustināts Talsu vecpilsētas atjaunošanas plāns. Citos novados ir skaistas, atjaunotas vecpilsētas, bet šeit daudzas ēkas ir sliktā tehniskā stāvoklī, vizuāli nepievilcīgas.
— Vai esat sastrādājusies ar pašvaldības darbiniekiem?
— Darbinieki nebija īpaši apmierināti ar darbu pašvaldībā, ko secinājām pēc darbinieku anketēšanas pērn rudenī. Pirmkārt, viņi bija nobijušies, vai pēc tam nenotiks «raganu medības», tāpēc atsaucība nebija īpaši liela. Mēs, jaunā vadība, nolēmām veikt atkārtotu darbinieku anketēšanu janvārī un redzējām, ka mūsu sadarbība ir kaut ko mainījusi. Anketu skaits bija lielāks un visos jautājumos rādītāji bija augšupejoši pozitīvā nozīmē. Sarīkojām arī visu darbinieku kopsapulci. Man patīk, ka pārvaldības stils ir nevis vertikāls, bet horizontāls; ka uzrunā uz «tu» un sauc par Evu, nevis «godājamo priekšsēdētājas kundzi». Jā, mums katram ir savi darba pienākumi, bet mērķis ir visiem viens.
— Vai radušies secinājumi, kāpēc pašvaldībā bijusi bieža kadru mainība un daudzas vietas bija vakantas?
— Līdz šim tendence bijusi tāda — nē, nē, kā nu mēs algosim vēl kādu darbinieku, tas no malas izskatīsies ļoti slikti un pārmetīs par algu fonda palielinājumu, un iedzīvotāji to nesapratīs. Es gan domāju, ka iedzīvotāji nesaprot, kāpēc notiek mīņāšanās uz vietas! Lai varētu iet uz priekšu, ir vajadzīgi darbinieki. Jebkurš grib saņemt normālu atalgojumu. Līdzšinējā kadru mainība pašvaldībā bijusi tāpēc, ka šiem cilvēkiem ir krauts virsū aizvien vairāk pienākumu, līdz viņi sapratuši, ka tas ir par daudz. Tad viņi sāk skatīties apkārt, un viņus pārvilina vai nu uz privāto sektoru vai citu pašvaldību. Nevar darbiniekus novērtēt zemu, maksāt mazu atalgojumu un prasīt maksimumu.
— Pieļauju, ka iedzīvotāji piejūrā priecājas, ka esat domes priekšsēdētāja, ar cerību, ka netiks aizmirsts par cilvēkiem novada nomalēs.
— Mani diezgan daudz aicina uz dažādiem pasākumiem piekrastē. Esmu bijusi vairākkārt uz dažādām tikšanās reizēm saistībā ar dažādām tēmām gan Kolkā, gan Rojā, gan Mērsragā. Tāpat pie manis vēršas iedzīvotāji gan telefoniski, gan ar iesniegumiem, gan nāk uz iedzīvotāju pieņemšanas laikiem. Cenšos visiem palīdzēt, cik vien tas ir manos spēkos. Tā ir arī iespēja noskaidrot, kas notiek un kāda ir «vidējā temperatūra» novadā. Aizvien vairāk uzticas arī iestāžu vadītāji, jo saprot, ka te neviens nav ieradies, lai visus pa-triektu no darba un ieviestu jaunu kārtību. Vienkārši cenšamies sakārtot un uzlabot esošo situāciju un procesus.
— Kā jau pati minējāt, domes vadība Talsu novadā mainījusies ļoti bieži. Kāda ir pašreizējā koalīcija? Vai ir pamats bažām, ka priekšsēdētājas krēsls varētu saļodzīties?
— Man laikam ir viegli strādāt, jo man tas krēsls nav svarīgs. Man ir četras augstākās izglītības, un bez darba noteikti nepalikšu. Es nācu ar savu piedāvājumu, jau startējot vēlēšanās, un mans uzstādījums nav mainījies. Koalīcijā valda saprašanās. Mūsu mērķis nebija uzturēt tradīciju — nogāzt mēru. Mērķis bija strādāt ilgtermiņā, turklāt saimnieciski.
— Jūs nereti uzteic par sēžu vadīšanas stilu. Vai tas ir apzināti vai neapzināti vadīts process?
— Tas sanāk dabiski, jo uzskatu — ja tev nav, ko teikt, tad labāk paklusē. Domes sēdēs lemjamie jautājumi pirms tam jau ir izskatīti un apspriesti komiteju sēdēs. Līdz ko domes sēdē ieslēdzas kameras un mikrofoni, sāk izskanēt populistiski izteikumi. Es ar populistiskām runām neuzstājos, jo man šķiet, ka ar runāšanu neko lielu paveikt nevar. Ir jāciena dārgākais resurss, kāds mums ir, — laiks. Lai es ar muļķīgām runām tērētu citu cilvēku laiku, tajā pašā laikā justos ļoti novērtēta, jo esmu pateikusi kaut ko gudru… Man to nevajag, man tas nav svarīgi.
— Runājot par Administratīvi teritoriālo reformu (apvienoja Talsu, Rojas, Mērsraga un Dundagas novadu), kā jums tagad šķiet — to bija jēga realizēt vai nē?
— To vajadzēja ieviest ar priekšnosacījumu, ka ir kārtīgi izstrādāta sistēma ar vadlīnijām un rekomendācijām. Procesam vajadzēja būt kontrolētam un saprotamam, tad tam visam būtu jēga. Realitātē pašvaldības to ieviesa katra pēc savas saprašanas.
Ieguvēji bija tie novadi, kur bija pēctecība, līdz ar to tur viss notika organiski un virzījās uz priekšu. Tas noteikti nav Talsu novada gadījums — te stumdījās, grūstījās katrs pēc savas saprašanas. Plāna, kā to darīt, arī nebija. Pēc tam sekoja politiskās dalīšanās un šķelšanās, un visam līdzi nāca vēsturiskie atmiņu stāstījumi — tu toreiz nogāzi mani, es tevi, un pa abiem gāzām to.
Tad nu kamēr visiem ir tik dzīvi šie vēsturiskie politiskie aizvainojumi, neviens nedomāja, kā virzīties uz priekšu. Tāpēc tagad dažādu projektu īstenošanā esam tur, kur esam. Ieguvēji ir pārējās Kurzemes reģiona pašvaldības, kuras mums ir vairākus soļus priekšā. Mēs pašlaik kūļājamies kaut kur pa aizmuguri, un man tas asociējas ar ūdensdzirnavām, kuras lej ūdeni, bet tā arī paliek stāvam uz vietas. Žēl.
— Kā veicas ar šī gada Talsu novada pašvaldības budžeta sastādīšanu?
— Darbs pie budžeta bijis demokrātisks. Visiem deputātiem ir pieeja pie plānotajiem izdevumiem un viņiem bijusi iespēja piedalīties arī budžeta sastādīšanas sarunās. Pirmdien bija tikšanās ar finanšu nodaļu, kura sniedza deputātiem plašāku skaidrojumu par neskaidrībām. Budžetu plānojam apstiprināt nākamajā Talsu novada domes sēdē.
Ja runājam par to, kā budžets sastādīts, — ir ļoti daudz nepadarītu darbu, kuriem bijām spiesti ieplānot līdzekļus no šī gada budžeta; tam seko neveiksmīgi realizētie projekti, kur no attiecināmām izmaksām tās pārgājušas uz neattiecināmām, un tas atkal jānosedz mums.
Budžetu veidojām pēc prioritātēm: vispirms līdzekļus ieplānojām tām struktūrvienībām un iestādēm, kurām ir jāatrisina degoši jautājumi, proti, kuriem jau ir kādu iestāžu sastādīti atzinumi. Piemēram, Talsu novada muzeja centrālās kāpnes aizliedzis lietot Būvniecības valsts kontroles birojs, par to izdodot atzinumu. Un tādi ir arī citi gadījumi. Pēc tam aicinājām iestādes iesniegt prioritārā secībā darbus, kas veicami šogad. Rezultātā līdzekļu sanāca tik, lai katrai iestādei un struktūrvienībai piešķirtu līdzekļus pirmajai prioritātei, ko nu katrs bija iesniedzis.
— Saspringts budžets. Vai ir jau zināmas prioritātes, pie kā šogad strādāsiet, lai varētu iekļaut nākamā gada budžetā?
— Ja šis budžets veiksmīgi pildīsies, pie nākamā gada prioritātēm skatīsimies, vai varam piemērot brīvpusdienas pirmsskolas izglītības iestādēs piecgadniekiem. Vēl viena lieta, par ko vajadzētu domāt, — kā atbalstīt seniorus, kuri dzīvo pansionātos, jo uzturēšanās maksas tikai pieaug. Ja budžets tiešām labi pildīsies un neparedzēti ārā neizlīdīs kādi nepadarīti darbi, tad noteikti vēlamies arī nodrošināt veselības apdrošināšanu darbiniekiem. Bet mums ir jāsaprot, ka vispirms ir jāsakārto vide apkārt cilvēkiem un ir jātiek līdz kvalitatīvam budžetam, nevis turpināt ar naudu kaut ko tik dotēt un piedotēt. Šogad darbiniekiem ir palielinātas algas, kas nebija darīts ilgu laiku, tā ka veselības apdrošināšanu, kam nu tas ir ļoti akūti, pašlaik var nodrošināt par saviem līdzekļiem.
— Daudz pieminat budžeta piepildīšanu. Vai ir idejas, kā to veicināt?
— Pašvaldības uzdevums ir vairāk strādāt pie ieņēmumu sadaļas. Pēc domes sēžu protokoliem var redzēt, ka aizvien vairāk skatām jautājumus par pašvaldības īpašumiem, kas tiek pārdoti. Jo mazāk pašvaldībai būs jāuztur, jo mazāk būs izdevumu. Ar 1. janvāri pašvaldībā sāka strādāt ļoti labs mežu apsaimniekošanas speciālists, kurš tagad izstrādā visu pašvaldībai piederošo mežu apsaimniekošanas plānu. Viņš sniegs savas rekomendācijas, ko un cik daudz pašvaldībai vajag atstāt un ko — izsolīt. Arī tur varēsim palielināt ieņēmumus. Šogad visvairāk uzmanību pievērsīsim attīstības projektiem, iespējām piesaistīt līdzekļus no struktūrfondiem.
Esam arī secinājuši, ka nav bijusi saimnieciska pieeja realizētajiem projektiem. Kad projekts realizēts un objekts ir pieņemts, neviens nav kontrolējis defektu konstatēšanas laiku. Proti, kad konstatēti defekti garantijas laikā, līgums paredz, ka tie jānovērš būvniekam. Un tas nav darīts!
Rezultātā parādās šķībi logi, durvis, kas deformējas, jo izgatavotas no zaļa koka, un citas lietas, kas tagad gulstas uz pašvaldības pleciem. Esam teikuši iestāžu vadītājiem, ka ir jāskatās savas ēkas, projektu līgumi. Līdzšinējā varas centralizācija uz vietas nav devusi neko labu. Jāļauj cilvēkiem strādāt, saimniekot viņu vadītajās iestādēs, nevis sist pa pirkstiem un neļaut neko darīt. Centrālajai administrācijai ir nevis jākontrolē, bet jāpalīdz.
— Vai kopumā uz gaidāmo gadu ir optimistisks skats, vai līdz tam vēl tālu?
— Man ir mērķis maksimāli strādāt uz finansējuma piesaisti budžeta palielināšanai. Ir jāstrādā pie tā, lai Talsi atgūtu savu labo slavu un uz mums neskatītos kā uz nespējīgiem nabadziņiem. Gribētos, lai arī darbinieki var lepoties ar to, ka viņi strādā pašvaldībā. Mums vajag pacelt savu prestižu. Protams, novadā norisinās ļoti daudz un dažādas labas lietas, bet tās diemžēl paliek otrajā plānā, jo visam pa priekšu aiziet kašķi. Gribētu vairāk runāt un stāstīt par pozitīvajām lietām. Mums katram jāpaskatās arī uz sevi — vai vienīgais, ko var izdarīt, ir ķengāšanās vai varbūt var nākt palīgā un piedalīties procesos. Nezinu, kāpēc, bet manī ir ļoti liels optimisms, tāpēc esmu atjaunojusi arī savu darbību Latvijas Zaļajā partijā, lai lidojums būtu augstāks. Ir jāiet ārā no savām robežām, jāmeklē iespējas un jāved tās šurp, uz Talsu novadu.
