Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem Latvijas plānošanas reģioniem, kas izveidots ar mērķi nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, kā arī pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Atskatoties uz paveikto 2023. gadā un plānoto 2024. gadā, aicināju uz sarunu Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāju Evitu Ozoliņu.
2023. gadā turpināts darbs uzņēmējdarbības veicināšanā, reģionālu projektu iniciēšanā un īstenošanā, sabiedriskā transporta organizēšanā, īstenotas dažādas brīvprātīgas iniciatīvas un veicināta remigrantu atgriešanās Kurzemē.
E. Ozoliņa atklāj, ka no 2018. gada marta līdz pagājušā gada decembrim Talsu novadā atgriezušies 156 cilvēki, bet iespēju atgriezties apsver vēl 89. Reģionālais remigrācijas koordinators šajā laikā izstrādājis 402 individualizētos piedāvājumus. Daļa remigrantu sazinās ar reģionālo koordinatoru, bet ļoti daudzi šo iespēju neizmanto un tiek galā paši saviem spēkiem. Reģionālais koordinators palīdz risināt nestandarta situācijas, skaidrojot, pie kā konkrētajā situācijā griezties, kur saņemt atbildi jautājumos par izglītības pieejamību, mājokli vai kopējām tendencēm darba tirgū.
Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju, cilvēki atgriežas
«Ārzemēs dzīvojošajiem ir svarīgi sadzirdēt, ka viņi tiek gaidīti atpakaļ. Primārais, kam cilvēki pievērš uzmanību, ir dzīvesvieta, mājoklis, darba jautājums un konkurētspējīgs atalgojums. Ja ģimenē ir bērni, ļoti būtisks jautājums ir dārziņu pieejamība, vieta skolās un latviešu valodas apgūšanas iespējas. Ļoti bieži bērniņiem, kas ir dzimuši vai ilgstoši dzīvojuši ārzemēs, latviešu valodas zināšanas nav tik labas, lai ļoti ātri integrētos. Nav vienkārši integrēties jaunā vidē, bet par to tiek domāts, un mēs kā reģions strādājam kopā ar pašvaldības speciālistiem un organizējam dažādas mācības un seminārus,» skaidro E. Ozoliņa.
Pagājušais gads attiecībā uz saiknes veidošanu ar latviešu diasporām ārzemēs bijis aktīvs — reģionālais remigrācijas koordinators ticies ar trim diasporām. «Tā reģionālajam remigrācijas koordinatoram bija iespēja pastāstīt par to, kas šobrīd notiek dzimtenē un kā mēs varam līdzēt gadījumā, ja ir radusies vēlme atgriezties dzimtenē. Uzskatām, ka darbs ar diasporām ir jāturpina, arī šogad sava budžeta ietvaros plānojam rast pēc iespējas vairāk šādu iespēju.
Atgriezeniskā saite parāda — jo vairāk mēs stāstām par to, kāds atbalsts ir pieejams, jo labāki rādītāji. Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju, cilvēki arvien vairāk izrāda interesi par atgriešanos dzimtenē. Kad sākās karš Ukrainā, bija ļoti liela pauze — cilvēki bija piesardzīgi, jo kaimiņvalsts tomēr ir ļoti tuvu, bet, neskatoties uz to, lēnā garā pozitīvā tendence tomēr parādās,»
atzīst E. Ozoliņa.
Uzņēmējus ietekmējusi ģeopolitiskā situācija
Runājot par 2023. gadu uzņēmējdarbības jomā, spriest par statistikas datiem un ekonomiskajiem rādītājiem varēsim gada vidū, jo šobrīd uzņēmēji vēl iesniedz savus pārskatus. Attiecībā uz novērojumiem redzams, ka uzņēmējus būtiski ietekmējusi ģeopolitiskā situācija. «Tik tikko uzņēmēji sāka atgūties no covid krīzes, tā nāca nākamais vilnis, kas nesa līdzi augošās procentu likmes aizdevumiem un resursu cenu kāpumu, līdz ar to būtiski ietekmējot uzņēmējdarbību — kritās gan eksporta apjoms, gan privātais patēriņš.
Droši vien nevienā nozarē pagājušais gads nav bijis vienkāršs. Izmaksas darbaspēkam pieaug, kā rezultātā uzņēmēji ir spiesti domāt par to, kā efektivizēt savu darbu, kā rast risinājumus produktivitātes celšanai, tostarp domājot par to, kā darbaspēku aizstāt ar digitāliem risinājumiem. Kā piemēru varu minēt sarunu ar palielu augkopības nozares pārstāvi, kurš šobrīd ir pieņēmis lēmumu samazināt visas kultūras, kur nepieciešams liels roku darbs, un atstāt tikai tās, kur procesā ir iespējams pielietot mehanizētas iekārtas. Gan pašvaldības, gan mēs kā reģions domājam, kā līdzēt šajās situācijās,»
atklāj Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja, uzsverot, ka uzņēmējiem ir pieejami dažādi atbalsta instrumenti. 2023. gadā organizēti forumi, apmācības un uzņēmējiem ir bijušas iespējas saņemt individuālas ekspertu konsultācijas, kā arī reizi mēnesī saņemt līdzfinansējumu dalībām izstādēs — gan Latvijā, gan ārpus Latvijas, tādā veidā veicinot eksporta tirgus noietu.
Aizspriedumi, kas mūsdienu sabiedrībā joprojām pastāv
Vēl viens jautājums, kam pievērsta uzmanība, ir izglītojoši pasākumi par saskarsmi ar cilvēkiem ar invaliditāti. Tas aizsācies ar deinstitucionalizācijas projektu «Kurzeme visiem». Projekts, kas īstenots sadarbībā ar pašvaldībām un VSAC «Kurzeme», noslēdzās pērnā gada beigās, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu jaunas sabiedrībā balstītas sociālo pakalpojumu sistēmas izveidei Kurzemes reģionā, kā arī nodrošinot projekta kompensētus sociālos pakalpojumus 418 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un 250 bērnu vecākiem, kā arī 265 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
E. Ozoliņa neslēpj, ka projekta ietvaros bieži nācies saskarties ar dažādiem stereotipiem un aizspriedumiem, kas mūsdienu sabiedrībā joprojām pastāv:
«Pagājušajā gadā mums bija iekļaujošas nometnes — trīs vasarā un divas rudens brīvlaikā. Viena no tām notika Talsu novadā, Uguņos. Šajās nometnēs piedalījās ģimenes ar bērniem — gan ar, gan bez funkcionāliem traucējumiem. Bērniņiem, kuri ir veseli, bija iespēja būt kopā un darboties ar tiem bērniem, kuriem ir funkcionāli traucējumi vai invaliditāte, un redzēt, ka viņi ir tieši tādi paši, ka ar viņiem tieši tāpat var spēlēties. Tas ļauj katram pašam izdarīt spriedumus par to, kā ir, kā nav un nepakļauties vēsturiskiem aizspriedumiem.»
15 pasākumi sešās mācību iestādēs
Par saskarsmi ar cilvēkiem ar invaliditāti tika izglītoti arī skolēni un viņu skolotāji. Kopumā pa visu Kurzemi šādi pasākumi notikuši 33 skolās. Talsu novadā notikuši 15 pasākumi sešās mācību iestādēs: Pastendes pamatskolā, Valdemārpils vidusskolā, Dundagas pamatskolā, Talsu Valsts ģimnāzijā, Mērsraga vidusskolā un Talsu pamatskolā. Kopā tajos piedalījās aptuveni 246 skolēni un 16 mācību iestāžu darbinieki. Ar 4., 5. klašu skolēniem un skolotājiem tikās paralimpiskā čempione Diāna Krūmiņa, Oskars Petrovičs un Annija Kļaviņa. E. Ozoliņa atzīst, ka sarunas ar skolēniem bija ļoti interesantas, — viņi izrādīja interesi par šiem cilvēkiem, viņu dzīves gājumu un dzīves uztveri. Pagājušā gada nogalē projekts noslēdzās, bet Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja cer, ka stafeti pārņems kāds cits, veidojot saprotošāku un iekļaujošāku sabiedrību.
Paskatīties uz visu Kurzemes reģiona piekrasti
Pērn uzsākts darbs arī pie «Piekrastes tematiskā plānojuma» izstrādes. «Mums ir Baltijas jūras piekrastes plāns, un tai pašā laikā pašvaldības strādā pie saviem teritoriju plāniem, bet reģionam līdz šim nav bijis tematiskais plānojums.
Mūsu iecere ir paskatīties uz visu Kurzemes reģiona piekrasti, veikt padziļinātās analīzes par resursiem un izaicinājumiem, ar ko mēs ikdienā sastopamies. Šobrīd jau ir notikušas vairākas darba grupas, esam tikušies ar piekrastes iedzīvotājiem, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un mēģinām izprast, kuras jomas būtu vērts padziļināti izpētīt.
Jāņem vērā, ka tūrisma sezonā ir ļoti liela noslodze, līdz ar to jādomā, kā līdzsvarot tūrismu un nepazaudēt kultūrvēsturisko mantojumu. Tas ir paredzēts kā ilgtermiņa plānošanas dokuments līdz 2050. gadam. Martā izsludināsim iepirkumu plānojuma izstrādei un vasarā tiks aicinātas kopā pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji, iedzīvotāji, un visiem būs iespēja izteikties par to, kas tad ir iekļaujams un aktualizējams,» nākotnes plānus ieskicē E. Ozoliņa.
#SIF_MAF2023
