17. oktobra pēcpusdienā Talsos, A. Pumpura ielā 4, kopā sanāca pulciņš no Talsu daudzbērnu ģimeņu biedrības dibināšanas un attīstīšanas atbalstītājiem. Ieradās arī Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija, Talsu novada domes priekšsēdētāja Sandra Pētersone un Talsu novada sociālā dienesta pārstāve, lai runātu par daudzbērnu ģimeņu iespējām un vajadzībām novadā, kā arī apsvērtu biedrības dibināšanas nepieciešamību.
Latvijas likumdošanā pausts, ka par daudzbērnu ģimeni definējama tāda ģimene, kurā aug vismaz trīs bērni, to skaitā audžuģimenē un aizbildniecībā esošie. Par daudzbērnu ģimenes bērnu uzskatāma arī pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tā iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību. Šodien Latvijā viens no pamatotākajiem uztraukumiem ir tās graujoši zemā demogrāfija.
Nepieciešamība pēc daudzbērnu ģimeņu biedrības Talsos
Kas būtu vajadzīgs no valsts un sabiedrības puses, lai starp mums būtu vairāk daudzbērnu ģimeņu? Šāds jautājums rosinājis novadnieci un trīs dēlu māmiņu Kristiānu Vītolu sazināties ar Elīnu Treiju un sākt sapulcināt novadniekus, kuriem šķiet svarīgs daudzbērnu ģimeņu jautājums novadā, jo sapratusi, ka arī mūsu pusē nepieciešams iesākt un attīstīt biedrības darbu. Ideja par daudzbērnu ģimeņu biedrības iespējamo dibināšanu Talsu novadā dzimusi arī praktiskas pieredzes rezultātā, kad Kristiāna saskārusies ar problēmām, kuras nebijušas, kad dzīvojusi Rīgā, jo tur atbalsts kā mammai ar trim bērniem bijis lielāks.
«Negribu fokusēties uz trūkumiem. Jā, kontrasts ir ārkārtēji liels. Un nevar salīdzināt galvaspilsētas pašvaldību, kur naudas plūsma ir liela, piemēram, lidostas un ostas sakarā, ar Talsu novada pašvaldības iespējām. Man sirdī ir tas, lai te veidotos kaut kas noturīgs un lai novads paceltos jaunos spārnos. Gribu, lai cilvēki ir ieinteresēti dzīvot Talsos. Un tas viss ir iespējams.
Vairāk satrauc, ka daudzbērnu ģimenēs nav zināšanu, kas tad galu galā tām pienākas. Ir, piemēram, finansējums kultūras pasākumu apmeklējumiem. Varu ar saviem bērniem doties arī kādā atpūtā, un man 60 eiro apmērā to atmaksā. Tāda iespēja ir vienreiz kalendārajā gadā,» pauž Kristiāna Vītola. Viņa, smalkāk izpētot dažādu pašvaldību atbalstu, uzteic Tukuma novadu, kurš ir vienīgais, kurā pašvaldība atmaksā 500 eiro viena bērna ortodontijas pakalpojumus. «Šāds atbalsts ir apbrīnojams, un tādā veidā novads piesaista arī ģimenes no citām pilsētām. Te vairāk ir runa par to, ka mēs palīdzam cits citam un sadarbojamies, lai visi būtu ieguvēji,» turpina K. Vītola.
/Foto: Edgars Lācis/
Nezināšana liek zaudēt iespēju
Trīs bērnu mamma, kura tuvākajā laikā nolēmusi dibināt Talsu daudzbērnu ģimeņu biedrību, pastāsta, ka mūsu novadā informācijas nonākšanai līdz ģimenēm ir nepieciešami uzlabojumi.
«Vecāki tik tiešām nezina par atbalstu no pašvaldības puses. Nezina un līdz ar to zaudē iespēju. Rīgā ir flajeri un bukleti, kas par to informē. Tas skaļi uzrunā ģimenes. Vēl mani negatīvi pārsteidza tas, ka tad, kad uzsākām dzīvot Talsu novadā kā daudzbērnu ģimene, pieteikums par brīvpusdienām man ir jāaizpilda katru gadu, sākoties mācībām skolā. Statuss jau nav mainījies, bet kādi vecāki, kas bija piemirsuši pieteikumu uzrakstīt, saņēma rēķinus un bija satraukušies. Kādi vispār nav zinājuši par šādu brīvpusdienu iespēju un maksājuši par saņemtajiem ēdināšanas pakalpojumiem vairākiem bērniem. Šo automatizēto brīvpusdienu sistēmas jautājumu būtu jāatrisina.
Tas atvieglotu arī sociālā dienesta darbinieku slodzi. Viņi nebūtu «norakušies» iesniegumos mācību gadu sākumā un ar datu ievadi sistēmā un varētu vairāk pievērsties sociālajam darbam. Tas ieekonomētu laiku arī pašiem vecākiem un mācību iestādēm,» entuziasma pilna teic Kristiāna, kura atbalstu daudzbērnu ģimenēm redz arī kā iespēju tiem vecākiem, kuriem ir viens vai divi bērni, jo tas radītu drošību un ļautu pieņemt lēmumu par ģimenes pieaugumu, kā arī piesaistītu cilvēkus no citām pilsētām. Varbūt kādi aizbraucēji uz ārzemēm apsvērtu iespēju atgriezties.
«Mērķis ir veidot Talsu novadu ģimenei draudzīgu. Un tas noteikti ir komandas darbs, jo viens neko nevar,» turpina Kristiāna. Viņu pārsteidzis, ka Rīgā līdz 12. klasei skolēniem no daudzbērnu ģimenes ir brīvpusdienas un arī braukšana sabiedriskajā transportā ir pilnībā bez maksas, taču mūsu novadā tā nav, un gribētos saprast, kāpēc tā.
«Mums ir skolēnu kartes, taču brīvdienās par transportu ir jāmaksā. Rīgā man bērniem mākslas skolai un sporta skolai bija atlaides 100 procentu apmērā, bet pie mums dēlam maksāju pilnu samaksu, jo, lai dabūtu 50 procentu atlaidi, otram dēlam arī ir jāapmeklē kāda no pašvaldības licenzētajām un akreditētām profesionālās ievirzes izglītības programmām. Tad abiem dēliem būs 50 procentu atlaide,»
pieredzi līdzdala trīs dēlu māmiņa. Viņa akcentē, ka biedrības mērķis ir rūpīgi aplūkot, kas šobrīd ir pieejams daudzbērnu ģimenēm Talsu novadā un vai tās ir apmierinātas, tādēļ vēlētos tikšanos arī ar pašvaldības vadītāju. Kristiāna apzinās, ka pārmaiņas nenotiks uzreiz, jo daudz ko nosaka budžets. Pati māmiņa darbojas grāmatvedībā un pētījusi likumus, tādēļ izprot šādu procesu būtību un termiņus. Viņa vēlētos arī aktualizēt vientuļo vecāku problemātiku valsts līmenī, jo sabiedrībā trūkst empātijas un atsevišķas cilvēku grupas tiekot nepamatoti ignorētas.
«Idejas un plāni man ir lieli, vēlos iestāties par ģimenēm, palīdzot ar zināšanām, kas man ir, un ar degsmi,»
teic Kristiāna.
Biedrība — svarīgs elements komunikācijā un atbalstā
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija pastāsta, ka viņas pārstāvētā organizācija dibināta kā atbalsts daudzbērnu ģimenēm Latvijas neatkarības atgūšanas laikā. Mērķis iesākumā bijis merkantils, proti, sniegt un saņemt humanitāro palīdzību.
«Bet patiesais ģimeņu biedrību mērķis jau nav piesaistīt finansiālu labumu. Pamatmērķis ir kopīgi apjaust problēmas un intereses, strādāt ar visām iesaistītajām pusēm, lai uzlabotu vidi. Un tā ir vide, kur viens otru zina un saprot to, kāda ir ikdiena daudzbērnu ģimenēs, piemēram, kāds skaļums pavada kuplāku bērnu saimi. Mēs visi viens otru spējam pieņemt,»
pastāsta apvienības vadītāja, kura, iesākot savu darbošanos kustībā, vēlējusies saorganizēt daudzbērnu ģimeņu tīklu, uzsākot kampaņu — kustību «3+». Pati apvienība kā centrs ikdienā vairāk strādā valdības līmenī tad, kad ir kādas ministrijas darba grupas un tiek virzīti likumi parlamentā. «Mēs mēģinām ielikt kāju durvīs un teikt, lai uzklausa daudzbērnu ģimeņu intereses. Esam cīnījušies par dažādām lietām, un arī ir panākumi,» pauž E. Treija. Viņa uzsver, ka organizētās juridiskās formās ieklausās nopietnāk nekā situācijās, kad viena vai vairākas ģimenes dotos uz pašvaldību.
«Svarīgi būt konstruktīviem un ne tikai prasīt, bet piedāvāt arī savu pienesumu. Piemēram, ar anketu palīdzību biedrība noskaidro piedāvātās palīdzības reālo lietderību un to, kurš pakalpojums būtu tas, no kura varētu atteikties pašvaldībā esošās sarežģītās finansiālās situācijas dēļ. Biedrība veido atgriezenisko saiti, jo jāsaprot, ka arī pašvaldības iespējas ir ierobežotas,»
pauž E. Treija.
Latvijas Goda ģimenes apliecība «3 + Ģimenes karte» ir apliecinošs dokuments, ka ģimenē aug trīs vai vairāk bērnu, un tā ir iespēja saņemt atlaides valsts un privātajos uzņēmumos Latvijā.Latvijas Goda ģimenes apliecība «3 + Ģimenes karte» ir apliecinošs dokuments, ka ģimenē aug trīs vai vairāk bērnu, un tā ir iespēja saņemt atlaides valsts un privātajos uzņēmumos Latvijā.
«2011. gadā man bija tas gods būt klāt šīs kartes izveidē. Tas bija smags projekts, un bija pavisam maza ticība no valsts puses, ka tas būs dzīvotspējīgs. Ideja par lojalitātes karti daudzbērnu ģimenēm nāca no ārzemēm. Tagad visi ir noticējuši un novērtē to, par ko ir prieks,» pauž Elīna Treija. «Karti iesākumā administrēja nevalstiskais sektors, bet vēlāk, augot arī kartes popularitātei, to pārņēma Sabiedrības integrācijas fonds, kad atlaižu sniedzējiem klāt pievienojušās arī valsts institūcijas,» viņa informē un atzīst, ka beidzot ir parādījusies iespēja nacionāla mēroga organizācijām, kas aizstāv ģimeņu intereses. Un daudzbērnu ģimeņu biedrības ir svarīgs elements visā šajā atbalstā, tādēļ aicina iesaistīties.
Talsu novada domes priekšsēdētāja Sandra Pētersone pauda atbalstu biedrības izveidei un sadarbībā ar sociālo dienestu ir gatava sadarboties.
«Man ir prieks, ka veidojas biedrības. Tas ir īstais instruments, caur kuru sarunājas kādas noteiktas sabiedrības daļas. Un tas notiek daudz mērķtiecīgāk un produktīvāk. Es izsaku atbalstu biedrības izveidei, jo ir jābūt kopā un jāgrib darīt. Esot kopā, tas ir lielāks spēks. Un viedokļu dažādība arī palīdz nonākt līdz labākajam rezultātam.
Talsu novadā ir labi instrumenti daudzbērnu ģimeņu atbalstam. Un tāpat biedrību dažādiem projektiem un aktivitātēm mēs sniedzam atbalstu. Tas nav milzīgs, bet ir. Ir iespēja startēt arī lielākos projektos. Ir tikai jādara,» bilda Sandra Pētersone.
