Vēja parka būvniecība nav projekts, kuru var īstenot īsā termiņā. No idejas līdz realizācijai parasti paiet trīs līdz četri gadi: to laikā jāizvērtē potenciālā vēja parka ietekme uz vidi, jārīko darba grupas ar vietējo kopienu un jāvienojas ar zemes īpašniekiem par vēja parka izveidi. Pašlaik sarunas bijušas ar juridiskajām personām par zemes izmantošanu, savu kārtu gaida arī vietējie iedzīvotāji.
Vēja parks «Valpene» varētu aizņemt 22 kvadrātkilometrus lielu platību, lielākoties meža zemēs un atsevišķās lauksaimniecības zemēs dienvidaustrumos no Dundagas. Projektā paredzēts izbūvēt 40 vēja elektrostacijas, un turbīnu provizoriskā jauda varētu būt seši līdz astoņi megavati (MW). Salīdzinājumam — ceļā uz Ventspili redzamo vēja turbīnu jauda esot 0,2 megavati, skaidro projekta īstenotāji.
Ietekme uz vidi būs, ar to ir jārēķinās
Darba grupas dalībniekiem bija iespējams pārliecināties, cik detalizēti tiek pētīta vēja parka būvniecības ietekme uz apkārtējo vidi. Pašlaik saņemta biotopu ekspertu atzinuma darba versija un notikusi diskusija par veicamajām izmaiņām, tāpat noslēgumam tuvojas arī pētījumi par ietekmi uz sikspārņu un putnu populāciju vēja parka apkārtnē.
«Mēs no kompānijas puses uzsveram, ka šīs tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem un diskusijas par vēja parkiem ir ļoti obligātas, un šīs tikšanās ir jāorganizē un jāņem vērā. Ne tikai IVM novērtējuma ietvaros, bet arī intīmākā atmosfērā, lai izrunātu jautājumus, kas jūs satrauc. Gaidīsim ieteikumus, ko varam ņemt vērā turpmākajā darbā,» attālināto tikšanos iesāka «Eolus» valdes loceklis Gatis Galviņš. Uzņēmums Latvijā darbojas jau desmit gadus un ir meitas uzņēmums Zviedrijā izveidotajam «Eolus Vind», kurš šajā nozarē darbojas kopš deviņdesmito gadu sākuma un ir viens no vadošajiem vēja parku attīstītājiem Ziemeļeiropā.
Sarunu turpināja Oskars Beikulis, kurš paskaidroja, ka galvenie uzdevumi ir informēt par ietekmes uz vidi (IVM) novērtējuma procesa progresu, pastāstīt par paveikto un kas vēl jāizdara.
Vēja parka teritorija tiek plānota kopš 2015. gada, kopš tā brīža notiek sarunas ar zemes īpašniekiem, bet teritorijas apzināšana notikusi vēl agrāk. Pirmais IVM process tika iesākts 2015. gadā, bet pēc teritorijas izpētes secināts, ka plānā jāievieš izmaiņas. Attiecīgi — sākts jauns process un jauna izvērtēšana.
Šī gada sākumā noslēgusies sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Oskars Beikulis skaidro, ka tajā iedzīvotāju atsaucība un iesaiste bijusi neliela. Savukārt 17. janvārī Vides pārraudzības valsts birojs devis akceptu vides novērtējuma procesam, kas ir noslēdzošais paveicamais uzdevums. «Zinām, kas mums ir jāpaveic, kādas ietekmes mums ir jāizvērtē, lai saņemtu šo biroja atzinumu un tālāk virzītos uz lēmumu pieņemšanu,» skaidro O. Beikulis.
Pēc pagājušajā vasarā veiktajiem izpētes darbiem, izveidota ekspertu atzinumā darba versija par vēja parku ietekmi uz biotopiem. Balstoties uz rezultātiem, notikusi diskusija, un tālākos plānos rezultāti tiks ņemti vērā, papildinot jau zināmos lielumus, ko uzrāda dabas datu pārvaldības sistēma «Ozols».
«Ir ekspertu priekšlikumi, ko kur vajadzētu «pabīdīt», lai pēc iespējas mazāk ietekmētu biotopus un īpaši aizsargājamās augu sugas.
Tāpat noslēgumam tuvojas sikspārņu un putnu ekspertu atzinuma sagatavošana, rezultāts sagaidāms aprīlī. Lielā mērā šie eksperti darbus veica pagājušajā gadā, bet analizējamo datu apjoms ir liels.
Pašlaik strādājam pie detalizētas paredzamās darbības apraksta. Tas ir stāsts par to: kur, kas un kā tiks būvēts, gan par to, kā vēja parks varētu izskatīties,» skaidro projekta virzītājs. Procesam piesaistīti vēl citi eksperti, kuriem jāsagatavo atsevišķas ietekmes uz vidi nodaļas: ietekmes uz ainavu vērtējums, risku novērtējums un citi,» skaidro O. Beikulis.
Pirmās vizualizācijas — noslēguma stadijā
Darbs pie pirmo vizualizāciju sagatavošanas arī sākts pagājušajā vasarā: gan apzināti nozīmīgākie kultūrvēsturiskie objekti, rekreācijas objekti, apdzīvotas vietas, gan vietas, no kurām vēja parks būs labi saskatāms. Sagatavotas fotogrāfijas, un šobrīd tajās tiek projicētas vēja elektrostacijas plānotajā apjomā un izmērā, lai uzskatāmi parādītu, kā parks izskatīsies pēc būvniecības pabeigšanas. «Nav tā, ka šis pasākums notiek attīstītājam «sabakstot» kaut kādus punktus noteiktā teritorijā. Kad tiek plānots vēja parks, tiek ņemti vērā staciju raksturojošie lielumi,» skaidro O. Beikulis.
No idejas līdz vēja parka būvniecībai Latvijā paiet aptuveni trīs līdz četri gadi. Tehnoloģiju pasaulē tas ir ilgs laiks.
Tādēļ uz iedzīvotāju jautājumiem, kur pašlaik var redzēt identisku vēja parku, atbilde ir: tie pašlaik tiek būvēti vai tie vēl atrodas plānošanas stadijā. «Jaudas ziņā šīs stacijas ir lielākas, mastu augstums šīm lielākajām stacijām ir iespējams līdz 166 metriem. Vienlaicīgi jānorāda, ka ne visās teritorijās tiek izbūvētas stacijas ar augstāko masta augstumu, to nosaka vēja apstākļi. Ja vēja apstākļi ir labi arī zemākā augstumā, neviens no attīstītājiem necentīsies sasniegt maksimālo augstumu, jo tas būtiski palielina staciju būvniecības izmaksas,» skaidro O. Beikulis.
Garš process līdz atļaujai būvēt
Ledus mešanas attālumi, virpuļošanas iespējas, bīstamība putniem ieskriet rotoros — arī tas tiek vērtēts.
Projekta virzītājs skaidro, ka, plānojot vēja parku, mērķis ir izanalizēt potenciāli sliktāko paredzamo scenāriju. Ministru kabineta noteikumi nosaka buferzonas ap dzīvojamajām mājām, līdz ar to vēja parka izbūves platība ir stipri ierobežota. «Eolus» valdes loceklis Gatis Galviņš papildina: «Ir ļoti daudz jāizdara, lai mēs nonāktu pie rezultāta, kad mums pateiks: vai mēs drīkstam attiecīgajā teritorijā kaut ko darīt vai ne. Katrs no šiem ekspertiem, katrs no šiem punktiem var būt kritisks, kas mums vispār var neļaut attiecīgo darbību veikt. Tāpēc, ja IVM izvērtējums būs pozitīvs, varat stādīties priekšā, kāds darbs ir ieguldīts un cik daudz aspekti analizēti, vērtēti, pētīti.»
Darba grupa aizvadīta šaurā lokā — piedalījās vien astoņi cilvēki.
No tiem viens bija dundadznieks Jānis Zadiņš, kurš vēlējās noskaidrot: kad ar viņu sazināsies un kad būs skaidrs, vai viņa īpašumā atradīsies daļa no vēja parka vai ne.
Projekta virzītāji skaidroja, ka gaidīts biotopu ekspertu atzinums, jo tas būtiski varēja mainīt teritorijas, kurās parka būvniecība ir iespējama. Tagad ir gatava kartes darba versija, kurā iezīmētas gan vēja turbīnu atrašanās vietas, gan paredzētie ceļi, kuri pēc iespējas pielāgoti jau esošajiem ceļiem. Gatis Galviņš norāda, ka ir gatavs runāt ar visiem un šādu sarunu vēl būs daudz. «Ja kāds zemes īpašnieks nepiekritīs, mums automātiski mainīsies visa vēja parka konfigurācija, distances starp turbīnām, zemes gabalu robežas,» iespējamās izmaiņas ceļā uz vēja parka ieraudzīšanu dzīvē, iezīmē G. Galviņš.
Procentus no peļņas grib novirzīt vietējai kopienai
Aktuāls ir jautājums par apkārtējo zemes īpašnieku ieguvumiem, piekrītot vēja parka būvniecībai. G. Galviņš norāda, ka vēlētos piekopt skandināvu praksi — daļu no ienākumiem, kas gūti, pārdodot elektrību, novirzīt vietējiem iedzīvotājiem, kopienai, veidojot iedzīvotāju interešu īstenošanas fondu. Plānotā likumdošanas iniciatīva gan pašlaik paredzot, kā šādi iegūti līdzekļi varētu tikt novirzīti pašvaldības kasē, nevis vietējās kopienas rīcībā.
Darba grupas sanāksmes notiks arī turpmāk, lai izvērtētu nākamos paveiktos soļus.
