Talsu novadā šobrīd uz priekšu virzās vēja parks “Valpene”. Lai gan nezināmo vēl gana daudz, uzņēmums ir pārliecināts, ka parks būs, un ir intensīvas attīstības fāzē. Tikmēr vēl līdz rītdienai savus priekšlikumus var iesniegt iedzīvotāji, un sabiedriskā apspriede parādīja, ka pretinieku diezgan daudz. Viņi gan norāda, ka nav pret zaļo politiku – vēja parkus var būvēt, taču samērīgus un dabā iekļaujošus. Talsu novadā plānotos viņi dēvē par betona monstriem.
Vēja parku “Valpene” iecerēts būvēt Dundagas un Īves pagastos. Kopējā platība būs aptuveni 22 km2. tie salīdzinoši neapdzīvoti, ar ļoti labiem vēja apstākļiem. Būtisks aspekts vietas izvēlē ir arī ceļi un nepieciešamība pēc iespējas mazāk veidot papildus infrastruktūru. “Trešais ir bioloģiskais aspekts – lai nebūtu aizsargājamās teritorijas, un no bioloģiskā viedokļa arī ne tik vērtīga teritorija. Un vēl viens būtisks aspekts ir iespēja šo saražoto enerģiju iepludināt energotīklā,” stāsta TNP Attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļas Plānošanas daļas vadītājs Lauris Laicāns.
Lokālplānojumā redzamas zemes vienības, ko potenciāli varētu izmantot, taču tās var mainīties. Šajā teritorijā uzņēmums rēķinās ar 37 vēja turbīnām. Tās gan būs ap 250 metru augstumā, un Latvijā šobrīd neviens tik augsts vēja ģeneratoru modelis nav. “Tajā pat laikā Lietuvā šāda izmēra turbīnas tiek būvētas. Arī Igaunijā ir daudz lielākas turbīnas. Mēs plānojam šobrīd modernas, jaudīgas turbīnas. Jo turbīna ir jaudīgāka, jo nepieciešams mazāks turbīnu skaits,” izklāsta “Eolus” attīstības vadītājs Baltijā Olavs Ķiecis.
Vēja parku pretinieki izmanto salīdzinājumu ar Eifeļa torni – ja tas ir 300 metru augsts, tad vēja turbīnas Talsu novadā ar saviem 250 metriem daudz neatpaliks. Eifeļa torni bez problēmām var redzēt no 50 km attāluma, līdz ar to šis konkrētais ventilatoru parks – 40 gabali, būs redzami gan no Ventspils, gan no Talsiem, Kolkas, Rojas… No jebkuras puses, kur vien var iedomāties.
Teritorijā ir vēsturiskā Kubalu skola-muzejs. To arī pati pašvaldība uzņēmumam norādījusi, ka šī kultūrvēsturiskā vieta būtiska. Vēja parku pretiniekiem iebildumi daudz un dažādi, sākot no tā, ka vietējiem nekāda labuma nebūs, līdz uz mūžu sabojātai ainavai. Dzirdam daudz un dažādi viedokļi – vietējiem, kas šeit dzīvo, Latvijas iedzīvotājiem elektrība lētāka nebūs, bet būs piegānīta zeme, izmainīta struktūra, putni zudīs… “Pati vēja enerģija viennozīmīgi ir izmantojama, bet samērīgā veidā, nevis 250 metru augsti monstri. Mēs nemaz nezinām, kas būs pēc 30 gadiem, kad tie beigs funkcionēt, nesaņēmām atbildes par utilizāciju. Tas ir milzīgs dzelžu un plastmasas kalns,” viedoklī dalās Sabiedriskās apspriedes dalībnieks Ingus Freibergs.
Pašu vietējo gan sabiedriskajā apspriedē maz, vairāk ieradušies vēja parku pretinieki no citiem novadiem. Uzņēmums uzskata, ka ar vietējiem iepriekš strādāts darba grupās, kas, iespējams, jau devis atbildes uz jautājumiem. “Mēs pēdējā pusotra gada laikā redzam, ka nepamatoti enerģijas cena palielinājās, un šajā gadījumā vēja enerģija tiešām būtu tā, kas varētu kompensēt. Bet šeit mums neviens nesola to, ka vietējiem vajadzētu vismaz divas reizes lētāku enerģiju. Es domāju, ka tad visi būtu uz mieru – kaut vai tie, kas ir tālāk, nekā divu kilometru rādiusā un varbūt nekādu kompensāciju nesaņems. Bet tā būtu loģiska prakse,” teic Ingus Freibergs.
Līdz 12. martam iedzīvotāji varēja iesniegt savus priekšlikumus. Lauris Laicāns uzskata, ka viena no lietām, kam nākotnē iedzīvotājiem vajadzētu pievērst uzmanību, ir diskomforta nodoklis. “Protams, šis likums pagaidām nav pieņemts, bet tas būtu nosacīti “burkāns”, kas arī pašvaldībām kaut kādā naudas izteiksmē atgrieztos atpakaļ. Tiešām vērts pasekot, kā šī nauda pēc tam atgriežas šajā konkrētajā kopienā,” stāsta Lauris Laicāns.
Šogad, saņemot Talsu novada pašvaldības apstiprinājumu, varētu sākties parka izbūves projektēšana. Būvniecība – 2025. gada otrajā pusē, bet vēja parks darbību varētu sākt 2028. gadā.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
