Ja aplūkojam savu paziņu loku, tad noteikti ikkatram pazīstams ir kāds dravnieks, kura sirds pieder medum, un šī garduma lietās tāpat kā spietā — vienmēr kustība un darbošanās. Lai apjaustu, kā sokas mūsu puses saldā prieka īpašniekiem, uzrunājām trīs saimniecību pārstāvjus, kuri dalījās savā medus stāstā.
Lai gan bitenieka arods un medus ieguve laika gaitā kļuvusi arvien populārāka, jo piesaistīt klientus un tirgoties internetā ir lielisks bonuss un iespēja, kādas agrākās paaudzes dravniekiem nebija, visi medus saimniekošanā iesaistītie kā viens teic, ka ar to nodarboties nav viegli. Iesākums esot kā izlaušanās — vai nu izturēsi to, vai ne, bet lieliski ir tad, kad ir komanda — ģimene, kas darbojas kopā.
Bagāti ar īpaši veselīgo griķu medu
Ilzīte un Mārtiņš Derkusovi ir trīs bērnu vecāki, kuri roku rokā saimnieko druvā. Ilzīte smaidot stāsta: «Mūsu medus rūpala ir mantota. Mana ome jau tad, kad biju maza, saimniekoja ar bitēm. Pēc tam bišsaimniecību mantojumā pārņēma mana mamma. Ne visas saimes, bet kādas bišu mājiņas, un tā sāka darboties. Kopā kādus desmit gadus. Pirms trim gadiem arī mēs ar vīru nolēmām tam pievērsties nopietnāk, jo vecāki bija apņēmušies, ka negrib vairs darboties. Pirms tam mēs tikai palīdzējām.»
/Foto no personīgā arhīva/
Saimniecībā tiek ražots gan medus, gan ziedputekšņi, un pamazām tiek attīstīta arī bišu maizes ražošana.
«Īpašais mums ir vasaras liepziedu medus. Mēs vedam kādas saimes arī uz Talsu pauguraini, kur dzīvo vīratēvs. Aizvedam tās uz liepu ziedēšanas laiku ganībās. Un pagājušajā gadā sanāca tik ļoti īpaši gards medus!» atklāj saimniecīte.
Medus tiek realizēts Talsu novadā un kādu retu reizi sanācis palutināt draugus arī Francijā.
Kāpēc «Upmalas» medus?
«Mūsu bišu saimes lielākoties ir novietotas upes malā, tāpēc gan logo, gan nosaukums ir likumsakarīgs.
Darbojamies ar mērķi visu attīstīt un augt. Kā saimniecība esam saņēmuši arī Eiropas projekta finanšu atbalstu, kas ir liels ieguvums, lai attīstītos. Daudzas saimniecības darbojas, balstoties uz kredītiem, taču mums viss norit bez tiem, un varam pilnvērtīgi attīstīties bez lieka sloga.
Pašlaik mūsu bitenieku komandā esam mēs ar vīru, saimniekojot divatā. Vienam ir grūti, jo medus noņemšana un viss ar to saistītais ir smags darbs. Ir labi, ka ir komanda. Darbs rit raitāk un vairāk var padarīt,» pauž Derkusovu pāris. Ilzīte akcentē, ka saimniecībā tiek sēti griķi, tāpēc ir daudz griķu medus, kas ir specifisks, taču ļoti bagāts ar dzelzi un vērtīgs palīgs veselības uzlabošanā. Un tas sastāda lielu daļu no kopējā šīs ģimenes saražotā medus procenta. Uz tirdziņiem gan pāris nebraukā, jo medus tiek pārdots jau esošajiem klientiem.
«Mums ir 30 bišu saimes, taču plānojam attīstīties līdz 55 saimēm. Projekta ietvaros bez attīstības nemaz nevar. Tad skatīsimies, vai turpināsim pieaugt arī plašāk. Paši sava medus pircējus īsti nekad neesam meklējuši. Viņi atrod mūs. Tas ir tāpat kā ar lāčiem. Bites jau medu klāt viņiem nenes. Lāči paši atrod. (Smejas.)
Un mūsu medus tiek ievākts Vandzenē,» turpina Ilzīte Derkusova, bilstot, ka padomu bišsaimniecības jautājumos ir, kam prasīt, jo bitenieki ir ļoti atvērti. Viņa turpina arī bitenieku apmācības kursus, kas ir vērtīga zināšanu iegūšanas platforma. Jautāti par kādu īpašu ar medu saistītu produktu ražošanu, pāris pauž viedokli, ka tirgus jau ir gana piepildīts ar šādu produkciju, tāpēc paši vairāk vēlas saglabāt medus tīrību, neiejaucoties pat medus struktūrā.
«Kalnenieku» čaklo bitīšu medus
Strazdenieku Gitas un Elvija Leivaldu saimniecībā ir ap 130 bišu saimēm. Ikdienas praktiskos darbus veic Elvijs, kurš rūpējas par bitēm, novāc medu, ieziemo tās. Dara visu, kas nepieciešams, lai bites būtu veselas un saimes — spēcīgas. «Es esmu kā palīgs. Palīdzu sakārtot grāmatvedību. Apkalpoju klientus un meklēju jaunus. Veicu finanšu analīzi un apzinu, kas varbūt maināms. Cik nu varu, palīdzu medus sviešanā un bišu maizes izsišanā. Un nevaru nepieminēt mūsu dēlus Raienu un Ralfu, kuri ir lieliski palīgi. Mums aug divi biškopji,» pastāsta Gita.
Leivaldu saimniecībā gads iesākas ar to, ka bites tiek vestas uz rapša laukiem, lai iegūtu rapša ziedu medu.
«Pārsvarā visas novietnes rapša laikā ir uz mana tēva laukiem, jo viņš nodarbojas ar graudkopību. Rapšu medu mēs realizējam vairumā, jo diemžēl pierādījies ir tas, ka latvieši to nemīl visdrīzāk tā struktūras dēļ. Daudzreiz dzirdams, ka šis medus izskatās kā tauki un ir sakristalizējies. Uzpircēji to eksportē uz Vāciju, kur šis medus savukārt ir lielā cieņā.
Tad pienāk laiks saulgriežu medum, pēc tam liepu medum, kas klientiem ir ļoti iemīļots un viens no pieprasītākajiem. Tad seko meža ziedu medus, kas tiek ievākts no ziediem pēc liepām līdz augustam. Šis medus mums ir vispieprasītākais — tas ir tumšs un krēmīgs, garšīgs un ilgi saglabā savu konsistenci un nesakristalizējas. To mēs realizējam mazumā. Tad vedam novietnes, lai ievāktu viršu medu.
Spēcīgākās saimes vedam uz Slīteres rezervātu un uz Latvijas valsts mežiem. Daļu viršu medu realizējam mazumā, daļu — vairumā, jo šis medus sastāva ziņā ir vērtīgākais un tam ir vislabākā vairuma uzpirkšanas cena. Vienu gadu mums bija arī facēliju medus. Šad tad ir arī griķu medus.
Mums ir pieprasīti ziedputekšņi un bišu medus, tāpat uz Ziemassvētkiem cītīgi gatavojam dāvaniņas ar medu, bišu maizi, ziedputekšņiem un vaska svecītēm, kas viss ir roku darbs,» stāsta saimniece, kura nenoliedz, ka tirdziņi ir viens no labākiem medus realizācijas veidiem un ir peļņa par spīti tam, ka ir arī ne tik labās dienas. Pašlaik gan noslodzes dēļ tam neatliekot laika, bet nākotnē tādi plāni ir.
Strazdniece «Kalnenieku» čaklo bitīšu medu
popularizē vietnē «Facebook.com», kur divu gadu laikā savācies gana liels sekotāju pulciņš. Klienti ir pa visu Latviju.
«Nodarboties ar biškopību nav vienkārši. Tas ir fiziski smags darbs. Biškopju ir daudz, bet, manuprāt, iztur tikai stiprākie. Pirmie pieci gadi vispār ir, lai saprastu, kas un kā notiek, kad saproti, vai tas tev patīk, vai aizrauj un vai izproti bites.
Iesācējiem ir daudz klupšanas akmeņu, jo teorija ir viens, bet dzīvē viss ir citādāk. Arī mēs pieļāvām daudz kļūdu un no tām mācījāmies nākamajā gadā.
Biškopjiem finanšu ziņā ir vajadzīgs sagādāt «drošības spilvenu», jo viņi ir atkarīgi no laikapstākļiem. Gads iepriekš nav prognozējams. To esam sapratuši,»
atklāj Gita, kura ievērojusi, ka cilvēki arvien meklē dabiskus produktus un pieprasījums pēc medus tikai pieaug. Viņa atklāj, ka ir padomā produkts, kurš nav piedāvāts Latvijas tirgū, un saimniecība plāno attīstīties arvien vairāk.
Bisenieku druvas putotais medus — īsta debesu garša
Bisenieku ģimene medusmīļu sirdis īpaši iekarojuši ar krēmmedu, ko sauc arī par putoto medu. Visa produkcija ir roku darbs, un bišsaimniecībā darbojas visa ģimene — vecāki un abi dēli. Viņi ievāc dažādu ziedu medu. Evija atklāj, ka tīru kāda veida medu, piemēram, griķu un liepziedu, var iegūt tikai tad, ja kādu kilometru rādiusā nekā cita neaug. Krēmveida medus bijis viņas sapnis jau no brīža, kad sākuši saimniekot bitenieku lietās.
«Mums bija sava vīzija un redzējums par produkcijas dizainu. Piesaistījām dizaineru no malas, kurš izstrādāja burciņas apdrukas dizainu. Medus nāk no Pūres pagasta laukiem, bet esam tīrākie talsenieki. (Smejas.) Mums ir 21 bišu saime — tas ir tāds iesācēju skaitlis, bet saimes vairojas un tās jādala.
Sākotnēji tas mums bija tikai hobijs, kad tika uzdāvināta viena bišu saime un nolēmām sevi apgādāt ar medu, jo sapratām, ka uzturā negribam lietot cukuru. Un tā arī bija — kā ienāca medus, tā pazuda cukurs. Kad saimes savairojās, priecājāmies, ka varam ar medu iepriecināt arī radus un draugus. Tas tā auga, ka sapratām — hobijs palicis nopietnāks, jo ir jau ieguldīts daudz laika,» pastāsta Evija un dēls Dans.
Iesākumā domājuši, ka saimniecībā būs konkrēts saimju skaits, jo medus galu galā ir arī jārealizē, ja tā ir daudz. Kad Dans atgriezies no Zviedrijas, viņš mācījies no tēta Arta un pārņēmis stafeti biškopībā, un tikko bijušas pirmās uguns kristības vienam, jo vecākiem ir pamatdarbs, kas neļauj tik plaši izpausties.
«Danam ir doma, ka tas būs viņa bizness un pamatdarbs. Viņš mācās un uzkrāj zināšanas un pieredzi no tēta, bet šā vai tā jau darbojamies kopā. Visas iekārtas — kalti, krēmotāju, sviedi — esam pirkuši par saviem līdzekļiem. Neesam bijuši saistīti ne ar kādiem projektiem. Un gribas, lai nav vienveidība, tāpēc attīstāmies,»
atklāj Evija, kuras sapnis par medu ar dažādām garšām arī piepildījies. «Gāja laiks, un tagad esam nolēmuši palikt pie četru veidu medus — krēmveida ar dzērveņu, ar piparmētras, melleņu un citronu garšu. Mellenes, dzērvenes, piparmētras mēs paši lasām vai iepērkam no pārbaudītiem cilvēkiem.
Ogas lasām, kaltējam, un tas arī ir garš process, kamēr nonākam līdz garšām. Tas bija mans izauklētais blakusprodukts parastajam medum. Nekur nemācījos, kā to dara. Baudāmais viss ir prakses un eksperimentu rezultāts,»
pieredzē dalās Evija Biseniece, smejoties, ka paši nemaz ar medu tik ļoti nenašķojoties, jo tas vairāk ir kā alternatīva cukuram, taču darbošanās medus lietās un kaut kā garda radīšana — tā ir kļuvusi par ģimenes sirdslietu.
Cilvēki paši atrod Bisenieku medu,
un visbiežāk informācija aizgājusi pie adresāta ieteikuma veidā no draugiem, paziņām vai kāda, kas saņēmis viņu medu dāvanā. Arī internetā ir atrodama informācija. Evija sarunā teic, ka viņai šķiet, ka viņu medus «rozīnīte» ir tieši produkta dizains, kas mūsdienās ir ļoti svarīgs un paši par to ir sajūsmā. Un arī saimniecības atrašanās vieta un apkārtne ar daudzveidīgu augu kultūru ir devusi medum īpašo garšu, tāpēc bez komplimentiem ģimene neiztiek.
«Un arī krēmveida medus ir iegūts ar pašu izstrādātu tehniku, kas nav ņemta ne no viena cita. Tā ir mūsu recepte. Kā dara citi – nav ne jausmas! Jā, mums ir doma paplašināties un iekarot tirgu. Plānā ir jaunas idejas par produktiem, medus blakusproduktiem. Tāpat gribam izvietot stropus citur, lai ir medus daudzveidība. Un vislielākā alga ir cilvēku atzinība, ka nekas tik gards nav ēsts. Tas dod spēku turpināt un iet uz priekšu. Un pārsteidz, ka katrs medus sviedums ir ar citu garšu, kas šķiet aizraujoši. Medus garša katru reizi ir ar savu «odziņu»,»
pauž Evija un Dans, piebilstot, ka ir iespēja arī tikt pie medu rāmīšos, kas kādam ir saldā uzkoda.
