Runājot par Sabiles pilsētas un Abavas pagasta vajadzībām, pārvaldes vadītājs Zigmunds Brunavs atzīst, ka novada kontekstā vajadzību ir daudz un tās ir lielas, līdz ar to virzība uz priekšu nenotiek tik ātri, kā gribētos. Neskatoties uz to, pamata funkciju nodrošināšanai līdzekļu pietiek.
— Ko šogad budžeta ietvaros plānots paveikt?
— Jāsaprot, kāda ir kopējā situācija novadā, bet attiecībā uz pārvaldes budžetu lielu pārsteigumu nav. Ir tas, kas katru gadu, lai varētu izpildīt savas funkcijas. Protams, sapņojam arī par lielām lietām, bet par sapņiem tagad nestāstīšu. Skatos novada kontekstā — vajadzību ir daudz, vajadzības ir ļoti lielas, tai pašā laikā pamazām solīti pa solītim ejam uz priekšu.
Mums jau no 2021. gada ir lēmums, ka bibliotēkas bērnu nodaļa, kas atrodas Talsu ielā, jāpārceļ uz kultūras namu. Pirms tam bija divas atsevišķas struktūrvienības, bet nu ir izveidota viena struktūrvienība — Sabiles bibliotēka ar bērnu nodaļa. Lai viss būtu vienā vietā, nepieciešams finansējums telpu pielāgošanai bibliotēkas vajadzībām. Priekšdarbi ir sadarīti, un mums ir iedota naudiņa — puse no summas, kas bija paredzēta kontroltāmei.
Gatavoju papīrus un ļoti ceru, ka šonedēļ varēšu iesūtīt Iepirkumu nodaļai dokumentāciju par iepirkuma izsludināšanu telpu remontam. Pēc iepirkuma redzēsim, cik liela ir šī summa, bet katrā gadījumā trūkstošo daļu liksim klāt. Tas būs lielākais darbs. Kontroltāme par šīm telpām bija 70 tūkstoši. Viss būs kompakti vienā vietā, līdz ar to bērnu bibliotēkas telpas varēsim nodot atsavināšanai, jo tur nepieciešami lieli ieguldījumi — logi, grīdas, jumts…
Paralēli bez ikdienas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbiem veiksim arī citus darbiņus. Laika apstākļi bija diezgan nepastāvīgi, līdz ar to ir problēmas ar asfalta segumu. Pašreiz veicam asfalta bedrīšu remontu. Kad būs atbilstoši laik-apstākļi un varēs izmantot bituma šķembu maisījumu, kas ir lētāks, tas notiks masveidā. Asfalta kopgarums ir 27 kilometri, bet kopējais ceļu garums — ap 80 kilometriem. Uz grantētajiem ceļiem ir saliktas svara ierobežojuma zīmes, bet reālajai situācijai regulāri jāseko līdzi. Šogad jāpabeidz Sabiles brīvdabas estrāde — pirms Vīna svētkiem vēl īsti nebija skaidrs, kas varēs notikt un kas nevarēs notikt. Ātrā tempā mēneša laikā paši saviem spēkiem, saviem resursiem atjaunojām grīdu un soliņus. Materiāls vēl ir, bet fiziski visu nepaspējām. Maijā sāksies pļaušanas darbi — tā kā mums teritorijas ir ļoti lielas, tie, visticamāk, ievilksies rudenī. Ja gribam, lai iedzīvotāji sakopj savu teritoriju, mums jārāda piemērs.
— Kas ir lielākie darbi, ko pērn izdevies īstenot?
— Neskatoties uz Covid-19 ierobežojumiem, izpildījām budžeta ieņēmumu daļu, lēnā garā notiek kapsētu teritoriju sakārtošana, labiekārtošana, apaugumu noņemšana… Tie manā izpratnē ir ikdienas darbi.
Lielākais darbs jeb investīcija, par ko bija sacelta ažiotāža, ir Sabiles kultūras nams. Neviens to nevarēja paredzēt, neviens to speciāli nedarīja un neviens šo faktu neslēpa. Tāds fakts bija, bet uzņēmējs jau darbojas un fasāde tiks sataisīta, jo objekts nav nodots.
Problēma, kuras dēļ Būvniecības valsts kontroles birojs aizvēra ciet kultūras nama jauno daļu, neietekmē visu pārējo. Paši sev uztaisījām kaunu. Mūsdienu lielākā problēma ir tā, ka jebkurš indivīds ir universāls cilvēks, jo viņš zina, kā ārstēt, kā būvēt, kā projektēt, kā vadīt… Par jebkuru tēmu ir atskaņa.
— Kā vērtējat lēmumu par Sabiles VUGD posteņa slēgšanu?
— Šī lieta tika paātrināta un sasteigta. Iesākumā vīzija bija tāda, ka tiek uzcelts Kandavas jaunais depo, bet šobrīd tā vēl nav. Mēs — gan es, gan pašvaldība — no savas puses izdarījām visu iespējamo. Diemžēl ir lietas, ko nekādā veidā nevaram ietekmēt. Skatoties, kas notiek visā valstī, saprotu, ka tas turpināsies un ugunsdzēsēju depo tiks slēgti arī citās vietās. Mums grib iestāstīt, ka tas viss ir uz labu, — mīļie draugi, nestāstiet! Bieži vien rodas sajūta, ka Rīgā ir cits gaiss un nav sapratnes par to, kas notiek ārpusē. Nevajag stāstīt elementāri pārbaudāmas lietas. Secinājums ir viens — rūpējamies paši par savu drošību, jo neviens cits par mums neparūpēsies. Skumji, bet tāds diemžēl ir fakts.
— Viens no jautājumiem, par ko Sabilē tiek runāts jau gadiem, ir tilta rekonstrukcija…
— Ar šo jautājumu nodarbojas Attīstības nodaļa — šobrīd tiek aktualizēts tehniskais projekts. Jāsaprot, ka šis ir pašvaldības objekts un līdz šim brīdim nebija Eiropas projektu līdzfinansējuma, lai varētu gūt naudu tilta remontam. Par to tiek domāts — jādomā par projektiem, jāmeklē finansējums, kā to realizēt. Tās ir lielas naudas, liels finansējums — diemžēl pašvaldības līdzekļi nav bezizmēra. Budžeta ietvaros to nav iespējams izdarīt. Tad visa pārējā dzīve apstātos.
— Pirmdien tika aizvadīta tūrisma uzņēmēju tikšanās, kur Sabile tika minēts kā pozitīvais piemērs. Ko jūs tūrisma jomā sauktu par Sabiles veiksmes atslēgu?
— Mums ir mākslas kultūras un tūrisma centrs — Sabiles sinagogā notiek augstvērtīgie koncerti, izstādes, pagājušajā gadā pie mums sabrauca goda konsuli no visas pasaules… Vidi sev apkārt veidojam mēs paši. Viens no jaunumiem, kas piesaista tūristus, ir «Resto Terase» — no pašvaldības puses cenšamies celt saulītē visu, kas notiek mūsu teritorijā. Mana pārliecība ir, ka cilvēku piesaisti veido uzņēmēji, kas rada magnētus. Iebraucēji neskatās uz infrastruktūru, viņiem interesē produkts, ko te var saņemt. Mums ir Vīna kalns, rotkalis, Virsaišu ūdenskritums, Pedvāles mākslas parks, Vīna svētki, kas piesaista ļoti lielas tautas masas… Paņemam ar savu vienkāršību un dullumu. Mums ir daudz apskates vērtu objektu, augstvērtīgs piedāvājums un aktīvi, mākslinieciski cilvēki, kas par to domā. Pašiem, uz vietas dzīvojot, liekas — mums te nekā nav, bet tai pašā laikā ir cilvēki, kas speciāli brauc uz Sabili un atzīst, ka te ir ļoti skaisti. Zinu un apzinos, kas mums ir vajadzīgs, — ir lietas, ko varam izdarīt uzreiz, bet ir lietas, kas prasa laiku.
