Ziemassvētku gaidīšanas laiks nesa satraukumu par vidusskolu likteni ārpus Talsu pilsētas. Tas saistīts ar Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvāto vidusskolu reorganizācijas plānu visā valstī. Pēc kārtējās Talsu novada domes sēdes, kuras laikā tika apstiprināta Talsu novada izglītības attīstības stratēģija 2023.—2028. gadam, Talsu novada Izglītības pārvalde un domes deputāti vienojušies neatbalstīt iesaistīšanos valsts piedāvātajā projektā, līdz ar to reorganizācija vidusskolu posmā netiks īstenota.
Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais reorganizācijas plāns paredzēja: ja četrās ārpus Talsu pilsētas esošās vidusskolās — Dundagā, Rojā, Mērsragā un Valdemārpilī — 2025. gadā nespētu nodrošināt 60 bērnu esamību vidusskolā, tās kļūtu par pamatskolu (ja piedalītos projektā). Un tad būtu iespējams iegūt 1,8 miljonu eiro, kas ļautu sakārtot šo pamatskolu infrastruktūru (60% tiktu lielākajai no pamatskolām). Šī ziņa ātri izplatījās iedzīvotāju vidū, un dundadznieki, savu skolu aizstāvot, organizēja sapulci, kurā nekautrējās izteikt savu viedokli un izklāstīt, kādēļ Dundagas vidusskolai būt. Pēc tikšanās ar Dundagas iedzīvotājiem, Talsu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps «Talsu Vēstīm» skaidroja, ka šāda iedzīvotāju interese un iesaiste tikai norāda uz to, ka cilvēkiem rūp, lai Dundagā saglabātos pieejamība vidusskolas izglītības ieguvei, un tas ir jāņem vērā. Arī Talsu novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa komentēja, ka šis nav nedz pirmais nedz pēdējais projekts, kurā Talsu novads var piedalīties, bet tajā pašā laikā izglītības iestādes ir jāsakārto.
Noslēdzoties 29. decembra domes sēdei, domes priekšsēdētāja aicināja deputātus uzklausīt Ulda Katlapa sniegto situācijas izklāstu. Nākamajā dienā pašvaldība nāca klajā ar ziņu par nolemto: projektā par vidusskolu tīkla sakārtošanu izlemts nepiedalīties.
«Šis jautājums ir raisījis plašas diskusijas gan iedzīvotāju, gan pašvaldību vidū un, bez šaubām, izmaiņas skolu tīklā no valsts puses primāri pamatotas ar to, ka šajās skolās ir pārāk mazs skolēnu skaits. Lai pašvaldības saņemtu valsts budžeta finansējumu vispārizglītojošo skolu pedagogu algām, ir jāizpilda arī noteikti kvalitātes kritēriji. Lai gan trīs Talsu novada vidusskolās kvantitatīvie rādītāji — skolēnu skaits klasē vai klašu grupā ir mazāks par normatīvos noteikto, bet vienā ir tuvu kritiskajai robežai, izglītības kvalitātes prasības, kas ir centralizēto eksāmenu rezultāti, šajās skolās atbilst normai, jo īpaši humanitārajos priekšmetos.
Tā kā valsts nav atzinusi mūsu vidusskolas par neatbilstošām un tās faktiski izpilda kritērijus, esam pieņēmuši lēmumu, ka saglabāsim vidusskolas posma programmas. Šobrīd valsts budžeta finansējumu pedagogu algām saņem gan tās izglītības iestādes, kurās vidusskolas posmā tiek nodrošināta augsta izglītības kvalitāte un ir pietiekams skolēnu skaits, gan arī vidusskolas, kurās skolēnu skaits ir neliels, taču izglītības kvalitāte atbilstoša,» Izglītības pārvaldes vadītāja Ulda Katlapa skaidrojums izklāstīts pašvaldības paziņojumā.
Tāpat tiek skaidrots, ka izglītības iestādēm, kas nav izpildījušas kvalitātes kritērijus pēc izvērtējuma 2022. gada augustā, kopā ar pašvaldību jārod risinājumi, kā tos uzlabot. Regulējums paredz, ka pirmajā gadā skola saņem brīdinājumu. Ja arī pēc kvalitātes kritēriju izvērtējuma 2023. gada augustā nav izpildītas kvalitātes prasības, tad 2023./2024. mācību gadā skola saņem 80% no valsts mērķdotācijas pedagogu darba samaksas finansēšanai vidējās izglītības pakāpē. Savukārt, ja trešo gadu pēc kārtas izglītības iestāde neizpilda kvalitātes kritērijus, tad saņem 50%. Četrus gadus neizpildot kvalitātes kritērijus, izglītības iestāde zaudē valsts finansējumu pedagogu darba samaksai vidējās izglītības pakāpē. Minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits vidējās izglītības klašu grupās administratīvajos centros (izņemot valstspilsētas) — 90 izglītojamie, bet reģionos ārpus administratīvajiem centriem — 40 izglītojamie.
