Vienam traktors, otram arkls — saimnieciskā kopdarbība palīdz sasniegt mērķus

Vienam traktors, otram arkls — saimnieciskā kopdarbība palīdz sasniegt mērķus

Pirms nepilna gada Dundagā nodibināta biedrība Es i’ svaigs” ar mērķi apvienot vietējos mājražotājus, citam citu atbalstīt un kopīgi virzīt saražoto produkciju. Idejas iniciatori atzīst, ka vēl ir daudz darba pie biedrības darbības sakārtošanas. Plāni ir lieli, un ne vienmēr visiem ir vienots viedoklis, tomēr kooperēšanās plusi to atsver.

Dundagā mūs sagaida mikrozaļumu audzētājs, SIA “Purkalni KSL” valdes loceklis Kristaps Dzīle. Siltumnīcā, kurā aug jaunie dīgsti, valda tropiem līdzīgs klimats, kontrastējot ar ārā valdošajiem laikapstākļiem. Kristaps skaidro, ka redīsu, zirņu, rukolas un sinepju dīksti ir siltumprasīgi. Siltumnīca ir apkurināma un izjūtamas augošās kokskaidu granulu cenas un citu saimniecībā nepieciešamu pozīciju sadārdzināšanās. Izmaiņas neizbēgami ietekmēs mikrozaļumu cenu.

Lai samazinātu izdevumus un efektīvi izmantotu pieejamos resursus, biedrības biedri savstarpēji dalās ar padomu, fizisku darbu un tehniku.

“Sanākot kopā vairākiem draugiem, dibinājām biedrību, kuras galvenais mērķis ir savest kopā cilvēkus — patērētājus un mājražotājus. Lai mājražotājiem būtu skaidrāks, kā realizēt savu produkciju un varētu vairāk nodoties savam darbam. Pagaidām biedrībā esam tikai dundadznieki, bet ar laiku tā varētu būt visa Ziemeļkurzeme,” par biedrības izveidi un plāniem stāsta mikrozaļumu audzētājs K. Dzīle.

Pašlaik biedrībā darbojas trīs saimniecības

mikrozaļumu audzētāji SIA “Purkalni KSL”, kazu saimniecība ZS “Kļavnieki”, liellopu audzētāji ZS “Mežmači”, kā arī Viljams Dāvidsons. Viljama pienākumos ir apzināt potenciālos klientus, organizēt piegādes un sazināties ar mazajiem ražotājiem, kuriem būtu interese iesaistīties biedrībā.

“Jebkuram mazajam ražotājam ir jāmeklē noiets. Nav vajadzīgs katram iet uz tirgu, sēdēt ar savu produktu un tērēt savu laiku. Vajadzētu apkopot to visu vienā — tā ir vīzija, kas vēl nav pabeigta. Mūsu sapnis ir izveidot savu veikaliņu, lai mazo ražotāju produktus varam salikt vienuviet.”

biedrības “Es i’ svaigs” pārstāvis Viljams Dāvidsons

Vietējo mājražotāju veikaliņu nākotnē varētu ierīkot saimniecībā “Kļavnieki”, kur saimniecības ēku jau tagad rotā “Es i’ svaigs” izkārtne. Tā kalpojusi kā atpazīšanas zīme “Mājas kafejnīcu dienās” pagājušā gada rudenī. Tajās biedrības pārstāvji aicināja nobaudīt burgerus, kas pagatavoti no viņu saražotās produkcijas — liellopu gaļas, zaļumiem, kazas siera —, un pašu ceptas maizītes.

Līdzās veikaliņam plānots piedāvāt

iepazīties ar plašo permakultūras pasauli un izvēlēties dārzeņus savam pusdienu galdam tieši no dobes. Saimniecībā jau tagad izveidotas vairākas permakultūras dobes, un to veidotājs Juris Šleiners aizrautīgi stāsta par dabai draudzīgas saimniekošanas filozofiju. Viņš pirms četriem gadiem pametis darbu Rīgā, vairs nejūtot piepildījumu, un atgriezies savu vecāku saimniecībā “Kļavnieki”. Meklējot saistošu nodarbi, līdztekus darbojoties vecāku saimniecībā, nonācis līdz permakultūrai. Viņš dalību biedrībā raksturo kodolīgi: “Biedrība ir kā otra ģimene — ja vienā es nevaru izrunāt lietas, tad zinu, ka otrā mani sadzirdēs un atbalstīs.”

Zemkopības ministrijas paspārnes organizācijas

lauksaimniecības produktu ražotājus mudina veikt saimniecisko kopdarbību, kopā ceļot pārstrādes cehus, angārus produkcijas uzglabāšanai, kooperēties, meklējot eksporta ceļus un veidojot mājražotāju veikaliņus. Organizēti vairāki apmaiņas braucieni, lai mājās pārvestu kopienu veidotos pieredzes stāstus no citām valstīm. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Talsu biroja vadītājs Alfons Spēks atklāj, ka kopdarbības veikšanai vislielākais izaicinājums ir savstarpējā komunikācija un vienota ceļa atrašana. “Kā jau jūs zināt — latvietim labākais ēdiens ir otrs latvietis. Mēs no tā nevaram tikt vaļā. Bet, redzot tās biedrības un nodibinājumus, kas veidojas no pilnīgi jauniem cilvēkiem — 20, 30 gadus veciem, manā skatījumā, viņi tomēr sadarbojas daudz straujāk,” skaidro A. Spēks. Liela loma ir jaunās paaudzes spējai strādāt ar sociālajiem tīkliem, redzot, ka ieguldītais laiks nes gaidīto rezultātu.

“Covid-19” ierobežojumu laikā jaunu kooperatīvu izveide novadā pieklususi, bet jau pavasarī LLKC organizēs lauksaimnieku pieredzes braucienus uz Austrijas pavalsti Štīriju, kurā dalībnieki iepazīs kopdarbības ieguvumus. Pēc šāda brauciena savulaik divu mēnešu laikā ticis izveidots “Talsu novada garšas” mājražotāju veikaliņš.

“Mums reklāmās skan — izvēlies vietējo, atbalsti savējo. Mums tas skan vārdos, bet reālos darbos, man šķiet, tas ne īpaši tā ir.

Alfons Spēks, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Talsu biroja vadītājs

Bet Austrijā ir vienkārši — mēs atbalstām savējos, mēs viņus reklamējam, mēs popularizējam. Neviens pasākumā Štīrijā — vai tās ir Ziemassvētku svinības, Lieldienas, gadatirgi — nav iedomājies pirkt bērniem kolu vai citus saldinātos dzērienus, jo tādu tur vienkārši nav,” skaidro A. Spēks. Vietējās produkcijas popularizēšanai ir liels atbalsts no valdības, un kooperatīvu pieredzei ir jau divdesmit gadu, kamēr Latvijai vēl šis ceļš priekšā.

JAUNUMS

Tagad pieejama arī “Talsu Vēstis” e-avīze.
Abonē un lasi savā telefonā, datorā vai planšetē no jebkuras vietas pasaulē.