Pirms gada — 11. novembrī — atvērās līdz smalkākajai interjera detaļai izlolots veikaliņš — burgernīca Strazdē ar nosaukumu «Road House». Zaulu ģimene Strazdē ir gan iecienītās kafejnīcas «Serpentīns», gan «Road House» īpašnieki, kas savus projektus īsenojuši apdomāti un nesteidzoties.
Ilgus gadus ceļmalā esošais veikaliņš, ko vietējie sauca par Strazdes ceļa veikalu, iekārtojuma ziņā šķita kā sena liecība no padomju laikiem, bet nu jau gadu «Road House» ampluā tas priecē apmeklētājus. Vecā ēka — kā no jauna piedzimusi gan ārēji, gan telpas iekārtojums liecina par saimnieku gaumes izjūtu un dzīvošanu līdzi laikam. Burgernīcu iecienījuši gan pusaudži, gan mazi bērni, gan viņu vecāki un vecvecāki. Sporta cienītāji noteikti ir sajūsmā par boksa ringu un melnbalto moci, kas kā iespaidīgs dekors uzreiz piesaista uzmanību, bet mākslinieciskas dvēseles nevar paiet garām tematisko moto, iedrošinājumu vai domugraudu uzrakstiem ietvariņos, kuri grezno telpas sienas. Tāpat spilveni uz palodzēm paši par sevi pauž, ka vieta ir omulībai un mieram, kad pa logu var palūkoties citu skrējienā, iedzerot gardu kafiju.
Dubultsvētki ar pievienoto vērtību
Laikraksta «Talsu Vēstis» pārstāvji tikties ar «Road House» saimniekiem ierodas tieši burgernīcas darbības pirmajā gadadienā, kad ciemiņi tiek cienāti ar gardu cepumu kūku. 11. novembris nudien ir svētki gan valstij, gan Zaulu ģimenei, gan klientiem. Jautāti par mērķauditoriju, pāris atbild, ka paši to vēl līdz galam nav apjautuši, jo iesākumā domājuši, ka pircēji būs garāmbraucēji, kas iegriezīsies pēc burgeriem, taču tagad saprot, ka daudzi klienti ir tādi, kas uz «Road House» brauc mērķtiecīgi.
«Te brauc kā uz īpašāku notikumu. Piemēram, tad, kad Strazdes centrā bija Helovīna takas, mēs piedāvājām Helovīna burgeri, un te bija daudz apmeklētāju,»
pauž Inguna.
Drosmīgi un apņēmīgi ļaudis nebaidās, bet dara
Uzteicot Zaulu pāri par drosmi un apņēmību, ka atvēruši otro uzņēmumu mazā ciematiņā, Inguna smejas, ka patiešām ir drosmīgi. Šogad saņēmuši arī Talsu novada apbalvojumu nominācijā «Gada jaunums». Kā ir būt uzņēmējam reģionā? Inguna teic, ka neesot jau, ar ko salīdzināt, jo citur nav darbojušies. Abi pēc profesijas ir juristi.
«Ja mums būtu šāda pieredze lielpilsētā, tad varētu spriest. Šeit mēs vienkārši darbojamies. Un iesākām pirms 12 gadiem, atverot «Serpentīnu», ko arī nedarījām vēja ātrumā. Tas bija vēl ilgāks projekts,»
pastāsta Viesturs Zauls. Abi uzsver, ka ļoti paveicies ar darbiniekiem, jo tie ir uzticami un pārbaudīti. Pārsteidzot viņu entuziasms, ko saimnieki novērtē, jo Latvijā tā esot liela problēma.
Burgernīca ar ceļa motīvu un vīrišķīgākiem akcentiem
Zaulu pāris atklāj, ka ar laiku šo vietu pamana un atpazīst, un liels pluss ir tas, ka veikals — burgernīca ir Ventspils šosejas malā. «Nav daudz vietu, kur kaut ko tādu vispār var izveidot. Un mūs šosejas malā pamana. Varbūt uzreiz neapstājas, bet laika gaitā klientūra veidojas. Arī tūristi iegriežas, tāpat velosipēdisti. Ja mēs būtu kādu puskilometru kaut kur dziļāk pagasta teritorijā, tad situācija noteikti būtu bēdīga. Jā, motociklisti arī ir vieni no tām mērķauditorijām, par kurām piedomājam, tāpēc arī šeit interjerā ir kaut kas viņiem saistošs. Mums pašiem patīk moči, tāpēc arī tas koncepts tāds. Vēl ceļa motīvs un izjūta. Tā doma ir ielikta visā. Ja «Serpentīnam» ideja bija kalni un ceļošana, tad šeit ir tādas nosacīti vīrišķīgākas detaļas. Un, kā Inguna teica, ir izveidojies pastāvīgo klientu loks,» pauž Viesturs. Pircēji braucot arī no Jaunpagasta, un brīvdienās esot pilns ar bērniem. «Bokss tos pievelk,» piebilst Inguna. Idejas par iekārtojumu un akcentiem dzimušas pašiem. Ringu izbauda ne tikai bērni, jo tur bijušas arī vecpuišu ballītes un jaunais pāris kāzu dienā. Draugu bariņi arī aiziet un izboksējas, kas garantē nebijušas izjūtas un, protams, jautrību.
Burgerītis bez bulciņas?
Zaulu ģimene pastāsta, ka «Road House» piedāvā no vienas puses stipri klasiskus burgerus, bet tajā pašā laikā ir padomāts gan par veģetāriešiem, gan par slaidās līnijas cienītājām, kurām pieejams burgers bez bulciņas. «Ja jau dāmām liekas, ka, neēdot bulciņas, viņas vairāk mīlēs, tad kāpēc gan ne!» smaidot komentē Viesturs, bet Inguna piebilst: «Jā, mums ir dāmu burgers tikai ar salātlapām, kas pēdējā laikā ir ļoti, ļoti populārs un pieprasīts.» Tāpat ir kārtīgs brokastu burgers, un piedāvājuma klāsts ar laiku pieaug.
«Pirmais darbošanās gads vairāk ir laiks, kad redzam to, kas iepērkas un kam tas ir aktuāli, tāpat apzinām vēlmes un vajadzības. Saprotam, kas klientiem patīk, ko viņi gribētu. Apjaušam, vai pircēji būs tikai garāmbraucēji uz ātrajām pusdienām. Sākumā tā arī domājām, bet vēlāk redzējām citu ainu. Bijām ieplānojuši, ka būs plastmasas trauki un pirks burgerus līdzi ņemšanai, bet vienā brīdī sapratām, ka cilvēki brauc pie mums speciāli ēst burgerus, tāpēc tā plastmasas dakšiņa un šķīvis mums neder,»
teic Inguna Zaula. Procesā atklājušies arī visādi knifiņi, kas jāuzlabo un jāmaina.
Nevis konkurenti sev, bet plašāks piedāvājums gaumēm
Inguna smaidot teic, cik mīlīgi bijis tad, kad atvēruši «Road House». Pastāvīgie klienti sašutuši teikuši: «Kā kāds varēja turpat blakus jums atvērt kaut kādu burgernīcu? Vai viņiem vispār nav kauna? Nopietni? Jums blakus?» Tad mierinājuši satrauktos, ka tas arī ir pašu veikums, un tad sekojusi atvieglota nopūta. «Mums ir klienti, kuri brauc gan uz «Serpentīnu», gan uz «Road House»,» atklāj Inguna. Viesturs piebilst, ka ģimenes ar bērniem ierodas gan vienā, gan otrā vietā. Jaunieši laikam gan vairāk iecienījuši burgernīcu, kas ir pašsaprotami.
Sirdsdarbs, kur nepieciešama intuīcija un entuziasms
Zauli pastāsta, ka ļoti paveicies ar ainavu, kas paveras no terases. Tā iesākumā nemaz nebija plānota, apkārt valdījis liels haoss, bet trīs gadu laikā soli pa solim visu paši sakopuši. Tāpat celtniecības darbiem netika izmantoti nekādi firmu pakalpojumi un tehnika.
«Mums kafejnīca vairāk ir sirds darbs. Uzskatu, ka šāda līmeņa uzņēmējdarbību iemācīties skolā nevar. Koncernu radīšana — jā, tas ir cits stāsts. Bet te tik daudz aspektu balstās uz intuīciju un uz entuziasmu, ir nepieciešama veiksme un drosme. Ēdināšanā mums zināšanu vispār nebija nekādu. Vienkārši lēcām un darījām. Abi bijām vienprātībā. Arī interjers — tas viss radies kopā. Vienam — boksa rings un mocis, otram — ideja par svecēm un spilveniem. Kopā radām to atmosfēru,»
pauž Viesturs un Inguna.
Apņēmīgais pāris ilgi nevarējis izdomāt burgernīcas nosaukumu. Izrādās, ka 19. gadsimta beigās un pagājušā gadsimta sākumā Aļaskā un Kanādā bijušas piestāšanās vietas, kur mainīts suņu vai zirgu pajūgs. Tāpat Austrālijā tuksnesī ir vietas garos ceļa gabalos, kur var piestāt un atpūsties, paēst un arī pagulēt. «Mums te pagulēt nevar, bet visu pārējo gan. Tā doma ir līdzīga, proti, vieta, kur piestāt garajā ceļā,» pauž Inguna, gaidot klientus visas dienas laikā, jo arī par brokastīm īpaši padomāts.
