Talsu pusē ir tāda aptuveni 10 kilometrus gara Dzelzupe. Tās nosaukumam atbilstošu nokrāsu, kas iztek no avotiem, var vietām patiešām arī redzēt, bet vairāk šī upe slavena ar to, ka brīžiem tā pārvēršas par “sūdupīti”, jo tajā nokļūst neattīrīti notekūdeņi. Kamēr vairāku gadu cīņā apkārtējo māju iedzīvotāji bezspēcībā padevušies, to pārņēmis vietējais entuziasts – nesagaidot atbildīgo rīcību, vairākus kilometrus upes iztīrījis viņš pats savām rokām.
Katrai Latvijas upei ir jābūt savam reindžeram, kas par to tur rūpi. Tā talsinieks Gatis Štrauss ir uzņēmies šefību par Talsu novada Dzelzupi. Un viņš ir tik aktīvs, ka daudziem ir pat kā dadzis acī. “Sākās jau viss ar Stendes upi, Pastendē viss centrs nobeigts, viss ir ciet, un tad to tēmu pacēlu augšā – kā varētu ar aizsprostiem cīnīties un uzlabot to vidi, lai Pastendes centrā būtu smukas pastaigu vietas un skatītos, kā lašveidīgās zivis nārsto straujtecē. Bet tas ir privātais, tur neko nevar izdarīt, un tā arī beidzās. Beigās domāju Dzelzupe jāapskatās. Piegāju klāt, un tur viss smirdēja pēc kanalizācijas,” stāsta talsinieks Gatis Štrauss.
Interesi par Dzelzupi Gatim raisīja sižets pirms vairākiem gadiem, kur vietējie bezspēcīgi cīnās par tiesībām dzīvot tīrā vidē. Viņš pats ikdienā aktīvs skrējējs, tāpēc enerģijas viņam esot pārpārēm un to viņš grib izmantot, ejot palīgā tiem, kam rokas jau nolaidušās. “Šo posmu es attīrīju kādu nedēļu atpakaļ ar vietējiem iedzīvotājiem. Ar zāģi nonāca lejā, izzāģēja, izvilka kokus ārā. Viņi bija priecīgi, ka nāku palīgā. Bērni jau nevar pieiet pie tās upes klāt. Viss smird, kaut kādi tārpi, te var redzēt – malas vēl palikušas, kur nav aizskalojies viss tas smirdīgais. Kad iekāpj, smird pēc kanalizācijas. Nedēļas laikā var jau redzēt rezultātu, kur tā gultne baltā parādījusies. Viss tas tecējums upei atjaunojās. Un lejā, kur rūdu avoti, tur foreles jau parādās,” izklāsta Gatis Štrauss.
Pirms neilga laikā kādā no savām apgaidām Dzelzupes reindžeram nejauši izdevās fiksēt notekūdeņu dūņu noplūdi no attīrīšanas iekārtām. Esot gribējies raudāt, jo viss ieguldītais darbs vējā. Pastaigas laikā Gatis iedod polarizētas brilles, lai arī mēs ievērotu sarkanos tārpus, kuri dzīvo attīrīšanas dūņās.
Vēlāk biologi Gatim paskaidro, ka tie mazsartārpi, kas tādā masā savairojas tikai vietās ar augstu organisko piesārņojumu. Risinājums esot masu izgrābt un tad, ja kritums ļauj, veidot krāces un straujteces. “Te smird pēc atejas… Un kas tad te var dzīvot šitādā… Te ir noindētas, es nezinu, kādas dzīvās radības. Te būtu krimināllieta par šādu variantu, cik te ir noindēts. Vienu taimiņu cilvēks nodur, viņam ir 700 eiro sods, bet gadiem bendē upi un nekā nav. Cik tad var runāt, vajag jau kaut ko sākt arī darīt,” tā Gatis Štrauss.
Un reindžers arī darīja – ar mačeti izcirtis niedres un upē salicis akmeņus – lai vairāk rodas skābeklis un zivīm, kur paslēpties. Pašmācības ceļā internetā no ekspertiem iemācījies padomus. “Jāskatās, lai upei būtu cieta grunts, un straumes ātrumam jābūt ir. Ieliekot upē akmeni, šādā veidā rodas skābeklis. Un šī skaitās dabīgā upes ūdens attīrīšanas iekārta. Pirmā pazīme upei ir tā, ka viņa čalo, tātad tā ir dzīva,” skaidro G. Štrauss.
Gati daudzi nesaprotot un viņa uzskatiem netic. Taču tas reindžeram rada vēl lielāku vēlmi panākt taisnību: “Nevar kaut kādu upi pārvērst par Indiju Gandiju kaut kādu, kur viss smird, un visu vidi pārtaisīt par sūdu bedri kaut kādu, kā to rupjiem vārdiem varētu nosaukt.”
Šovasar talsinieka sapnis piepildīsies, un “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” upi tīrīs un sakārtos. Ar savu aktivitāti talsinieks panācis, ka daļu upes tīrīs ar rokām. Jo tur unikālas vērtības, neskaitāmi rūdu avoti un upē esot arī šūnu akmeņi, pēc kuriem brienot, iestiegam.
Kamēr šūnu akmeņi atgriežas upē, tikmēr no tajā atrastajiem atkritumiem Gatis sev uzcēlis pieminekli. “Piecus maisus es aizvedu ar atkritumiem no upes, kas nāca ārā,” skaidro G. Štrauss.
Dzelzupi iztīrīs, sakārtos, taču, ja attīrīšanas iekārtās kādā brīdī atkal notiks avārija, sliktās lietas Baltijas jūrā vienkārši nokļūs ātrāk. Vai tas labi? SIA “Talsu ūdens” paredzamā nākotnē plāno problēmas sakni atrisināt. Taču ko līdz tam? “Pirmkārt, mēs plānojam ņemt analīzes arī pašu spēkiem savā laboratorijā. Tas nozīmē, ka ņemsim gan izplūdē, gan arī pilsētā akās, tur, kur mums ir ražošanas uzņēmumi, lai spētu saprast, vai nenāk ārējais piesārņojums. Papildus tam mēs uzlabosim attīrīšanas iekārtu darbību, cik tas ir iespējams, papildināsim ar sūkņiem, lai būtu labāks tehnoloģiskais process,” izklāsta Kristīne Riekstiņa Sniedziņa, SIA “Talsu ūdens” Administratīvās nodaļas vadītāja.
Talsu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pārbūvi plānots uzsākt šī gada beigās, nākamā gada sākumā, piesaistot ES finansējumu, taču uzņēmums saprot, ka ir vēl virkne darbu, lai tehniski nolietotajās iekārtās un būvēs nepieļautu jaunas avārijas. To noteikti vaktēs arī Dzelzupes reindžers.
