Pieaugot ražošanas izmaksām, konkurēt ar importēto produkciju kļūst aizvien sarežģītāk. Biedrība «Zemnieku saeima», aptaujājot vietējos audzētājus, secinājusi, ka Latvijā vietējās produkcijas patēriņš strauji samazinās. Tikmēr Talsu novadā novērojumi atšķiras — kāds pamanījis, ka pircēji vairāk atzīst Latvijā ražoto produkciju, bet kāds uzsver, ka lielāka nozīme tiek piešķirta nevis izcelsmes valstij, bet gan cenai.
Atsaucoties uz biedrības veikto dārzeņu, augļu un ogu audzētāju aptauju, «Zemnieku saeima» informē, ka pieprasījums pēc vietējiem augļiem un dārzeņiem šogad Latvijā samazinājies par vidēji 30%. Arī lielveikalu ķēdes labprātāk izvēlas pircējiem piedāvāt importa produkciju.
SIA «Lubeco» valdes priekšsēdētāja Zane Silgale atzīst, ka savā ikdienā to, ka vietējās produkcijas patēriņš ir samazinājies, neizjūt. Ģimenes uzņēmumā pie Lubezeres ik gadu tiek novāktas zemenes, cidonijas, āboli un ķirbji.
«Latvijas ogas ir pieprasītas, jo tās ir labas kvalitātes un garšīgas. Noiets tām ir vienmēr, tikai jāatrod ceļš pie savējā pircēja. Ne visi gribēs maksāt vairāk — Latvijas oga tomēr vienmēr maksās vairāk. Paši piegādājam ogas lielveikalu ķēdei «Lidl» — apjoms ir tāds pats kā pagājušajā gadā. Citās lielveikalu ķēdēs nav daudz Latvijas piegādātāju. Audzētāji nav gatavi pakot ogas un nodrošināt tik augstu kvalitāti, kā to prasa lielveikali. Latvijā audzēto zemeņu lielveikalos trūkst, bet audzētāji nav gatavi ne apjomiem, ne kvalitātes prasībām, kas tiek izvirzītas.
Ražošanas izmaksas pēdējos divus gadus ir ļoti, ļoti augušas. Pagājušajā gadā lielākā daļa zemeņu nosala un tirgū nebija piedāvājuma, līdz ar to cena bija augsta. Man prieks, ka šogad tā nekrītas, bet beidzot sāk atgriezties kaut cik normālā līmenī. Kad no lata pārgājām uz eiro, cena bija par 30 procentiem zemāka, pēdējos gadus esam tirgojuši ogas par ļoti zemām cenām. Beidzot tā ir pacēlusies tur, kur tai vajadzētu būt,» pārdomās dalās Z. Silgale.
PVN likmes kāpumu Latvijā raksturīgiem augļiem, dārzeņiem un ogām no pieciem uz 12 % vērtē negatīvi.
PVN likmes kāpumu Latvijā raksturīgiem augļiem, dārzeņiem un ogām no pieciem uz 12 % viņa vērtē negatīvi. «Gados, kad bija piecu procentu likme, beidzot bija tā, ka noslēdzas zemeņu sezona un esam visus nodokļus nomaksājuši. Pirms tam, kad bija 21 procents, beidzās sezona, tev kontā ir nauda, bet tā visa jāatdod PVN un tu vēl paliec mīnusā, vēl jāņem pagarinājums. Tikko nodoklis ir lielāks, atkal esam nekonkurētspējīgāki ar poļu ogām. Tiem, kas pērk ogas no Polijas, ir nulle procentu likme, pēc tam viņi var uzlikt lielāku uzcenojumu, savukārt tie, kas tirgo Latvijas ogas, PVN dēļ nevar uzlikt tik lielu uzcenojumu. Nepareizā virzienā ejam, skatīsimies, kāda būs situācija sezonas beigās, bet labi, ka nav 21%, tad stingri jāpārdomā, vai par tādu procentu likmi vispār ir vērts audzēt zemenes,» atzīst SIA «Lubeco» valdes priekšsēdētāja.
«Ir cilvēku grupa, kas izvēlas Latvijas produkciju, bet var just, ka cilvēki aizvien mazāk skatās, vai tā ir Latvijas vai Polijas produkcija, bet vairāk skatās uz cenu,» uzsver vietējā uzņēmēja, kas vēlējās palikt anonīma. «Lielveikali izvēlas citu valstu produkciju, jo zemniekiem nevar uzlikt tādu uzcenojumu, tad zemniekiem jāatdod produkcija par ļoti zemu cenu. Ražošanas izmaksas ir pieaugušas, zemnieku Latvijā paliek arvien mazāk, un arī produkcijai cena ir palielinājusies. Arī PVN likmes kāpums, protams, nav nekas patīkams, bet cenšamies nedomāt par to, kā bija kādreiz, sadzīvojam ar to un vairāk domājam par to, kā pārstrādāt izaudzētos produktus.»
Par vienu no problēmām audzētāji sauc arī cilvēku maldināšanu. Pērkot Latvijas zemenes, gurķus vai tomātus tirdzniecības vietās, ne vienmēr pircējs var būt pārliecināts, ka produkts tiešām ir no Latvijas. Katru dienu Latvijā tiek ievestas kaimiņvalstīs audzētas zemenes, un, ņemot vērā pieprasījumu pēc vietējām zemenēm, pircējs nevar būt pārliecināts, ka par augstāku cenu piedāvāto it kā vietējo zemeni viņš neiegādājas poļu produkciju. «Zemnieku saeima» aicina pircējus būt vērīgiem, iegādājoties Latvijā ražotus dārzeņus, augļus un ogas, un aizdomu gadījumā tirgotājam pieprasīt informāciju par produkta izcelsmi un ražotāju.
«Diemžēl augšā visu laiku tiek izdomāti arvien jauni noteikumi, jauni likumi, kas mūsu darbību apgrūtina. Tur sēž cilvēki, kas nav redzējuši, kā tas dzīvē notiek, kā tas viss tiek radīts un kādus spēkus tas no mums prasa,» teic I. Frīdenberga.
Zemnieku saimniecības «Purmaļi» pārstāve Ingrīda Frīdenberga uzsver, ka produkcija jāizvērtē kritiski. «Cilvēki ir visādi, pārdevēji domā, kā iegūt lielāku peļņu, līdz ar to jāuzmanās. Cilvēki tomēr vairāk atzīst Latvijā ražoto produkciju, it īpaši pašražotu, dabīgu produkciju. Mēs nodarbojamies ar piena pārstrādi, un pieprasījums ir ļoti liels. Kvalitatīvu produkciju pērk neatkarīgi no cenas, cilvēki ir sapratuši, ka mūsu pašu ražojums ir tas labākais. Diemžēl augšā visu laiku tiek izdomāti arvien jauni noteikumi, jauni likumi, kas mūsu darbību apgrūtina. Tur sēž cilvēki, kas nav redzējuši, kā tas dzīvē notiek, kā tas viss tiek radīts un kādus spēkus tas no mums prasa. Viss virzās uz to, lai mūsu pašu produkciju mazāk varētu laist tirgū un lai vairāk ienāktu iekšā imports, bet mēs cīnāmies, turamies, ražojam, cilvēki ir apmierināti un pieprasījums ir liels,» prieku par spīti izaicinājumiem pauž I. Frīdenberga.
