Visbiežāk sastopamās problēmas, aizejot no darba

Aiziešana no  darba var būt emocionāli grūts process. Jāatvadās no ierastā režīma un kolēģiem, jāmaina vide un jāpieņem jauni izaicinājumi, kas vēl tikai priekšā. Neapšaubāmi, cilvēki aiziet no darba dažādu iemeslu dēļ. Tāpēc ir pašsaprotami, ka ievērojama daļa no viņiem saskaras arī ar dažādām problēmām. Dažiem tās var būt vienkāršas bailes no pārmaiņām, savukārt citiem ir sarežģītākas situācijas, piemēram, neizmaksātas algas. No citas puses, līdzīgas problēmas notiek daudz biežāk. Tomēr šoreiz apspriedīsim 4 galvenās un izplatītākās problēmas.

 

Neizmaksāta alga

Ar neizmaksātām algām bieži nākas saskarties dažādos apstākļos. Šādas problēmas bieži sastopamas jau pēc pirmā darba mēneša. Dažreiz gadās, ka ilgu laiku šķiet, ka izvēlētajā darba vietā viss patiešām atbilst vajadzībām. Draudzīgi kolēģi, pieklājīgs atalgojums un lielisks priekšnieks ir patiešām lieliski ieguvumi, kas patiktu gandrīz ikvienam. Taču gadās arī tā, ka viss mainās uzreiz pēc lūguma aiziet no darba un priekšnieks vairs nepiekrīt maksāt algu. Jebkurā gadījumā, neatkarīgi no situācijas apstākļiem, ir jārīkojas. Ja nav iespējams vienoties par soda naudu, jāvēršas parādu piedziņas uzņēmumā. Tomēr šeit ir ļoti svarīgi negaidīt pārāk ilgi, jo pretējā gadījumā process var būt ļoti ilgs un nogurdinošs. Parasti uzņēmumi, kas sniedz šādus pakalpojumus, palīdz dažādās situācijās, piemēram, kad darba devējs bankrotē vai parāds jau ir nodots tiesu izpildītājam. Taču vērsties var arī tad, kad vienkārši tiek kavēta naudas samaksa. Nenoliedzami, iespējams, būs nepieciešami dažāda veida pierādījumi, piemēram, darba līgums, tiesas vai Valsts darba inspekcijas lēmums. Tomēr svarīgi ir pārāk ilgi negaidīt un cīnīties par to, kas patiešām pieder jums.

 

Dokumentu nepieņemšana vai neparakstīšana

Dažkārt ir situācijas, kad darbinieks iesniedz atvaļinājuma iesniegumu, bet darba devējs atsakās to pieņemt vai vienkārši neparaksta. Tad ir liels satraukums: kā pierādīt, ka dokuments tiešām ir nodots priekšniekam? To vislabāk sūtīt uz e-pastu vai ierakstītās vēstules veidā. Tāpat jāatceras, ka darbiniekam ir tiesības pārtraukt gan uz noteiktu laiku, gan beztermiņa darba līgumu, taču šāds lūgums jāiesniedz pēc iespējas ātrāk (parasti pietiek ar 14 dienām). Ja tomēr neizdodas vienoties, ieteicams vērsties Valsts darba inspekcijā.

 

Negodīga atlaišana

Darba attiecību pārtraukšana var būt ļoti dažāda. Daži cilvēki aiziet brīvprātīgi, bet citi ir spiesti to darīt. Protams, šādas nepatikšanas notiek dažādu iemeslu dēļ. Taču ļoti bieži darba devēji nevēlas maksāt kompensāciju, kas pienākas darbiniekam. Tādējādi viņam var lūgt brīvprātīgi aiziet no darba. Taču gadās arī, ka cilvēku atlaiž nelikumīgi. Ko tas nozīmē? Par nelikumīgu atlaišanu uzskatāms tāds process, kad darba devējs neievēro Darba kodeksa prasības. Tomēr šis jēdziens ietver arī to, ka tam nav juridiska pamata. Piemēram, dažkārt darba devēji speciāli izdomā dažādus pārkāpumus. Tātad, kas būtu jādara šādā gadījumā? Bez šaubām, ir svarīgi pēc iespējas ātrāk vērsties Valsts darba inspekcijā. Lielākā daļa darbinieku var prasīt ne tikai atlaišanas atzīšanu par nelikumīgu, bet arī kompensācijas, mantiskā/nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu vai pat darba vietu. Tomēr nevajadzētu pārāk ilgi kavēties, tāpēc vēlams pēc iespējas ātrāk vērsties Valsts darba inspekcijā.

 

Piespiedu atlaišana

Dažas atlaišanas situācijas ir nelikumīgas. Kā jau tika minēts iepriekš, dažkārt cilvēks tiek spiests pamest darbu “pēc paša vēlēšanās”. Tomēr galvenais ir nesteigties parakstīt dokumentus, visu nepārdomājot. Neaizmirstiet, ka ir iespēja vienoties un apspriest dažādus nosacījumus un kompensācijas, kas jūs apmierina. No otras puses, ja nevēlaties pamest darbu, mēģiniet vienoties par palikšanu. Taču, ja darba devējs ļaunprātīgi ignorē kādus lūgumus, paziņo, ka dokumentus neparakstīs, un var jūs atlaist pēc paša vēlēšanās, ja viņam ir pamats to darīt. Turklāt, ja jums ir problēmas ar iespējamiem risinājumiem, vienmēr ir ieteicams konsultēties ar juristiem.

Jebkurā gadījumā atcerieties, ka darba devējs nevar piespiest jūs pamest darbu. Tomēr situācijas gadās dažādas, tāpēc pierādījumu vākšanu labāk sākt pēc iespējas ātrāk. Piemēram, tās var būt sarakstes un sarunu ieraksti. Tomēr, ja jūtat spiedienu aiziet no darba, brīdiniet darba devēju, ka konsultēsieties ar juristiem vai zvanīsiet darba inspekcijai. Tas var būtiski mainīt viņa attieksmi šādā situācijā. Savukārt, ja jūs tomēr parakstījāt dokumentus, bet jums ir pierādījumi, ka esat bijis spiests to darīt, varat vērsties Valsts darba inspekcijā. Šajā gadījumā pastāv liela iespēja, ka atlaišana tiks atzīta par nelikumīgu, un jūs saņemsiet kompensāciju. Taču, kā jau minēts, dažādu pierādījumu vākšanu ir svarīgi sākt pēc iespējas ātrāk.