«Tas ir apsveicami, ka arī jaunieši domā par Latvijas drošību, valsts aizsardzību un jaunu zināšanu un izaicinājumu pieņemšanu,» gandarījumu par sabiedrībā pieaugošo interesi pauž Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 46. kājnieku bataljona komandieris, pulkvežleitnants Jānis Lakševics. Par galveno kritēriju, kas nepieciešams, iestājoties teritoriāli visplašāk pārstāvētajā Nacionālo bruņoto spēku struktūrā, viņš sauc gribu un motivāciju būt aktīvam — viss pārējais tiks iemācīts uz vietas.
— Kas uzskatāma par Zemessardzes galveno funkciju/uzdevumiem?
— Zemessardzes galvenais uzdevums ir brīvprātīgi apmācīt un iesaistīt zemessargus, Latvijas pilsoņus, dažādu militāru uzdevumu izpildē. Protams, Zemessardze nav atdalīta no atbalsta sabiedrībai — daudzos jautājumos sniedzam atbalstu gan Valsts policijai, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, piemēram, cilvēku meklēšanā vai ugunsgrēku dzēšanā. Ir daudz uzdevumu, kur iesaistāmies papildus militāro zinību apgūšanas laikā. Zemessargi ir daudzpusīgi attīstīti dažādās jomās.
— Cik liela daļa no zemessargiem procentuāli ir sievietes un cik — vīrieši? Kādās vecuma grupās?
— Mūsu bataljonā aptuveni 35 procenti ir sievietes un 65 procenti — vīrieši, bet zemessargs ir zemessargs — gan vīrieši, gan sievietes pilda vienādus uzdevumus. Latvijā procentuālais sadalījums varētu būt līdzīgs. Attiecībā uz vecuma grupām situācija pēdējā gada laikā ir pamainījusies — kādreiz lielākā daļa zemessargu bija vecuma grupā virs 40 gadiem, bet kopš pagājušā gada nāk arī jaunieši. Tas ir apsveicami, ka arī jaunieši domā par Latvijas drošību, valsts aizsardzību un jaunu zināšanu un izaicinājumu pieņemšanu.
/Zemessardzes arhīva foto/
— Cik lielā mērā sabiedrības interese par iestāšanos Zemessardzē mainījusies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā?
— Tas pamudināja Latvijas pilsoņus un pārējo pasauli pārdomāt savas vērtības. Cilvēki saprata, ka krīzes situācijā ir nepieciešamas papildu zināšanas. Karš Ukrainā bija galvenais vadmotīvs iestāties Zemessardzē.
— Kā pandēmijas laiks ietekmēja Zemessardzi?
— Pandēmijas laikā pieplūdums bija vidusmēra — tas nebija liels, bet palēnām cilvēki nāca un iesaistījās. Zemessardze sniedza atbalstu arī laikā, kad bija izsludināta komandantstunda. Gādājot par to, lai noteiktās likuma normas būtu ievērotas, Zemessardze šajā laikā paveica ļoti lielu darbu.
— Kas jāzina pirms iestāšanās Zemessardzē? Kādi kritēriji tiek ņemti vērā?
— Vienīgais kritērijs, ko es gribētu uzsvērt, ir pārliecība un motivācija darboties šajā jomā. Visu pārējo mēs iemācīsim. Protams, ir jāiziet veselības pārbaude — lai varētu iesaistīties militārajos treniņos, jābūt daudzmaz veselīgam. Atbilstību dienestam pēc dažādiem kritērijiem nosaka medicīniskā komisija.
— Cik liela nozīme ir emocionālajai noturībai? Cik labai jābūt fiziskajai sagatavotībai?
— Galvenais ir griba. Ja cilvēks izrāda gribu, noturība tiks pilnveidota, bet, ja cilvēks ir atnācis tikai izklaides pēc, bieži vien emocionālā noturība ar laiku izsīkst.
Lai varētu pilnvērtīgi veikt dienesta pienākumus un piedalīties militārajās apmācībās, zemessargam jābūt motivētam un ar labu fizisko sagatavotību. Ir speciāli izstrādāti normatīvi, pēc kā to vērtējam.
/Zemessardzes arhīva foto/
— Ar kādiem izaicinājumiem zemessargiem ikdienā nākas sastapties?
— Ikdienā galvenais ir militārās mācības, kurās pēc iepriekš izstrādāta plāna gada griezumā piedalāmies. Rudenī notiek mācību cikls «Namejs», kur piedalās karavīri un zemessargi no visām Nacionālo bruņoto spēku vienībām, kā arī rezerves karavīri un sabiedroto spēki. Mācībās pārbaudām visu, ko gada laikā esam iemācījušies. Kad tas ir nepieciešams, sniedzam atbalstu Valsts policijai sabiedriskās kārtības nodrošināšanai un, ja nepieciešams, ātri reaģējam un ejam palīgā pazuduša cilvēka meklēšanā. Tas nenotiek bieži, bet, ja ir šāda vajadzība, varam to nodrošināt.
— Cik bieži tiek rīkotas mācības? Kādas iemaņas to laikā tiek apgūtas?
— Vadāmies pēc iepriekš sagatavota plāna. Mācības notiek visa gada garumā gan ziemas periodā un rudenī, gan pavasarī un vasarā. Zemessargam galvenais ir būt pieejamam. Atbilstoši likumā noteiktajam iesaistām zemessargu uzdevumu izpildē un apmācībā līdz 30 dienām gadā. Apmācību organizēšanai izmantojam Ziemeļkurzemi, visu savu atbildības teritoriju — Ventspils un Talsu novadus un Ventspils pilsētu.
Parasti mācību cikls gada griezumā sākas ar individuālo iemaņu atkārtošanu — vēlreiz atkārtojam un pilnveidojam zemessargu individuālās iemaņas, un pēc tam zemessargi dodas uz kolektīvo apmācību ciklu, kur apgūst un izpilda dažādus uzdevumus komandas sastāvā. Svarīgākais ir prast darboties komandā — ikviena komanda ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. Zemessardze ir vieta, kur katrs Latvijas pilsonis var iestāties, tādējādi stiprinot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, kur ikvienu Latvijas pilsoni apmāca un sagatavo krīzes pārvarēšanai. Dienests Zemessardzē sniedz iespēju regulāri paplašināt redzesloku, iegūt dažādas militārās specialitātes, stiprināt stresa noturību un uzlabot fizisko sagatavotību, tādēļ mācībās apgūtās plašās zināšanas un prasmes var būt noderīgas arī ārpus dienesta.
