Lai popularizētu zinātni un zinātnes sasniegumus, reizi gadā — septembra pēdējā piektdienā — durvis plašākai sabiedrības daļai ver augstskolas un zinātniskie institūti. Jau trešo gadu tikties ar pētniekiem, doties ekskursijās un piedalīties eksperimentos varēja arī Stendes pētniecības centrā.
Eiropas Zinātnieku nakts ir Eiropas Komisijas iniciēts pasākums, kas jau 17. gadu vienlaicīgi notiek visā Eiropā. Zinātniskās institūcijas atraktīvā un populārzinātniskā veidā iepazīstina ar dažādām zinātnes nozarēm, inovatīvām metodēm un tehnoloģijām, kas, pateicoties zinātnei, ir pieejamas industrijai un ikvienam cilvēkam.
Izglītojošs stāstījums par augsnes veselību Zinātnieku nakts apmeklētājiem ļāva izprast tās nozīmi cilvēces pastāvēšanā, savukārt interesanti fakti par laukaugu uzturvērtību, ietverot informāciju arī par mazāk zināmām uzturvielām, liecināja par to, cik liela nozīme ir daudzveidīgām, viegli pieejamām pārtikas izejvielām. Iejusties pētnieka lomā varēja, izmēģinot iekārtas, ar kuru palīdzību notiek graudaugu un pākšaugu paraugu sagatavošana ražas kvalitātes noteikšanai, un ielūkojoties jaunas šķirnes tapšanas procesā. Dodoties pa vēstures takām un ieskatoties institūta vēsturē, interesantas nianses iezīmējās pagājušā gadsimta apsveikumu un uzskates materiālu noformēšanas īpatnībās. Lai viesošanos padarītu aktīvāku, centra darbinieki bija parūpējušies arī par radošām izklaidēm un spēlēm, kurās labprāt iesaistījās gan skolēni, gan ģimenes ar bērniem.
«Ir ļoti svarīgi parādīt, ko mēs darām. Mēs dzīvojam savā vidē, un cilvēkiem no malas liekas, ka it nekas nenotiek. Patiesībā mums te ir interesanti — mums ir laboratorijas, siltumnīcas, dažādi mazi eksperimentiņi… Bērni atgriežas ar saviem zinātniski pētnieciskajiem darbiem, iziet prakses… Ja mēs nestrādāsim ar šo paaudzi, nedabūsim atgriezenisko saiti. Viņiem jāsaprot, ka te ir forši, ka zinātne ir interesanta,»
uzskata vadošā pētniece Inga Jansone.
Programma gadu no gada tiek nedaudz pamainīta,— šogad jaunums bija izzinošās lekcijas, ko līdzsvaroja radošās aktivitātes. «Esam stāstījuši par institūtu un projektiem, bet lekciju iepriekšējos gados nebija. Tā kā bērniem vajag rotaļas un kustības, esam atstājuši tām vietu.
Bērniem jāredz, kā no grauda, kā no vārpas iespējams tikt līdz gala produktam. To ļoti labi var redzēt, izkuļot savu vārpu, to sagatavojot, aizejot uz siltumnīcu un iesējot. Tad seko rezultāts — no tā visa, ko esam izaudzējuši, varam izcept arī pankūciņas vai vafeles.
Pagājušajā reizē bija iespēja pasēdēt traktorā, bet šoreiz traktoru nebija, jo sezona ir garāka un traktori vēl ir darbā. Aktivitātes ir piemērotas dažādiem vecumposmiem — varam runāt bērnu valodā, varam runāt citādākā valodā, bet jebkurā gadījumā lekcijas varam pielāgot. Spēles var spēlēt gan lieli, gan mazi. Ir svarīgi, lai ierodas ģimenes un vecāki darbojas kopā ar bērniem. Parasti pie mums brauc gan ģimenes ar bērniem, gan skolēni. Arī šogad ir pieteikušās skolas, kas organizēti ieradīsies ar autobusu.
Zinātnieku nakts nav vienīgā reize, kad pie mums nāk bērni. Mums ir izveidojusies ļoti laba sadarbība arī ar vietējo skoliņu. Bērni nāk pie mums uz karjeras dienām, mēs kopīgi strādājam siltumnīcās, šķirojam graudus un viens otram organizējam koncertus. Vienu gadu saņēmāmies, sapurinājāmies, uztaisījām Ziemassvētku izrādi un aizgājām pie bērniem,» atklāj I. Jansone.
Par galveno dzinējspēku viņa sauc gandarījumu. Brīdī, kad tiek izziņots Zinātnieku nakts datums, institūtā sākas rosība un aktīva gatavošanās. Uzsvars tiek likts uz izzinošu, aktīvu darbību un rezultātu, ko beigās var paturēt arī rokās. Runājot par iespējām un laiku, kas tiek ieguldīts pasākuma organizēšanā, darbinieki turas pie principa — jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt.
