Kartupeļu ražas kontrasti Talsu novadā

Latvietis un kartupelis — tās ir divas neatdalāmas lietas, un bez šī dārzeņa mūsu galds nav iedomājams. Šī gada vasaras untumainie laikapstākļi, kas atnesa gan postošas lietavas, gan pēkšņu vētru, Talsu novadā strādājošajiem lauksaimniekiem likuši piedzīvot krasi atšķirīgas emocijas. Kamēr viens saimnieks savos laukos priecājas par izcilu bumbuļu lielumu, cita saimniece ar bažām lūkojas uz ezera virsmā pārvērstajiem laukiem.

Lai izprastu lauku realitāti pēc šīs vasaras dabas pārbaudījumiem, uz sarunu aicinājām divus pieredzējušus kartupeļu audzētājus no Talsu novada: ar labo ražu lutināto ZS «Sprīdīši» saimnieku Gundaru Elstiņu no Virbu pagasta un dabas stihijas skarto ZS «Indrāni» saimnieci Elitu Erdmani no Laidzes pagasta. Viņu stāsti par šī gada ražu ir atšķirīgi.

Smilšainās augsnes veiksmes stāsts

Gundars Elstiņš savā saimniecībā ZS «Sprīdīši» kartupeļus audzē jau kopš 90. gadiem. Kartupeļu stādījumi viņa saimniecībā aizņem aptuveni 16—18 hektārus, kas izvietoti trīs laukos, un platības katru gadu nedaudz atšķiras, jo lauki ir regulāri jāmaina. Kamēr daudzi Latvijas lauksaimnieki šovasar satraukti sekoja līdzi debesu vēstījumiem, baidoties par ražas puvi un tehnikas grimšanu dubļos, Virbu pagastā noskaņojums ir pozitīvs. Atbilstoša augsne un reljefs ir izrādījusies vislabākā aizsardzība pret plūdiem. Neveidojas peļķes un viss liekais aiztek. «Mēs jau dienu pēc vētras varējām braukt ar tehniku pa lauku,» stāsta Gundars. Pateicoties augsnes specifikai, ZS «Sprīdīši» šogad var lepoties ar patiesi iespaidīgiem rezultātiem. Saimnieks neslēpj gandarījumu, raksturojot šī gada veikumu laukā: «Raža šogad ir pasakaina. Pēc skaita kartupeļu zemē nav daudz, bet tie ir lieli.»Lielie un skaisti dzeltenie bumbuļi lieliski izskatās maisos, rotājoties dārza vagās. Tai pašā laikā saimnieks zina stāstīt par citu saimniecību situāciju, kur daļa kartupeļu zemē sākuši jau pūt.

ZS «Sprīdīši» agrie kartupeļi — tādas šķirnes kā ‘Riviera’, ‘Frieslander’ un ‘Prada’ — tiek lasīti ar rokām, lai garantētu nevainojamu kvalitāti un saglabātu trauslo, plāno miziņu. Agrajiem kartupeļiem šogad bijusi ļoti laba raža. Tāpat saimniecībā tiek audzēta klasiskā ‘Vineta’, cimperlīgā ‘Belana’ un daudz vēlo šķirņu, piemēram, ‘Soraya’, kas ir vispopulārākā, jo ir universāls kartupelis — der gan salātiem, gan vārīšanai, gan frī kartupeļiem utt. Savukārt salātiem tik ļoti piemēroto ‘Lauru’ saimniecībā vairs neaudzē, jo pēc tās neesot pieprasījuma. Katru gadu saimnieks izmēģina jaunas šķirnes, šogad, piemēram, ‘Birgita’ un ‘Red Fantasy’.

Problēmu ar kaitēkļu apkarošanu neesot — lakstus vienreiz, parasti pēc Līgo svētkiem, nomiglo, un iedarbība saglabājas visu vasaru. Kartupeļu lakstus vēlajām šķirnēm pļaut sākuši šonedēļ. Tām šķirnēm, kurām laksti zaļi, vēl ir jāaug, tāpēc tos pļaus nedaudz vēlāk.

Novāktā raža tiek uzglabāta lielā pagrabā. ZS «Sprīdīši» savus kartupeļus pārdod veikalu tīklam «Citro» un dažādām ēdināšanas iestādēm novadā, piemēram, «Kursai», «Lāsītei» un daudziem citiem.

Ugunskurā cepti kartupeļi

Gundars uz lauksaimniecību raugās ar pragmatisku un profesionālu skatienu, nelolojot lieku romantismu, bet skaidri apzinoties savu mērķi: «Es uzskatu, ka zeme ir ražošanas priekšmets, kā jebkuram lauksaimniekam, jo mēs ar to pelnām naudiņu.» Tai pašā laikā «Sprīdīšos» liela uzmanība tiek pievērsta kvalitātei — viņš strādā tikai ar dārgajiem, augstvērtīgajiem minerālmēsliem, izvairoties no lētākiem graudu minerālmēsliem, kas ir uz hlora bāzes, lai kartupelis būtu patiesi garšīgs. 

Protams, ne vienmēr raža saimniecībā ir tik laba kā šogad, un Gundars atsauc atmiņā arī grūtus laikus. «Gājis ir visādi. Vienā vasarā, kad bija ļoti sauss un karsts, braucām pa lauku braukšanas pēc… Kartupeļi bija kā zirņi. Savulaik esam laukus apstādījuši arī nepareizās vietās, piemēram, kur krājas ūdens, un tad nav bijis pat iespējams laukus novākt. Ir bijis, kad negaidīti ātri uznāk ziema ar kailsalu, bet visi lauki vēl nav novākti… Ar kartupeļiem it nemaz nav garlaicīgi. Ja man būtu jāizvēlas otrreiz, šo nekad mūžā vairs nedarītu,» gan smejoties, gan nopūšoties teic G. Elstiņš. Saimnieka ikdiena paskrien nepārtrauktā «vāveres ritenī», rūpējoties par laukiem, par kartupeļu novākšanu, uzglabāšanu un realizāciju.

Vaicāts, kāda ir viņa mīļākā recepte no kartupeļiem, Gundars atsauc atmiņā bērnību, kad tika baudīti ugunskurā cepti kartupeļi: «Tagad, kad bija vētra un nebija elektrības, izdomāju — pasēdēšu lauka malā, un kā bērnībā iekurināju ugunskuru un uzcepu kartupeļus. Kas var būt labāks par to?»

Laidzes pagasta posts un ūdens gūsts

Pavisam citāda un krietni skumjāka aina šoruden paveras vien dažus desmitus kilometru tālāk — Laidzes pagastā, kur saimnieko Elita Erdmane no ZS «Indrāni». Elitai kartupeļu audzēšanā ir vairāk nekā 20 gadu pieredze. Saimniecībā kartupeļi šogad tiek audzēti aptuveni 34 hektāros, taču šogad aptuveni desmit no tiem piemeklējusi īsta dabas katastrofa. Stiprās lietavas laukus burtiski pārvērta ezeros, nostādot saimniecību neapskaužamā situācijā.

E. Erdmane atzīst, ka šāda mēroga nelaime viņu ilggadējā darba pieredzē ir piedzīvota pirmo reizi. Parasti pakāpeniski nokrišņi zemei nekādu ļaunumu nenodara, taču šoreiz dabas stihija nesaudzēja. «Nav bijis, ka tik īsā laikā nolīst tāds ūdens daudzums. Zeme to ūdeni vienkārši vairs nespēja ņemt pretī,» nopūšas Elita.

Turklāt lauki nebija apdrošināti. Jautāta par valsts kompensācijām plūdu gadījumā, saimniece ir skeptiska — iepriekšējā pieredze ar tauriņziežu (pupu) sējumu postījumiem parādījusi, ka birokrātija un noteikumi ir pārāk sarežģīti, tādēļ toreiz nolemts labāk «atmest ar roku» un nebojāt nervus.

Par spīti lielajiem zaudējumiem applūdušajās lejasdaļās, tajos laukos un pauguros, kas nav cietuši no ūdens plūdiem, kartupeļi ir izauguši skaisti un veseli. ZS «Indrāni» negrasās padoties — viņi pacietīgi gaida, kad lauki kaut cik apžūs, lai septembra vidū varētu uzsākt rudens ražas novākšanu. Pircējiem Talsu tirgū joprojām būs pieejamas pieprasītākās šķirnes — gan miltainā ‘Vineta’, gan sarkanais, vidēji miltainais kartupelis ‘Alouette’ u.c.

#SIF_MAF2026