Kā neiekrist krāpnieku lamatās un nosargāt savu naudu
14. septembrī Talsu pensionāru biedrībā valdīja zinātkāra rosība – uz izglītojošu semināru par finanšu drošību un aizsardzību pret krāpniekiem bija pulcējušies vietējie seniori. Pie viņiem viesojās «Swedbank» Mobilās konsultācijas nodaļas finanšu konsultante Kristīne Ernestovska, kura ar konkrētiem piemēriem iezīmēja skarbo realitāti: krāpnieki kļūst aizvien viltīgāki, un viņu izmantotās metodes var skart ikvienu.
Konsultante iepazīstināja klausītājus ar Valsts policijas apkopotajiem datiem par šā gada pirmajiem mēnešiem. Pirmo šī gada septiņu mēnešu laikā Latvijas iedzīvotājiem noziedznieki jau ir izkrāpuši 14 024 884 eiro, kamēr visā pagājušajā gadā tie bija 15,5 miljoni eiro. Šie skaitļi parāda milzīgu pieaugumu, lai gan bankas nepārtraukti pilnveido drošības sistēmas un bloķē aizdomīgus darījumus. Apkopotie dati atklāj, ka tipisks krāpnieks visbiežāk ir vīrietis vecumā no 18 līdz 55 gadiem, lai gan parādās arī sievietes.
Zvanu krāpniecība un psiholoģiskais terors
Visizplatītākā ir zvanu krāpniecība, kurā noziedznieki pa tālruni uzdodas par amatpersonām, lai ar psiholoģisku spiedienu izvilinātu datus. Noziedznieki visbiežāk zvana uz tālruņa numuru, uzdodoties par Valsts policijas, VID, VSAA, «Elektrum», «Sadales tīkla», «Latvijas Pasta» vai mobilo sakaru operatoru darbiniekiem. Viņu mērķis ir radīt upurī trauksmi, draudot ar kriminālatbildību un pieprasot nosaukt lietotāja numuru vai apstiprināt pieprasījumus ar «Smart-ID». Populāra ir arī viltus shēma par it kā noformētu pilnvaru konta iztukšošanai, tādēļ eksperte atgādina: bez jūsu personīgās klātbūtnes pilnvaru juridiski izdot nevar, un arī valsts iestādes un bankas nekad nesūta savu darbinieku oficiālu dokumentu foto sociālajās lietotnēs, kā arī neprasa izpaust PIN kodus. Latvijā neatliekamā medicīniskā palīdzība tiek sniegta nekavējoties un bez maksas, tādēļ pieprasījums samaksāt pirms palīdzības sniegšanas cietušajam ir nepārprotama krāpniecības pazīme.
Kartes, kurjeri un apstiprinājumu kodi
Bīstama shēma ir bankas kartes atdošana «utilizācijai», iestāstot upurim, ka karte ir uzlauzta un kopā ar PIN kodu jāatdod kurjeram vai jāievieto pakomātā. Banka nekad nesūtīs kurjeru pēc kartes un neprasīs to nodot pakomātā. Bijuši gadījumi, kad iedzīvotāji pakomātos ieliek skaidras naudas uzkrājumus. Kartes datus nedrīkst nodot arī kaimiņiem vai paziņām. Jāatceras, ka konkrētos e-veikalos pirkumu var veikt bez «Smart-ID» apstiprinājuma, ievadot tikai kartes numuru un CCV/CVV kodu, tādēļ «Smart-ID» apstiprinājumu drīkst dot tikai tad, ja darījumu esat ierosinājuši jūs paši.
CSDD datu noplūde, viltus saites un datu izmānīšana
Plaši tiek lietota datu izmānīšana bez tieša kontakta e-pastos, īsziņās un sociālajos tīklos, kā arī identitātes jeb ID zādzība. Pēc CSDD datu noplūdes noziedznieku rokās nonākušas iedzīvotāju adreses un personas kodi. Krāpnieki izstrādā viltus ātruma sodus vai viltotus komunālo pakalpojumu rēķinus. K. Ernestovska atgādināja, ka liela uzmanība jāpievērš e-pastu un SMS saitēm. Oficiālās valsts iestāžu vietnes beidzas ar domēnu «.gov.lv» vai «.lv», piemēram, «e.csdd.lv», turpretim krāpnieki izmanto aizdomīgus domēnus.
Investīcijas, priekšapmaksa un naudas mūļi
Investīciju krāpšanā tiek solīta pasakaina peļņa jau nākamajā dienā mākslīgā intelekta platformās. Sākumā krāpnieki izmaksā nelielu peļņas summu, bet pēc tam pierunā ieguldīt tūkstošus un ņemt kredītus. Kad nauda pazūd, seko «otrais vilnis» – piezvana viltus «advokāts» vai «policists», solot par samaksu palīdzēt atgūt līdzekļus. Savukārt priekšapmaksas shēmās cilvēki pērk preces viltus e-veikalos un pasūtījumu nesaņem, bet «naudas mūļa» shēmās iedzīvotāji tiek iesaistīti noziedzīgas naudas tranzītā caur saviem kontiem – tas ir krimināli sodāms pārkāpums.
Romantiskā krāpšana
Atsevišķa un smaga kategorija ir romantiskā krāpšana sociālajos tīklos un saziņas lietotnēs. Noziedznieki mēnešiem un gadiem ilgi komunicē ar upuriem, radot spēcīgu emocionālo piesaisti. Latvijā krāpnieki visbiežāk uzdodas par ārstiem, jūrniekiem vai ārzemju dienestu pārstāvjiem, kuri atrodas trešās pasaules valstīs un apgalvo, ka viņiem ir nauda, taču radušās īslaicīgas tehniskas grūtības piekļūt kontiem. Noziedznieki izolē cietušos no tuviniekiem, un kauna dēļ cilvēki par notikušo nevienam nestāsta.
Mākslīgais intelekts un aizsardzības rīki
Attīstoties mākslīgajam intelektam, pieaug apdraudējums saņemt viltotus video, kur noziedznieki atdarina radinieku sejas un balsis. Lai pasargātu sevi, drošības speciālisti aicina ievērot vairākus pamatprincipus. Katram ieteicams instalēt bezmaksas DNS ugunsmūri, ko CERT.LV izstrādājis sadarbībā ar NIC.LV bīstamu vietņu bloķēšanai. Kredītu informācijas birojā var noteikt aizliegumu izsniegt ātro kredītu uz sava vārda. Ikdienā jālieto droši autentifikācijas rīki: «Smart-ID», biometrija un divpakāpju autentifikācija. Nedrīkst izmantot nepazīstamus publiskos Wi-Fi tīklus. Krāpšanas gadījumā obligāti jāraksta iesniegums Valsts policijai, jo tikai tā var juridiski rīkoties.
#SIF_MAF2026
