Vai turpmāk visas vasaras būs lietainas? Dabas kaprīzes, globālās pārmaiņas un Kurzemes īpatnības
Aizvadītajā vasarā un rudenī Talsu novadā esam saskārušies ar neierasti lielu nokrišņu daudzumu. Sabiedrībā arvien biežāk izskan jautājums: vai šādi mitri un lietaini laikapstākļi kļūst par mūsu jauno ikdienu? Vai mēs lēnām tuvojamies Skotijai raksturīgajam klimatam? Lai gūtu skaidrību, uz sarunu aicinājām Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Klimata un skaitliskās modelēšanas nodaļas Prognožu un klimata daļas datu analītiķi Kristīni Švalbi.
Pēc statistikas datiem, aizvadītā vasara Latvijā bija mitrākā pēdējo desmit gadu laikā – tik daudz nokrišņu kopš 2016. gada nebija pieredzēts. Salīdzinot ar klimatiskās normas periodu (no 1991. līdz 2020. gadam), vasaras nokrišņu daudzums valstī vidēji pārsniedza normu par gandrīz trešdaļu (29 %). Vadoties pēc Stendes novērojumu stacijas datiem, šī bijusi ceturtā mitrākā vasara novērojumu vēsturē, savukārt Kolkā tā bija piektā mitrākā. Kopš 2021. gada Talsu novadā nokrišņu norma ir tikusi pārsniegta ik vasaru.
Lai gan pēdējie seši gadi tiešām bijuši mitrāki par vidējo normu, ja paskatās LVĢMC klimata rīka vēsturiskajos datos (kur redzami uzkrātie kopējie nokrišņi gadu gaitā), var redzēt, ka agrāk ir bijuši vēl daudz mitrāki gadi. Piemēram, 2010. gada vasarā Talsu novadā nolija pat 364,1 mm, kas pierāda, ka laiku pa laikam ļoti lietainas vasaras ir pieredzētas arī iepriekš. Klimatoloģe aicina neizdarīt sasteigtus secinājumus un nespriest par klimta izmaiņām pēc pēdējo gadu nokrišņu daudzuma, skaidrojot, ka pagaidām vēl ir par agru spriest, vai esam iegājuši pilnīgi jaunā klimatiskajā realitātē, jo klimatiskās normas (30 gadu periods) tiek pārrēķinātas reizi 10 gados, un nākamo lielo datu slieksni sasniegsim ap 2030. gadu. Speciāliste atzīmē, ka situācijas objektīvai izvērtēšanai aplūko vairākus klimatisko indeksu rādītājus, ne tikai nokrišņu normas vien, ņem vērā gan sausuma un mitruma rādītājus, gan ekstrēmos laikapstākļus u.c.
Kas «pareģo» klimata izmaiņas?
Klimata scenārijus izstrādā Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ietver plaši pārstāvētu starptautisku zinātnieku grupu. «Tas ir ļoti sarežģīts process, kurā, vienkāršā valodā paskaidrojot, tiek ņemti vērā sociālekonomiskie faktori, piemēram, populācijas un ekonomikas attīstība, kā arī tas, kādi enerģijas resursi tiks izmantoti nākotnē ‒ vai turpināsim paļauties uz fosilo kurināmo, vai pāriesim uz zaļākiem resursiem, piemēram, saules un vēja enerģiju. Balstoties uz šiem faktoriem, tiek aprēķināti siltumnīcefekta gāzu izmeši, kas kalpo par ievaddatiem dažādiem klimata modeļiem,» skaidro K. Švalbe.
Interesanti, ka nākotnes scenāriji vasaras sezonai prognozē pat nedaudz mazāku kopējo nokrišņu daudzumu nekā pašreizējā norma, taču mainīsies to raksturs, tiem kļūstot daudz intensīvākiem un koncentrētākiem īsākos laika posmos. Līdz ar ko mūsu reģionā ir liela ticamība, ka nākotnē pieaugs intensīvo nokrišņu gadījumu un ar tiem saistīto plūdu risku skaits. To iezīmē novērojumi gan jūlijā, gan augustā Stendē, kur atsevišķās diennaktīs nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz visa mēneša normu.
Klimatoloģe atgādina, ka Kurzemei piemīt savas specifiskas reģionālās īpatnības. Piemēram, jūras tuvuma dēļ Kurzemes piekrastē ir stiprākie vēji valstī, piejūrā pavasaris ir sausāks nekā Latvijas vidienē, ziema ir mitrāka, bet vismitrākā sezona ir rudens, ko nosaka Atlantijas okeāna gaisa masu ienākšana. Nākotnes scenāriji Latvijas teritorijā kopumā, salīdzinot pret klimatisko normu (1991–2020), paredz globālo sasilšanu visās sezonās. Visstraujāk temperatūra pieaugs tieši vasarā un rudenī, un būtisku klimata pārmaiņu scenārija gadījumā līdz gadsimta beigām gada vidējā temperatūra Latvijā salīdzinājumā ar klimatisko normu varētu paaugstināties par 3,7°C. Siltummīļus tas varētu iepriecināt, tomēr speciāliste atgādina, ka līdztekus tam būs arī vairāk ekstremālu laikapstākļu.
Kā mūs ietekmē okeāna straumes?
Atbildot uz jautājumu, vai mēs tuvojamies Skotijas klimatam, eksperte norāda, ka šīs paralēles ir maldīgas, jo Skotijai raksturīgs okeānisks klimats ar izteikti lielākiem nokrišņiem tieši rudens un ziemas periodā, ko veicina Golfa straumes ietekme, kamēr Latvijā mitrākais periods tradicionāli ir vasara. Savukārt attiecībā uz ziemām tendences ir skaidras – sniega sega pakāpeniski saruks, un, kamēr nokrišņu daudzums vasarā samazināsies, ziemā un pavasarī tas palielināsies, attiecīgi transformējot Latvijas gadalaiku raksturu.
Diskusijās par klimatu bieži tiek pieminētas okeānu straumju cirkulācijas izmaiņas, tostarp Atlantijas meridionālā cirkulācija jeb AMOC straume. Jaunākie pētījumi, uz kuriem atsaucas arī Ziemeļvalstu ministru padome, rādot, ka šī milzīgā trīsdimensionālā sistēma uzrāda palēnināšanās pazīmes. K. Švalbe skaidro, ka, ja AMOC straume būtiski pavājinātos un sabruktu, Eiropā teorētiski varētu iestāties strauja atdzišana un ledāju platību pieaugums, tomēr, ja paralēli turpināsies globālā sasilšana un siltumnīcefekta gāzu izmešu pieaugums, siltuma efekts var dominēt pār straumes sabrukšanas izraisīto dzesēšanas efektu un temperatūras kāpums vienkārši nedaudz pierims. Speciāliste atgādina, ka Golfa straume ir tikai daļa no plašākās AMOC sistēmas, un tās tūlītēja sabrukšana šī gadsimta laikā pēc modeļu datiem ir maz ticama.
Vai piesaistīsim tūristus, kas mūk no karstuma viļņiem citviet Eiropā?
Atsevišķi vietējie uzņēmēji un tūrisma nozares pārstāvji pauduši cerību, ka Vidusjūras reģiona pārmērīgais karstums padarīs Latviju par pievilcīgu patvērumu tā dēvētajiem klimata bēgļiem no Dienvideiropas, taču eksperte skaidro, ka klimata pārmaiņas nenozīmē vienkārši patīkamākus laikapstākļus Latvijā. Līdz ar siltākām vasarām mums jārēķinās ar tādām ekstrēmām parādībām kā spēcīgiem pērkona negaisiem, plūdiem, ilgstošiem sausuma periodiem, tropiskajām naktīm, un tāpēc galvenais nākotnes izaicinājums nebūs tikai baudīt siltumu, bet gan spēja cilvēkiem un infrastruktūrai veiksmīgi pielāgoties jaunajai realitātei.
#SIF_MAF2026
