Ekonomistu apvienības prezidents: cilvēki noticēja, ka beidzot kāds sāks darīt
«Apvienotā saraksta» rezultāts pārspēj iepriekšējo rekordu – partija «Latvijas ceļš» 1993. gadā ieguva 36 mandātus. Tolaik «Latvijas ceļam» gada laikā izdevās paveikt ļoti daudz, jo bija sakrājies liels darāmā apjoms. Un situācija šai ziņā varbūt ir pat līdzīga. Sevišķi modernas valsts pārvaldes izveidošanas, ekonomikas un finanšu jomās gadiem ir krājušās neizdarītās lietas un problēmas. 41 balss dod ļoti plašu mandātu, kas ļauj praktiski nedalīties ar varu. Protams, būs jomas, kurās būs jāatvēl posteņi arī partneriem. Andrim Kulbergam tā ir uzvara, un viņu var apsveikt. Es domāju, ka tas ir viņa komunikācijas rezultāts, un viņam bija viegli izcelties uz iepriekšējās Ministru prezidentes ļoti vājā snieguma vairāku gadu garumā. Manuprāt, cilvēki noticēja, ka jautājumi tiks risināti un kāds beidzot sāks darīt.
To, ka Saeimā nav iekļuvusi Zaļo un Zemnieku savienība, varbūt ietekmēja pēdējā laika skandāli (lai gan tādi bija arī citiem sarakstiem, kuri ievēlēti), tomēr arī viņu ministriem bijis tik vājš sniegums. Populisms Eiropas parlamentā mūsdienās ir diezgan parasta prakse, bet, ja ar to nodarbojas Ekonomikas ministrijas vadība, kas pārmet mājsaimniecībām vāju ekonomisko domāšanu un izpratni, kamēr pati valdība demonstrē vāju nekonsekvenci, tas rada daudz jautājumu. Man šķiet, ka viņiem trūka arī spilgtu līderu. Savā laikā ZZS bija ideoloģiski tuvs spēks Latvijas Zaļajai partijai, un ir jūtams, ka šīs vērtības, galvenokārt pateicoties Andrim Kulbergam, guvušas virsroku un atņēmušas viņiem daudz vēlētāju.
Pārējo partiju rezultāti nepārsteidz, drīzāk – iepriecina. Ja pagājušajās vēlēšanās Latgales puse nepatīkami pārsteidza un rezultāti tur bija, manuprāt, sliktāki, tad šobrīd, izņemot dažus novadus, tur ir uzvarējis «Apvienotais saraksts». Līdz ar to aina ir daudz vienmērīgāka.
Zemā vēlētāju aktivitāte tiešām ir analīzes vērts jautājums. Piemēram, pēdējās vēlēšanās Zviedrijā, kur pašlaik ir cīņas un grūtības sastādīt valdību, ja nemaldos, aktivitāte bija tuvu 80 %. Es varu tikai izteikt pieņēmumus, kāpēc daudzi nedevās uz vēlēšanu iecirkņiem. Dzirdēju viedokļus, ka nebija, par ko balsot, bet nedomāju, ka šoreiz tiešām nebija izvēles. Dzirdēju arī sakām, ka par «Apvienoto sakrakstu» balsot bijis grūtāk, jo, lai gan ir populārs līderis, nav skaidra viņu ideoloģija. Taisnība vai nē, bet jebkurā gadījumā bija iespēja izvēlēties no pietiekami daudziem citiem variantiem.
Domāju, ka sabiedrības atbildīgākā daļa, kas ir gatavi uzņemties atbildību par sevi, savu pilsētu un valsti, vēlēšanās piedalījās. Piedaloties vēlēšanās, kas demokrātijā ir ļoti svarīgi, tu uzņemies savu daļu atbildības. Neaizgāja tie, kuri nav gatavi dalīt šo atbildību. Tas, manuprāt, diemžēl joprojām parāda mūsu sabiedrības nepietiekamo politisko nobriedumu un izpratni.
Arī politiskā sistēma politologu vērtējumā ir vāja. Tās vājākais posms ir vājas un mazskaitlīgas politiskās partijas, kam gan ir daudz dažādu iemeslu. Šajā ziņā man patika Alvja Hermaņa uzdrīkstēšanās – viņš bija gatavs iet nevienlīdzīgā cīņā bez valsts finansējuma, parādot, ka šāds ceļš ir iespējams. Tomēr arī tas kopējo situāciju nav būtiski mainījis. Aktivitātes procents tiešām ir ļoti zems, un es būtu gaidījis augstāku rādītāju, bet acīmredzot tas raksturo mūsu sabiedrību.
Ojārs Kehris,
Ekonomistu apvienības prezidents
#SIF_MAF2026
